Igaunijā šodien notiek pašvaldību vēlēšanas, kurās vēlētājiem visā valstī jāizraugās 215 municipālo padomju locekļi.Kā liecina aptaujas, vislielāko balsu skaitu vēlēšanās varētu iegūt Centra partija, par kuru visas Igaunijas mērogā gatavojas balsot trešdaļa balsstiesīgo, bet Tallinā - puse respondentu.
Pašvaldību vēlēšanas aizvadītas. Politiķi skaidrojas, kāpēc sanāca tā un nesanāca citādi. Un - ka zaudējums nemaz nav zaudējums. Eksperti sacenšas izskaidrojumos, ka tieši tādu rezultātu ir paredzējuši. Vēlētājs pie sevis pārdomā - kas nu ir sadarīts…
Viena no priekšvēlēšanu retorikas kaitinošākajām sadaļām ir: pat ja partija x skaidri zina, ka tā neuzvarēs, tā turpina bombardēt publiku ar bravūrīgiem paziņojumiem.
Esam patiesi gandarīti par Vienotības līderes apņemšanos, sagaidot 2015.gadu, kad Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, saliedēt ne vien koalīcijas partijas, bet pat koalīciju un opozīciju. Taču mulsina fakts, ka par šo procesu un apņemšanos parlamenta lielākā frakcija uzzina no plašsaziņas līdzekļiem, atzina Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas deputāts Andrejs Elksniņš.
Pašvaldību vēlēšanu izdevumi Zemgalē dažādiem novadiem paredzēti ļoti atšķirīgi - no pāris tūkstošiem līdz pat 27 000 latu, aģentūra LETA uzzināja, aptaujājot pašvaldības.
Pašlikvidējusies un valstij miljonu latu parādā palikusī Tautas partija (TP) ar saviem politiķiem stiprinājusi vairāku pašvaldību deputātu rindas; daudzi no viņiem - nu jau citu partiju rindās - kandidēs šogad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.Gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās bijušie tautpartijieši kandidēs gan lielajos politiskajos spēkos - Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS), nacionālajā apvienībā Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) un Vienotībā, gan no jauna izveidotajās reģionālajās partijās - _Reģionu aliansē, Kuldīgas novadam, Valmierai un Vidzemei, Talsu novada attīstībai Vidzemes partijā _un citās.
Uzskatu, ka šobrīd iedzīvotājiem nepietiekami tiek atgādināts par pašvaldību vēlēšanu norisi un to, kāda nozīme līdz 1.martam ir katra Rīgā dzīvojošā pilsoņa deklarētajai dzīvesvietai.
Tiešas mēru vēlēšanas, kurās par kandidātiem balsotu iedzīvotāji, radītu domstarpības starp ievēlētājiem deputātiem, portālam Diena.lv sacīja Valkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs.
Lai palielinātu iedzīvotāju uzticēšanos vietējai varai, ir jāievieš tiešas pašvaldību mēru vēlēšanas, portālam Diena.lv norādīja Saeimas Saskaņas centra (SC) frakcijas deputāts Vladimirs Reskājs.
No šī gada 1.jūlija pašvaldību deputāti vairs nevarēs ieņemt pašvaldības izpilddirektora vietnieka, kā arī pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja un viņa vietnieka amatus, paredz Saeimas deputātu trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā "Par pašvaldībām".
Reformu partija, kurai šīs būs pirmās pašvaldību vēlēšanas, uz tām neiet ar mērķi pārņemt varu pašvaldībās, kuras tagad vada spēcīgi līderi, bet gan gūt pārstāvniecību lielākajā daļā novadu un pilsētu, kā arī piedalīties valdošās koalīcijas darbā.