Ministru kabinets 1.aprīlī plāno lemt par ostu pārvaldības reformu jeb grozījumu likumā par ostām tālāku nodošanu skatīšanai Saeimā, liecina valdības sēdes darba kārtība.
Pirmdien, 22.martā plkst. 10.00 norisināsies tiešsaistes diskusija Kādu ostu pārvaldības reformu vajag Latvijas ostu attīstībai: par un pret, kas tiks translēta portāla Diena.lv tiešraidē. Diskutēs par Latvijas trīs lielāko ostu (Rīga, Ventspils, Liepāja) darbību un to pārvaldības iespējām, kā arī par sadarbības pieredzi starp valsti, pašvaldībām un komersantiem tranzīta sektorā, piedāvātās reformas sasaisti ar dažādiem valsts līmeņa attīstības plāniem, ekonomisko un juridisko aspektu pārvaldības modeļa maiņas īstenošanai.
Šķiet, pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē visu trīs lielo - Rīgas, Ventspils un Liepājas - ostu komersanti nevis savstarpēji sīvi konkurē par biznesa apjomiem, bet gan vienojušies kopīgā frontē, lai cīnītos pret, viņuprāt, ostu nākotni apdraudošo satiksmes ministra Tāļa Linkaita intensīvi virzīto ostu reformu.
15.martā valdošo koalīciju veidojošo partiju politiķi paziņoja, ka atbalsta jauno ostu pārvaldības modeli un virzīs to izskatīšanai valdībā, atstājot neziņā ostu lietotājus, vai viņi varēs turpināt komercdarbību objektā un maksāt par tā izmantošanu kā līdz šim.
Koalīciju veidojošās partijas pirmdien paudušas atbalstu satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) piedāvātajam jaunajam ostu pārvaldības modelim, izriet no amatpersonu sacītā šodien pēc Sadarbības sanāksmes sēdes.
Lai Latvijas ostas virzītos tālāk pēc iespējami labākā attīstības scenārija, valstij, pašvaldībām un ostu komersantiem nepieciešams būt vienisprātis par šī sektora mērķiem, tiesisko regulējumu, tā ekonomisko pamatojumu un plānu, kā tiek piesaistītas investīcijas un attīstīta pilsētu, ostu un visas valsts tranzīta infrastruktūra.
Rīga – par, Liepāja – pret, tā īsumā var raksturot divu Latvijas lielāko brīvostu attieksmi pret februāra beigās Tāļa Linkaita (JKP) vadītās Satiksmes ministrijas prezentēto jauno ostu pārvaldības modeli. Ar to iepazīstināti koalīcijas partiju pārstāvji sadarbības sanāksmē, un tālāk paredzama dokumenta virzīšana izskatīšanai valdībā.
Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) un Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai pasākuma Zvejas ostas un izkraušanas vietas desmitās kārtas pieejamais publiskais finansējums būs 986 948 eiro, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.
Neraugoties uz Covid-19 pandēmiju, tām kompānijām, kas nodarbojas ar konteineru pārvadājumiem pa jūru, šogad tiek prognozēta kopējā peļņa 12–15 miljardu ASV dolāru apmērā (~10,2–12,7 miljardi eiro)
Pieņemot politisku lēmumu, Baltkrievijas eksporta pārorientēšana no Baltijas valstīm uz Krievijas Baltijas jūras baseina ostām ir iespējama triju četru gadu laikā.
Itālijā Ankonas ostā trešdien notikuši vairāki sprādzieni un izraisījies plašs ugunsgrēks, izpostītas noliktavas un kravas auto, tomēr neviens cilvēks nav gājis bojā, pavēstīja ugunsdzēsēji.
Par Baltijas vērienīgāko jūras transporta pasažieru mezglu tiek uzskatīta Igaunijas galvaspilsētas Tallinas osta. Te jāpaskaidro, ka uzņēmums a/s Tallinas osta (igauņu valodā – Tallinna Sadam, angļu valodā – Port of Tallinn) juridiskā un administratīvā aspektā ietver gan ostu, kas atrodas tieši pašā Igaunijas galvaspilsētā, gan arī ostas ārpus Tallinas, bet Latvijas tūristiem Tallinas osta asociējas galvenokārt ar pasažieru ostu Igaunijas metropoles vecpilsētas tuvumā.