Ekonomikas pieauguma temps 2.ceturksnī gada griezumā saglabājās tāds pats kā 1.ceturksnī jeb 2,1%, runājot par sezonāli neizlīdzinātajiem datiem. Izaugsme sarukusi no 1,5% līdz nieka 0,7% sezonāli izlīdzinātajos datos, kuriem it kā labāk jāparāda patiesā tendence. Var gan jautāt, cik pie mūsdienu plūstošās darbu kārtības un nepārtrauktas atrašanās saziņā ar kolēģiem un partneriem vēl ir svarīgs darba dienu skaits.
Privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss Purchasing Managers' Index (PMI) eirozonā šā gada jūlijā samazinājies līdz 52,9 punktiem, salīdzinot ar 53,1 punktu jūnijā, liecina jaunākie tirgus izpētes uzņēmuma Markit dati.
Grūtais ceļš uz Eiropas Savienības (ES) un - it īpaši - Rietumeiropas tautsaimniecības atgūšanos no iepriekšējās finanšu krīzes, traucējumi ekonomiskajās attiecībās ar Krieviju, kā arī vietējā patēriņa izaugsmes tempu mazināšanās radījusi labvēlīgu fonu Latvijas ekonomiskā pieauguma prognožu samazināšanai.
Pēc sākotnēji izziņotajiem IKP datiem šķita, ka Latviju gadu mijā piemeklējusi tā saucamā tehniskā recesija jeb IKP samazināšanās divos ceturkšņos pēc kārtas, kaut pavisam nedaudz, un ekonomikas pieaugumam gada griezumā paliekot pozitīvam. Tas tomēr nav noticis. Vienlaikus jāatzīst, ka pieauguma temps nav tāds, ar ko varētu īpaši lepoties.
Pēdējā laikā dažādas institūcijas nākušas klajā ar aprēķiniem par iedzīvotāju pirktspējas izmaiņām gan Baltijas valstu, gan visas Eiropas ietvaros. Lai arī kādā ģeogrāfiskā griezumā tiktu apskatīts minētais jautājums, Latvija atrodas izaugsmes spicē. Tā, piemēram, pētījumu kompānija GfK nesen nāca klajā ar apziņojumu, ka Latvijas iedzīvotāju pirktspēja pagājušajā gadā palielinājusies vidēji par 6,6%, kas ir augstākais rādītājs Baltijas valstu vidū.
Ekonomikas izaugsme pērnā gada pēdējā ceturksnī nedaudz palēninājās. Proti, iekšzemes kopprodukts (IKP) auga par 2,7% gada griezumā (3,5% 3.ceturksnī), bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP 4.ceturksnī samazinājās par 0,3%. Neskatoties uz vārgāku pēdējo ceturksni, pērn kopumā ekonomika auga par 2,7%.
Pagājušā gada 4.ceturksnī ekonomikas pieaugums Latvijā (2,7%) palika virs Igaunijas (0,7%) un Lietuvas (2%) līmeņa, gada griezumā mērot. Taču tas bija mazāks nekā iepriekšējā periodā, bet ceturkšņa griezumā pievienotā vērtība pat nedaudz saruka, par 0,3% (sezonāli izlīdzinātajos datos).To nozaru saraksts, kurās aktivitāte ceturkšņa griezumā samazinājās, ir diezgan garš.
2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni IKP samazinājās par 0,3%. Taču, salīdzinot ar to pašu ceturksni pirms gada, IKP ir par 2,7% augstāks. Tādejādi 2015. gadā IKP ir pieaudzis par 2,7%.2015. gads ekonomikā nebija viegls. Gada sākumā izaugsme bija vājāka par gaidīto, bet turpmākajos ceturkšņos tā atguvās.
Latvijas ekonomika uzrāda stabilu izaugsmi, kas ir labāka, nekā Eiropas Komisija (EK) prognozēja pērn rudenī - prognozēto 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes vietā 2015.gadā Latvijas ekonomika uzrāda 2,7% izaugsmi, liecina EK paziņojums par ziemas ekonomikas prognozi.
Ziemeļkoreja militārajām vajadzībām tērē ceturto daļu iekšzemes kopprodukta (IKP) un šajā ziņā ir pasaules līdere, pirmdien vēsta Dienvidkorejas ziņu aģentūra Yonhap, atsaucoties uz ASV Valsts departamenta informāciju.