Nav ne gāzmasku, ne bruņuvestu
Pašvaldībām nav individuālo aizsardzības līdzekļu krīzes gadījumiem.
Krīze
Budžeta deficīts viegli neruks
Pēdējais gads ar ievērojamu atbalstu krīzes seku mazināšanai.
Krīžu pārvarēšanai ES sagatavots vienotā tirgus ārkārtas instruments
Eiropas Komisija (EK) pirmdien iepazīstinājusi ar jauno Vienotā tirgus ārkārtas instrumentu (VTĀI), kura mērķis ir turpmāku ārkārtas situāciju gadījumā ES saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti, personu brīvu pārvietošanos un svarīgu preču un pakalpojumu pieejamību, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.
Pīlēns: Krīzes laikā jāsaglabā ekonomikas spēja veidot nodokļu masu nākotnē
Gaidāmās krīzes laikā ir viens ļoti liels uzdevums - saglabāt ekonomikas spēju veidot nodokļu masu nākotnē, intervijā aģentūrai LETA teica "Apvienotā saraksta", kurā apvienojušās Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība un Liepājas partija, Ministru prezidenta amata kandidāts uzņēmējs Uldis Pīlēns.
Ungārija izstrādājusi plānu enerģijas krīzes pārvarēšanai
Ungārija trešdien pasludināja apdraudējuma stāvokli saistībā ar Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisīto enerģijas krīzi un paziņoja par plānu tās pārvarēšanai.
Kariņš: Politiķu sarunas par atbalstu iedzīvotājiem energokrīzē nedaudz apgrūtina vēlēšanu tuvošanās
Politiķu sarunas par visdažādiem jautājumiem, tai skaitā par atbalstu iedzīvotājiem energokrīzes pārvarēšanā, nedaudz apgrūtina vēlēšanu tuvošanās, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Saeima apstiprina likumu grozījumus par krīzes laika hipotekāro parādsaistību dzēšanu
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā un grozījumus Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas paredz iespēju kredītiestādēm vienpusēji dzēst parādsaistības par hipotekārajiem kredītiem, kas ņemti pirms 2008.gada krīzes.
VARAM Covid-19 krīzes pārvarēšanas pasākumiem no ES fondiem saņems 41,5 miljonus eiro
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) dažādu iniciatīvu īstenošanai, ar mērķi pārvarēt Covid-19 krīzi, saņems 41,5 miljonus eiro, izriet no Finanšu ministrijas ziņojuma par pasākumiem krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai.
Par drošības spilvenu jādomā jau tagad
Ekonomistu izteikumos ik pa laikam izskan viedokļi par to, ka pašreizējos salīdzinoši labos laikus tautsaimniecībā var nomainīt tādi, kuros labklājības pieaugums ir apstājies un pieprasījums pēc darba rokām sāk sarukt. To, kad nākamā krīze atnāks un cik lieli būs tās apmēri šobrīd, visticamāk, nevar pateikt neviens. Dažādu faktoru, kas var veicināt jaunus finanšu satricinājumus, pasaulē netrūkst. To vidū ir strauji pieaugušās nekustamo īpašumu cenas, kuras uzturēt augošu aizdevuma procenta likmju ietekmē kļūs aizvien grūtāk. Tāpat dolāra procenta likmju kāpums ir radījis finansiālas nepatikšanas virknei lielu jaunattīstības valstu. Tagad šos draudus vēl papildina lielu globālu tirdzniecības karu riski, kā arī kopējās ģeopolitiskās spriedzes pieaugums.