Situācija kravu pārvadājumos pa dzelzceļu ir visai nestabila, to lielā mērā ietekmē ārējie apstākļi – gan dažādie valūtu kursi un to svārstības, gan energoresursu cenas, gan politiskā situācija, Dienai atzīst aptaujātie uzņēmumi, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu.
Ceturtdien, tiekoties ar premjeru Māri Kučinski (ZZS), satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) informēja, ka lielākoties valdības rīcības plānā noteiktie uzdevumi gada laikā ir sekmīgi izpildīti. Kā galvenos sasniegumus transporta un sakaru nozarē ministrs akcentēja projekta Rail Baltica noteikto trasi Latvijā, panākto vienošanos valdībā par priekšlikumiem finansējuma pakāpeniskam pieaugumam autoceļiem, pēc jaunā regulējuma sertificēto Liepājas lidostu, sadarbību ar Ķīnu tranzīta jomā, portālu Diena.lv informēja ministra padomniece komunikācijas jautājumos Liene Užule.
Oktobrī turpinājis pieaugt pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru pārvadāto kravu apjoms – kopumā pārvadāti 4,16 miljoni tonnu kravu jeb par 2,8% vairāk nekā pagājušā gada oktobrī, portālu Diena.lv informēja uzņēmuma Sabiedrisko un korporatīvo attiecību daļā.
Paužot bažas, ka Latvija dažādu iekšēju destruktīvu procesu, lēmumu novilcināšanas un vienota piedāvājuma trūkuma dēļ var pati sevi izslēgt no globālās tirdzniecības ceļu kartes, biedrība Baltijas asociācija – Transports un Loģistika (BATL) vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām, ministriem, Rīgas, Liepājas un Ventspils mēriem un lielāko ostu vadītājiem, valdības sociālajiem partneriem un ārvalstu investoru pārstāvjiem ar aicinājumu nekavējoties sēsties pie sarunu galda, lai izstrādātu konkurētspējīgu un šodienas tirgus pieprasījumam atbilstošu piedāvājumu tranzīta kravu plūsmai caur Latviju un Latvijas ostām.
Latvijas eksportētājiem Ķīna kā strauji augošs tirgus, kurā izaugsme arī nākotnē tiek prognozēta ap 6,5% gadā, ir ļoti perspektīvs. Viena no galvenajām sadarbības jomām ar augstu izaugsmes potenciālu ir Ķīnas kravu transportēšana cauri Latvijai un iespēja mūsu valstij kļūt par Ķīnas preču distribūcijas centru Skandināvijas un Baltijas reģionam, norāda Dienas aptaujātie ekonomisti.
Ķīnai patlaban ir ļoti liela interese par sadarbību ar mūsu valsti tranzīta jomā, uzsver satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) intervijā Magdai Riekstiņai.
Samazinās tranzīta kravu plūsma no Rietumeiropas austrumu virziena, taču pieaug pārvadātās kravas Skandināvijas-Baltijas līnijās - tāda ir pašreizējā tendence kravu pārvadājumos ar prāmjiem.
Gada pirmajos 11 mēnešos Latvijas ostās pārkrauti 3,547 miljoni tonnu konteinerkravu un tas ir par 8,1% mazāk nekā pērn analoģiskā laika periodā, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamentā.
Ja Krievija sliežu remonta dēļ pārtrauks kravu plūsmas uz Latviju, tas notiks nevis uz diviem mēnešiem, bet gan diviem līdz trim gadiem, kamēr pasaulē tiks atrisinātas politiskās problēmas, aģentūrai LETA pauda transporta nozares uzņēmējs Raimonds Kisiels.Krievija varot to atļauties, jo tā ilgstoši attīstījusi savas ostas, lai kravas varētu apkalpot tajās.
Kaut arī šobrīd uzņēmējiem ir atvērtas durvis, lai varētu turpināties sarunas par Ķīnas kravu plūsmu caur Latviju, bez administratīvo šķēršļu mazināšanas labās ieceres var izkūpēt gaisā, trešdien, 1.oktobrī, vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Kamēr situācija Ukrainā nav attīstījusies tiktāl, lai Eiropas Savienība (ES) pret Krieviju ieviestu ekonomiskās sankcijas, Latvijas loģistikas nozare no šī konflikta gūst reālu finansiālu labumu. Kā norāda Latvijas dzelzceļa valdes loceklis Ēriks Šmuksts, daļa no tām kravām, kuras Krievija agrāk sūtīja uz Ukrainu, nonāks Latvijā, trešdien, 30.
Patlaban nav nekādu indikāciju, ka Eiropas sankciju dēļ pret Krieviju varētu samazināties Krievijas kravas caur Latvijas teritoriju, taču konkurences spēja ir jāpaaugstina un kravu avoti jādiversificē, trešdien preses konferencē atzina satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).