Lai valsts pārvalde strādātu efektīvi, visiem atbildīgajiem jāgrib izkāpt no komforta zonas un jādara vairāk, nekā prasa likuma burts, sarunā ar Guntaru Gūti uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Izvērtējot valsts budžeta veidošanas principus, Valsts kontrole (VK) par etalonu izvēlējusies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadlīnijas, un konstatēts, ka nevienu no šiem principiem pilnībā piemērot vēl nav izdevies. Tomēr rezultātu prezentācijā, kurā galvenā runātāja bija valsts kontroliere Elita Krūmiņa, pār klātesošo finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS) īpaši pārmetumi nebira un tika pat uzslavēta ministrijas un Fiskālās disciplīnas padomes veiksmīgā sadarbība ar VK.
Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti. Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu un nodrošinās valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu. To, veicot pārbaudi par valsts budžeta plānošanas procesa efektivitāti, secinājusi Valsts kontrole (VK), sniedzot ieteikumus Finanšu ministrijai un priekšlikumus Ministru kabinetam budžeta procesa uzlabošanai.
Valsts kontrole (VK) revīzijā ceļu satiksmes drošības jomā atklājusi virkni nepilnību, kas neļauj straujāk samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo un smagi cietušo cilvēku skaitu. Trūkst precīzas informācijas par negadījumiem, mērķtiecīgākas tā saukto melno punktu likvidācijas, kampaņu analīzes un pietiekamas satiksmes dalībnieku kontroles. Atbildīgās iestādes to nenoliedz, bet norāda jau uz paveiktajiem darbiem.
Atsaucoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) aicinājumu, Valsts kontrole nākamā gada pirmajā pusē sāks likumības un lietderības revīziju saistībā ar Rīgas pilsētas pašvaldības piešķirtajām dotācijām biedrībām un nodibinājumiem, aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniece Santa Vaļuma.
Iesaistoties zāģmateriālu ražošanā, Rīgas domes kapitālsabiedrība Rīgas meži nodarbojas ar nepamatotu un konkurenci kropļojošu uzņēmējdarbību. Tā neatbilst ne uzņēmuma dibināšanas mērķim, ne pašvaldības vēlāk deleģētajiem uzdevumiem un tādējādi neatbilst arī sabiedrības interesēm, secinājusi Valsts kontrole (VK).
Beidzoties Eiropas struktūrfondu finansējumam, pēc 2020. gada augstākajai izglītībai valsts budžetā būs jārod aptuveni 300 miljoni eiro. Valsts kontrole (VK) pēc revīzijas atklājusi, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav plāna, kā nodrošināt nepārtrauktu studiju attīstību, otrdien lasāms avīzē Diena.
Sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka Latvijas augstākās izglītības sistēma virzās uz izcilību, jo tās attīstībai valstī nav noteikti pietiekami ambiciozi mērķi. To secinājusi Valsts kontrole, veicot augstākās izglītības finansēšanas sistēmas auditu, vēsta iestādes pārstāvis Reinis Grāvītis.
Valstī ir jāizstrādā ilgtermiņa pašvaldību sistēmas attīstības pamatnostādnes, paredzot tādu strukturālo politiku, lai izveidotu ekonomiski līdzvērtīgas un uz pašizaugsmi orientētas pašvaldības, diskusiju dokumentā Racionāla pašvaldība uzsver Valsts kontrole.
Valsts policija (VP) pēc Valsts kontroles (VK) sniegtās informācijas septembrī sākusi kriminālprocesu, lai izvērtētu iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu no bijušo Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) amatpersonu puses, aģentūrai LETA apliecināja VP preses pārstāve Elīna Sprudzāne.
Pēdējo gadu laikā uzlabojusies Valsts kontroles (VK) un iestāžu sadarbība revīzijas ieteikumu ieviešanā, norāda Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS).