Mūsdienu leģendas
Cilvēki ir mocīti un spīdzināti par biedu citiem visos laikos. Leģendās un teikās lasām, kā vieni ir plēsti pušu uz moku rata, citiem novilkta āda, dzīviem esot, un miesa pārkaisīta ar sāli, vēl citi izbaroti dzīvniekiem
Ivars Drulle
Prestiža lieta
"Tev būtu lieliska iespēja izstādīt savus darbus publiskā vietā, kur tos redzētu mākslas cienītāji. Šādi augtu tava atpazīstamība, kas māksliniekam vienmēr ir nepieciešama," kādā sarunā attīstītājs piedāvāja izstādīt manas skulptūras viesu māju kompleksā
Cirst bez žēlastības
Mammīt mīļā, zeme, atveries! Pārdomas par Latvijas valsts finansējumu kultūras sektoram
Precīzi mērķī
Kādreiz, pirms daudziem gadiem, bija ieteikts uzticamu informāciju nemeklēt Vikipēdijā, tās pieminēšana normālās aprindās bija tāds kā sliktais stils. Apmēram kā dzert vīnu ar košļeni mutē
Cukurtētiņa lomā
Ieskats šīsvasaras mediju tekstos liecina par vienu: ja tas nav rakstījis par filmu Bārbija, tas neeksistē
Kopīgais pirmavots
Ja latvju nāciju var iztēloties kā skudru pūzni, kas veido savu drošo valsts mājiņu, tad Dziesmu svētku superkoncertu laikā es kā apdullusi skudriņa mēdzu rotēt ap savu asi, nezinot, kur likt savu skuju
Rituāla sākums
Ziemassvētkos mēs savas vērtības ietērpjam dāvanās: cits saņem ekoloģiskās ziepes, cits zeķes ar smieklīgiem uzrakstiem vai fotogrāmatu par ideālu makšķerēšanu saullēktā. Jāņos mēs paši kļūstam par savu vērtību iemiesojumiem
Mīlestības smarža
Katrai vietai ir savs aromāts. Dailes teātris man smaržo pēc kafijas, melnā balzama un matu lakas. Nezinu, kā smaržos jaunais Jaunais Rīgas teātris, bet vecais ilgi smaržoja pēc putekļiem, kas sadega uz karstajiem prožektoriem
Atdod bronzas zirdziņu!
Par Latvijas pieminekļiem šoreiz nerunāsim, aplūkosim zirgu galvas, pēdu fragmentus un tunikas driskas