Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Lotārs Zariņš

Netalantīgākais izlases hokejists. Saruna ar Robertu Bukartu

Kaut gan viņš sevi kritiski vērtē kā Latvijas hokeja izlases netalantīgāko spēlētāju, šogad plāno piedalīties jau 11. pasaules čempionātā, tādējādi aizsniedzot tādus ilggadējus valstsvienības pārstāvjus kā Herbertu Vasiļjevu un Mārtiņu Cipuli. Sagatavošanās posmā viņš aizvadīja pārbaudes spēli vienā maiņā ar brāļiem Rihardu un Rodžeru, bet savstarpēju saspēli tā arī līdz galam nesajuta. Neviens latviešu hokejists Čehijas hokeju nezina tik labi kā Roberts Bukarts, kurš kopā ar izslēgšanas mačiem vienā no Eiropas vadošajām līgām aizvadījis precīzi 400 spēļu un Ostravu uzskata par otrajām mājām. Uzbrucējs ir gatavs izaugsmei arī 33 gadu vecumā un sevi par veterānu vēl neuzskata, tiesa gan, karjerā paveiktais uzliek pieredzējuša spēlētāja statusu.

Ko bronzas eiforija nesīs jaunatnes hokejam

Bronzas iegūšana 2023. gada pasaules čempionātā bija eiforijas augstākais punkts. Latvijas valstsvienība 27 spēlētāju sastāvā atnesa godalgu un nolika to uz hokeja saimes galda. Uz tā valda haoss – iesākti un nepabeigti plāni, daudz ideju, laimes meklēšana citos turnīros. Blandīšanās savā, kā arī kaimiņu teritorijā, meklējot labāko iznākumu. Kā attīstīt jaunos spēlētājus?

Nosvērtais Rūdis atpakaļ uz NHL vēl neskrien

Kā zināms pārsteigums nāca februārī noslēgtā Rūdolfa Balcera vienošanās ar Cīrihes lauvām par līgumsaistībām arī uz nākamajām divām sezonām. Pēc aizvadītajā vasarā veiktās atgriešanās Eiropā viņa mērķis bija šogad doties atpakaļ uz Nacionālo hokeja līgu (NHL), bet vismaz pagaidām tas ticis iepauzēts. Pirmajā piegājienā otrpus okeānam iespēju liepājniekam bija daudz, pasaules spēcīgākajā līgā aizvadot 170 spēļu, bet ne visas izdevās izmantot. Hokejists tur ir biznesa sastāvdaļa, ko Balcers uz savas ādas izjuta ne reizi vien. Šveices hokeja organizatoriskā puse atbilst NHL, tāpēc lielu pārdzīvojumu nav, tomēr atmiņas par spēlēšanu pasaules augstākajā līmenī joprojām ir pavisam svaigas.

72 murgi pēc lidmašīnas avārijas

Aizkulišu stāsti teātros, neizdevušās ainas filmās, notikumi aiz ekrāna vai priekškara vienmēr raisījuši interesi. Tie ir kā papildinošs elements teātra izrādei vai filmai. Par straumēšanas vietnes Netflix vienu no intriģējošākajiem garadarbiem jau vairākus pavasarus kļūst seriāls Formula 1: Drive to Survive (Braukt, lai izdzīvotu – angļu val.), kurā tiek parādītas Formulas 1 čempionāta aizkulises. Tas šim sporta veidam piesaistījis pat tādus cilvēkus, kuri ikdienā mazāk seko līdzi sportam. Pērnā gada nogalē dienasgaismu ieraudzīja filma Society of the Snow (Sniega sabiedrība – angļu val.) par Urugvajas regbija komandu, kas 1972. gadā cieta aviokatastrofā. Par izturību, nāvi un kanibālismu.

Dzelzs vīra pēctecis. Intervija ar hokeja izlases aizsargu Kristapu Zīli

Viņam nepatīk definējums Dzelzs vīrs, jo tāds Latvijas hokejā uz mūžiem būs tikai viens, tomēr visas septiņdesmit septītā numura pazīmes liecina par Kārļa Skrastiņa spēles manieri. Bronzas čempionātā bloķētais metiens ar seju Kristapam Zīlem bija sīkums, jo žoklī jau ir seši metāli. Tomēr par visu vairāk viņš sezonas laikā gaida brīdi, kad varēs iziet pirts rituālu pie tēta.

Pēc otrā Stenlija kausa. Intervija ar Teodoru Bļugeru

Tas bija kā iesoļot aiz priekškara, nezinot, kas sagaida otrā pusē. 2012. gadā Nacionālās hokeja līgas (NHL) drafta ceremonijā Pitsburgā Teodoru Bļugeru ar 52. numuru aizrunāja mājiniece Penguins komanda. Tik augsta izvēle nāca kā pārsteigums arī pašai topošanai NHL vērtībai, tomēr turpmākais ceļš līdz lielajai komandai izvērtās pārdomu un līkumu pilns. Iezagās pat domas mainīt komandu. Beigās gan tas notika vien 11 gadu pēc drafta ceremonijas. Līdzīgi, kā tas toreiz bija draftā Pitsburgā, arī šogad - negaidīti. Tomēr šis pavērsiens palīdzēja Bļugeram 28 gadu vecumā iegūt Stenlija kausu. Divi sapņi - spēlēšana NHL un Stenlija kausa iegūšana - piepildīti. Kas tālāk?

Bronza līgumus nenes

Vasaras pievilcība slēpjas laikapstākļos, kā arī putnu dziesmu simfonijās, kas papildina ziedošo un smaržīgo trīs mēnešu mazliet vieglprātīgo gada periodu. Iestājoties rudenim, jānosēžas uz zemes, kamēr gājputni pilda savu ciklisko uzdevumu, dodoties uz vietām, kur siltāks. Spārnotajiem rudenī galamērķis ir zināms, taču kāds no viņiem laiku pa laikam mazliet aizkavējas Latvijā, galvā valdot cerībai ātrāk doties uz siltāku vietu. Līdzīgi ir ar hokeju, kur rudens pašā ievadā sākas jaunā klubu sezona, tomēr, neskatoties uz izcīnīto pasaules čempionāta bronzu, reti kurš mūsējais šo rudeni varējis sagaidīt ar nopietnu karjeras paaugstinājumu.

Bronzas mehānisma autors. Saruna ar Hariju Vītoliņu

Latvijas izlases galvenais treneris ar pārmantotu hokeja gēnu paaudzēs. Viss sākās no prieka brīžiem, spēlējot hokeju ar vectēvu Čaka ielas dzīvoklī, bet tagad Harijs Vītoliņš aizvedis savu valstsvienību līdz vēsturiskiem panākumiem. Sagaidot šī gada pasaules čempionātu, kas notika savā laukumā, Latvijas komandas vadīšanā atkāpšanās ceļa vairs nebija, tāpēc Vītoliņš mainīja trenēšanas kursu un tas attaisnojās. Tomēr, lai vienīgais, kas paliek no bronzas medaļas, nebūtu tikai ieraksts vēstures lappusēs, tagad Latvijas hokeja saimniecībai ir atbildīga loma turēt savas pozīcijas, kā arī bērnos radīt sapni par augstākajiem mērķiem. Galvenā trenera amatā būs stabilitāte, jo Vītoliņš kontraktu pagarinājis vēl uz diviem gadiem.

Iegravētais hokeja gads

Brīžos, kad laiks šķietami apstājas, rodas jautājums, vai apkārtējā pasaule ir īsta vai tā ir tikai ilūzija. Sapņu puzles kauliņam nav vietas realitātes bildē. vārds "kosmoss" pēdējā laikā dzirdēts ļoti bieži un tieši no cilvēkiem, kuriem ar hokeju nav nekāda sakara. Un tiešām kosmosā pagāja maija mēneša beigu un jūnija sākuma emociju peldējums. Latvijas izlase ar savu saliedēšanas piemēru visai valstij parādīja, ka kopā iespējams paveikt lielus darbus.

Piezemētais hokeja pavasara trakums

Katru gadu Latvijas hokeja izlasei tiek sniegta iespēja sevi apliecināt uz pasaules skatuves. Cerības allaž ir augstas, bet reti tās tiek attaisnotas. Katru gadu izlase līdzjutējiem sniedz pozitīvu emociju gammu, bet teju ikviens turnīrs noslēdzas uz zemākās nots. Taču katru gadu Latvijā pasaules čempionāts nenotiek. Mums var nepatikt federācijas darbības, atsevišķi spēlētāji vai treneri, tiesāšana, bet maz ticams, ka tuvākajos desmit gados Latvija vēlreiz uzņems šādus hokeja svētkus. Salīdzinājuma svari šajā situācijā visprecīzāk būtu attiecināmi uz 2006. gadu, kad pie mums pirmoreiz viesojās pasaules spēcīgākās izlases. Amizantākais, ka notikumi pirms 17 gadiem diži neatšķiras no situācijas šodien.

Saskrūvētais zvērs. Saruna ar pieredzējušo hokejistu Mārtiņu Karsumu

Beidzot pirmā starpsezona, kurā nav jāguļas zem skalpeļa, jo karjeras laikā pārcietis 15 operāciju, no kurām desmit ceļgalam. Kad bija iespējams, Mārtiņš Karsums devās palīgā izlasei, bet biežāk, domājot par veselību, tas tomēr neizdevās un nācās nokļūt grēkāža lomā. Savu pēdējo turnīru valstsvienībā uzbrucējs nevēlas atcerēties, bet viņš zināja, ka Kaspara Daugaviņa atvadas būs īslaicīgas. 37 gadu vecumā Karsums piebremzējis ar spēka spēli, tomēr hokeju joprojām turpina spēlēt un cer to darīt vēl vairākas sezonas.

Pie NHL sliekšņa. Intervija ar Kristiānu Rubīnu

Latvijas hokejam nācās gaidīt desmit gadu, lai Nacionālās Hokeja līgas (NHL) laukumos atkal spēlētu pašmāju aizsargs. Kristiānam Rubīnam ceļš līdz pirmajām trim spēlēm pasaules spēcīgākajā līgā bija pakāpenisks, taču vēl jāpadara milzīgs darbs, lai viņš tur kļūtu par stabilu vērtību. Ar Rubīnu tiekamies Vecrīgā, brīdi pēc tam, kad viņš par savu karjeru stāstījis jaunajiem hokejistiem. Šī vasara aizsargam bijusi ļoti karsta - šoks par līguma nepagarināšanu ar Toronto Maple Leafs, bet ātri vien jaunas darba vietas atrašana turpat Kanādā Otavas Senators organizācijā. Savukārt jau gads pagājis, kopš traģiski bojā gāja viņa labākais draugs Matīss Kivlenieks - pie šīm sāpēm nebūs iespējams pierast nekad.

Rīgas Dinamo piespiedu gaidītā aiziešana

Ne vienmēr profesionāli sportisti noslēdz karjeru, kad pienācis īstais laiks. Sākas sevis mānīšana, ka vēl mazliet varu, tomēr pienesums laukumā, trasē, baseinā vai citā sporta skatuvē vairs nav jēdzīgs. Neizprotama loma sportiskajā ziņā pēdējos gados bija arī Rīgas Dinamo komandai, bet kā Krievijas maigās varas rupors tā savu lomu paveica.

Uz viena soliņa ar zvaigznēm. Saruna ar Teodoru Bļugeru

Tīrasiņu centra uzbrucējs Teodors Bļugers Nacionālajā Hokeja līgā (NHL) Pitsburgas Penguins rindās spēlē vienā pozīcijā ar nākamo Slavas zāles iemītnieku Sidniju Krosbiju un divus Stenlija kausus ieguvušo Džefu Kārteru. Aiz šādām zvaigznēm Bļugeram atvēlēta pretinieku līderu neitralizēšanas loma un savā arodā viņš ir viens no labākajiem visā līgā, turklāt neaizmirst arī par punktu gūšanu. Kaut gan NHL Tedijs ir nostiprinājies, apstāties nedrīkst, jo cīņa par vietas saglabāšanu turpinās katru dienu. Lai to paveiktu, vasarā spēlētājs pat iet uz boksa treniņiem, bet atslodzes brīžos ar komandas biedriem pārbauda spēku šahā. Olimpiskās kvalifikācijas turnīra kapteinis ir gatavs jau pavisam drīz gaidāmajām Pekinas spēlēm un vēlas Krosbijam atgādināt par Latvijas spēli pret Kanādu Sočos.

NHL vēstures veidotāji no Latvijas

Kopš brīža, kad Nacionālās Hokeja līgas (NHL) laukumos Latviju iepriekšējo reizi pārstāvēja četri stabili savas komandas hokejisti, ir nomainījusies paaudze. Šogad pilngadību svin jaunieši, kuri piedzima 2003. gadā, un viņi nav redzējuši Sergeju Žoltoku un Artūru Irbi spēlējam NHL laukumos. Taču pilngadniekiem tagad ir iespēja vērot četrus jaunos vēstures veidotājus.

Latviešu viesmākslinieki KHL

Kopš Kontinentālās Hokeja līgas (KHL) dibināšanas 2008. gadā turnīrs nav iedomājams bez Latvijas spēlētāju līdzdalības. Tas saistīts gan ar Rīgas Dinamo sacenšanos, gan ar mūsu hokejistu došanos leģionāru maizē uz citiem klubiem. 14 sezonu laikā leģionāru gaitās līgā bijuši 27 Latvijas spēlētāji, kurus saliekot kopā varētu izveidot konkurētspējīgu sastāvu. Garie pārlidojumi nes traumas, Latvijas un Krievijas politiskās attiecības ietekmē arī attieksmi hokejā, un gads KHL ir kā divi Eiropā - tādas atziņas pauž hokeja cilvēki, kuriem ir liels rūdījums līgā, ko tautā sauc par otro labāko pasaulē.

Varbūt šogad?

Kad Rīgas Dinamo hokeja komanda iepriekšējo reizi spēlēja izslēgšanas mačos, Latvijā sezonas ievadā vēl varēja norēķināties latos, durvis apmeklētājiem vēra Latvijas Nacionālā bibliotēka, un Laimdota Straujuma kļuva par Ministru prezidenti. Septiņas sezonas ir daudz, un cilvēkiem šajā laikā interese par komandu ievērojami mazinājusies.