Pētījums: Centrāleiropu arvien biežāk skars sausums
Centrāleiropā līdz gadsimta beigām ievērojami biežāk būs novērojami sausuma periodi, ja netiks samazināta siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisija, secināts jaunā pētījumā.
Klimata pārmaiņas
Īrijas tiesa noraida valdības klimata plānu
Īrijas augstākā tiesa piektdien noraidīja valdības plānu cīņai ar klimata pārmaiņām, norādot, ka plānā pārejai uz zemu oglekļa emisiju un ilgtspējīgu ekonomiku līdz 2050.gadam trūkst konkrētu detaļu.
Pētījums: Globālā sasilšana nākamajos piecos gados sasniegs pusotru grādu
Globālā vidējā temperatūra vismaz vienā no nākamajiem pieciem gadiem varētu par pusotru grādu pārsniegt līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas, ceturtdien paziņoja Apvienoto Nāciju Pasaules Meteoroloģijas organizācija (WMO).
Krievijas Arktikas reģionā jūnijā gaiss sasilis līdz pat +37 grādiem
Krievijas Arktikas reģions piedzīvojis karstāko jūniju meteoroloģisko novērojumu vēsturē, otrdien paziņojis Eiropas Savienības Kopernika Klimata izmaiņu dienests (C3S).
Eksperti pārliecināti, ka pandēmijas rodas dabas izpostīšanas rezultātā
Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO), Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) un Pasaules Dabas Fondu (PDF) vadītāju teikto, pandēmijas, arī jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 rodas, jo cilvēce iznīcina dabu, taču pasaule jau gadu desmitiem ignorē šo skaudro realitāti, vēsta britu medijs The Guardian.
Zinātnieks pieļauj, ka pēc 40 gadiem Latvijā ziemas teju izzudīs
Pēc 40 gadiem Latvijā ziemas, iespējams, kļūs būtiski siltākas, bet vasarās gaisa temperatūra būtiski nemainīsies, vien saules enerģijas varētu būt mazāk, šādu viedokli šodien starptautiskajā vebinārā Maģiskais trijstūris: Mēru pakts, Covid-19 un Eiropas zaļais kurss. Krīze kā iespēja? pauda Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents Māris Nartišs.
Merkele: ES dienaskārtībā Vācijas prezidentūras laikā būs cīņa ar koronavīrusa krīzi, klimata pārmaiņas
Vācijas kanclere Angela Merkele sestdien centusies kliedēt bažas, ka, Vācijai jūlijā rotācijas kārtībā uzņemoties Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts pienākumus, klimata izmaiņu ierobežošana varētu pazust no bloka dienaskārtības.
Globālā pandēmija videi izdevīga tikai īstermiņā
Jaunā koronavīrusa (SARS-CoV-2) izraisītās globālās pandēmijas apturēšanas pasākumi ir teju vai iesaldējuši globālo ekonomiku. Ražošanas un satiksmes plūsmas ierobežošanas dēļ daudzās pasaules valstīs ievērojami ir samazinājies gaisa piesārņojums, un, kā liecina itāļu mediju attēli, arī, piemēram, Venēcijas kanāli ir kļuvuši dzidri. Par šiem ieguvumiem pandēmijas sākumā daudzi vides draugi pauda gandarījumu, taču, kā norāda eksperti, ilgtermiņā Covid-19 krīze videi nesīs vairāk zaudējumu nekā ieguvumu.
ES valstis aicina EK paātrināt jaunu klimata mērķu izvirzīšanu 2030.gadam
Divpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstis aicinājušas Eiropas Komisiju (EK) paātrināt jaunu klimata mērķu izvirzīšanu 2030.gadam, lai tie kalpotu par ambiciozu piemēru nākamajā globālajā klimata jautājumiem veltītajā samitā, liecina EK nosūtīta vēstule, kas nonākusi ziņu aģentūras Reuters rīcībā.
Klimata pārmaiņu politikas izstrādei un piesārņoto teritoriju sanācijai būs pieejami 16,47 miljoni
Klimata pārmaiņu politikas izstrādei un piesārņoto teritoriju sanācijai laika posmā līdz 2024.gada beigām būs pieejami 16,47 miljoni eiro, paredz valdības apstiprinātie un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide īstenošanas noteikumi.
Amazon vadītājs Bezoss izveido fondu cīņai pret klimata izmaiņām
ASV interneta tirdzniecības kompānijas Amazon dibinātājs un vadītājs, pasaules bagātākais cilvēks Džefs Bezoss pirmdien paziņoja, ka viņš piešķir 10 miljardus ASV dolāru, lai izveidotu fondu cīņai pret klimata izmaiņām.
ES iegulda vairāk nekā 100 miljonus eiro jaunos programmas LIFE projektos
Eiropas Komisija (EK) pirmdien, 17.februārī, paziņoja par 101,2 miljonu eiro ieguldījumu vides un klimata pasākumu programmas LIFE jaunākajos projektos. Ar šo finansējumu tiks atbalstīti desmit liela mēroga vides un klimata projekti deviņās dalībvalstīs, tādējādi palīdzot Eiropai pāriet uz ilgtspējīgu ekonomiku un klimatneitralitāti. Šie projekti tiks īstenoti Kiprā, Igaunijā, Francijā, Grieķijā, Īrijā, Latvijā, Slovākijā, Čehijā un Spānijā, portālu Diena.lv informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.