Latvijas lepnums 2014

Latvijas lepnuma stāsts: Cenšas mazināt iespēju nevienlīdzību

"Ja redzu, ka cilvēki labi strādā, bet ir problēmas, kuras viņiem naudas trūkuma dēļ grūti risināt, savukārt man ir daudz vieglāk šīs problēmas atrisināt, es viņiem palīdzu. Ja šie cilvēki nebūtu manās acīs izcēlušies ar to, ka viņi labi strādā, es atbalstu nesniegtu. Vispirms ir cilvēki, kuri labi dara savu darbu, es tikai mazliet piepalīdzu," savu dzīves filozofiju izklāsta uzņēmējs Aivars Millers, kurš šogad saņēma Latvijas lepnuma balvu nominācijā Mecenāts.

29. decembris, 2014, 17:43

Latvijas lepnuma stāsts: Iedvesmai vajag optimismu

Lai iedvesmotu citus un izpelnītos cieņu citu acīs, ne vienmēr jāizdara liels varoņdarbs, dažreiz pietiek ar mazumiņu - smaidu. Tā noteikti var teikt par Mārtiņu Oliņu, kurš, lai gan kopš 16 gadu vecuma ir ratiņkrēslā, tomēr dzīvē paveicis, iespējams, daudz vairāk nekā citi. Ne jau tāpēc, ka veiksme viņu ir nēsājusi uz rokām, bet tāpēc, ka viņš nav baidījies mēģināt un darīt.

22. decembris, 2014, 16:03

Latvijas lepnuma stāsts: Nesavtīgi dāvā sirsnību un mīlestību

2. decembris, 2014, 13:06

Latvijas lepnuma stāsts: Ne katrs to uzdrīkstētos

28. novembris, 2014, 12:15

Ikstena: Par mūsu ļaudīm, uz kuriem turas Latvija

10. novembris, 2014, 13:55

Latvijas lepnuma stāsts: No pensijas uztur zupas virtuvi trūcīgajiem

Zupas virtuves saimniece Ilga Vanuška Gulbenē, Viestura ielā, mūs sagaida vecās dzelzceļnieku mājas pagalmā. Pa šaurām koka trepītēm kāpjam uz mājas otro stāvu – nepilnus 10 kvadrātmetrus šaurajā virtuvītē Ilga ik dienu ēdina pilsētas trūcīgos ļaudis. ''Viņa ir mūsu labais gariņš, pie Ilgas ir kā pie mammas,'' saka zupas virtuvē sastaptā Mārīte Zagorska.

7. novembris, 2014, 12:22

Latvijas lepnuma stāsts: Vēlas palīdzēt bērniem smagajā cīņā ar vēzi

Tiem, kas seko līdzi sportam, Raivja Hščanoviča vārds nav svešs. Panākumus pasaules mērogā guvis futbolists, vienīgais latvietis, kurš spēlējis prestižajā Amerikas Futbola līgas komandā Toronto. Patlaban Raivis, kā pats saka, profesionālajam sportam pielicis komatu, tomēr ne punktu, jo, iespējams, futbola laukumā vēl atgriezīsies.

28. oktobris, 2014, 9:06

Latvijas lepnuma stāsts: Pēc minūtes būtu par vēlu

Autoceļš Jaunmārupe–Peles ir šaurs un līkumains. Ceļazīmes par to nebrīdina, bet, kā saka zinātāji, tuvējās apkaimes pārgalvīgos autobraucējus neglābtu arī tās. Uz šī ceļa negribas braukt ātrāk par 50 kilometriem stundā, tomēr ne visiem un ne vienmēr tā liekas. Vēlā stundā naktī uz 26. septembri uz šī ceļa notika traģēdija.

21. oktobris, 2014, 8:15

Latvijas lepnums: Sapratām, ka bez mums puisēns neizdzīvos

«Borjaginu ģimene tik ļoti vēlējās dot mazajam iespēju sajust vecāku patiesās rūpes un ģimenes mīlestību, ka pašaizliedzīgi domāja tikai par bērniņa interesēm, nedomājot, cik smagi būtu pašiem, ja zēns neizdzīvotu. Ieraugot slimnīcā intensīvajā palātā guļošo mazo, sīciņo 23 dienas veco puisēnu, kurš bija pieslēgts neskaitāmām caurulītēm un vadiņiem, viņi saprata, ka vienatnē, bez mīlestības, mūžam mainīgā bērnunama personāla aprūpēts, mazulis nespētu uzveikt savu smago slimību,» tā par Jolantas un Ivana nesavtīgo rīcību pieteikumā Latvijas lepnumam raksta biedrības Zvannieku mājas pārstāvji.

16. oktobris, 2014, 9:42

Latvijas lepnuma stāsts: Ratiņtenisā – ar visu sirdi

«Mēs iedvesmojam viens otru,» saka Terēza Stenclava, kura gandrīz trīs gadus cilvēkus ar kustību traucējumiem apmāca ratiņtenisā un kopā ar viņiem gūst pozitīvas emocijas gan kortā, gan ārpus tā. «Tas ir izcils solis cilvēka saskarsmē ar cilvēku. Tas pierāda, ka arī ratiņkrēslā var baudīt dzīvi, būt novērtēts, vajadzīgs un atzīts. Katru reizi, redzot viņas paveikto portālā facebook.com, man saviešas asaras acīs par cilvēkiem, kuri prot dot, ne tikai ņemt,» piesakot Terēzu Latvijas lepnumam, raksta Lilita Čebotarenoka.

14. oktobris, 2014, 8:00

Latvijas lepnuma stāsts: Kādēļ krāt to, ko vari ziedot?

Rīdzinieces Amandas Kotļevas-Grases darba ikdiena paiet Jauno psiholoģiju centrā – organizējot kursus, seminārus, konsultējot un apmācot uzņēmumus. Taču, strādājot algotu darbu no deviņiem līdz sešiem un audzinot piecgadīgu meiteņu un trīsgadīgu dēlu, jaunā sieviete atrod laiku arī labdarībai. To novērtē arī līdzcilvēki – kolēģe Dita Blūma-Balinska Amandu pieteikusi Latvijas lepnuma balvai.

3. oktobris, 2014, 8:00

Latvijas lepnuma stāsts: Sirds cilvēks ar kokli

"Liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādama – šī tautasdziesma attiecināma uz Mārīti Osi. Viņa ir piemērs gan veciem, gan jauniem, ka jādzīvo ar prieku, nedrīkst čīkstēt. Mārītei viņas 78 gados ir neizsīkstoša enerģija, viņa strādā Rīgas 3.speciālajā pamatskolā, ir folkloras ansambļa Mare vadītāja, brauc ekskursijās, iet pārgājienos – šovasar Horvātijā ar laivu brauca pa krāčainu kalnu upi. Mārīte Ose ir pelnījusi būt Latvijas lepnums," pieteikuma vēstulē raksta viņas kolēģe skolotāja Lelde Jansone.

26. septembris, 2014, 17:13