Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +3 °C
Viegls lietus
Pirmdiena, 27. janvāris
Ildze, Ilze, Izolde

Tekla Šaitere

Divas nedēļas līdz nāvei(3)

Dzīvnieki patversmēs nenokļūst savas vainas dēļ. Taču daudzi tur nonāk, un saskaņā ar likumu dzīvniekiem dotas tikai divas nedēļas pirms nāves sprieduma, ja suni vai kaķi šajā laikā nepaņem saimnieks vai cits cilvēks. Četrpadsmit dienu patversmē un eitanāzija tiek apmaksāta no pašvaldības budžeta.

Ir izvēle – palīdzēt un darīt vai nedarīt neko(4)

Slokas dzīvnieku patversmē neesmu bijusi desmit gadu. Tagad acīm paveras patīkamas pārmaiņas. Kaķi mīt savos būros un, ciemiņus ieraugot, sāk murrāt un visādi izrādīties. Veseli, spīdīgiem kažokiem, jauni un vecāki, labi baroti, bet katram gribas nokļūt savās mājās, tāpēc viņu acīs vienmēr jautājums – varbūt tu mani ņemsi par savējo?

Īsos vārdos – nākotne ir pašu rokās(1)

Ne Mārim Ozolam, ne viņa draudzenei vācietei Kristīnei Lūkenei zirgi nav vaļaspriekam, toties pārpārēm ir abu dēliņam teju četrus gadus jaunajam Leonardam. Taču zilacainais puišelis vēl ir par mazu, lai vaļotos ar zirgiem.

Meklējiet, kamēr atradīsiet

Gaidījām, gaidījām un sagaidījām, un tagad atgūstamies no prieka, no mīļiem vēlējumiem un haotiskā trokšņa tur – ārā.

Rīgas zoo jauni brīnumi

Mīļie cilvēki, tikai nesakiet, ka Rīgas zooloģiskajā dārzā jau esat bijuši un visu redzējuši. Ziemas naktis šeit pārsteidz vienmēr. Šogad pasākums apmeklētājus gaida jau vienpadsmito reizi.

Vienmēr atgādina par Lapzemi

Cilvēki ir nedaudz apmulsuši, jo Ziemassvētki bija zaļi, arī Jaunais gads neko baltu nesola. Kaut kā gada nogalei pa īstam pietrūkst – egles ir, dāvanas arī, bet sniega nav! Ko darīt? Ar fotogrāfu Aivaru dodamies ciemos pie Bogdanu ģimenes viņu somu Lapzemes suņa Henrija, kas taču no turienes, kur auksts un balts, kur mājas Ziemassvētku vecītim. Turpat bija arī samojeds Džefrijs.

Nekas šajā pasaulē nenotiek tāpat vien(9)

Jelgavā ir četras veterinārās klīnikas un LLU Mazo dzīvnieku veterinārā klīnika. Viena no privātklīnikām Sanarius pieder pieredzējušajai veterinārārstei Annai Jeserevičai. Viņa saka: "Mēs visi sadarbojamies, bet universitātes klīnika piedāvā plaša spektra izmeklēšanu un diagnostiku."

Besis jāatstāj stallī uz plauktiņa

Pēcpusdienā pelēki tumšās un smagās debesis Baldones apkārtnē gandrīz pa zemi velkas, tikko nolijis decembrim neraksturīgs silts lietus – nu galīgi nav īstais laiks, lai brauktu ciemos uz lauku saimniecību. Nolliņu saimniece Aiga Ozoliņa, sparīga simpātiska sieviete, izrādot savu saimniecību, ik pa brīdim kaut ko pakārto, kādu lopiņu noglāsta, kādu sabužina un kādam uzliek buču uz vaiga.

Turies pie gaisa, un tikai uz priekšu

Rīgas zoodārza Izglītības centra mācību klasē, kur Renāta ir vecākā metodiķe, tikko beigusies darba diena. Smejos – ja vecuma pensijas piešķirtu, vērtējot cilvēka ārējo izskatu, es Renātai teiktu – ūja, ūja, pastrādā vēl gadus piecus vai 10, un tad varēsi doties pelnītā atpūtā! Renāta smej: ''Pelnītā atpūtā? Es tagad darbā no rīta līdz vakaram, gan ziemu, gan vasaru, tik daudz jāpaspēj izdarīt!'' Ja veselība ļauj, kāpēc ne? Renātai atkal lielie smiekli: ''Kur liksies? Man tikai ūdens celī vēl nav, viss pārējais ir. A ko? Turies pie gaisa, un tikai uz priekšu!''

Valsts labklājības pamatā godbijība pret dzīvību(9)

Šo stāstu varētu sākt iedvesmojoši, jo pirmo reizi vēsturē Rīgas pilī ciemojās suns. Caur gaiteņu anfilādēm viens otram pretī devās Valsts prezidents un dzīvespriecīgs suņuks uz trim kājām. Egils Levits noglaudīja sunim galvu un pasniedza dāvanu – rotaļu lāci. Taču es sākšu ne ar gaišo ziņu, ar citu. Šā gada pavasara pusē Latgalē, Stružānu ciemā, kādā šķūnī, sāpju pārņemts, kauca kucēns. Viņam bija sadragāta priekškāja. Abas epizodes saistītas savā starpā, jo runa tajā ir par vienkāršu lauku suni Badiju.

Kaķu eksperta darbs atver pasauli

Aijas Nuķes dzīvoklī īpašu mājīgumu telpām piešķir dzīvnieki. Pundurpūdelīte Nora, kurai tikai pieci mēneši, iet kā atspole. Šajās izdarībās neatpaliek Gerda – melna divus gadus veca Donas sfinksa šķirnes kaķenīte. Toties abas britu īsspalvainās kaķenes – māte un meita Gabīte un Patiņa – mūs ignorē, paslēpjoties guļamistabā.

Zoopsihiatra palīdzība dzīvniekam(5)

Alberts Čipuštanovs uz tikšanos savā darbavietā, veterinārajā klīnikā Iļģuciemā, atbrauc trijatā, viņam līdzi ir divi beļģu aitusuņi Kajs un Ričs. Kajam jau astoņi gadi, viņš ir prātīgs, līdzsvarota rakstura suns. Ričs, kas Kajam līdzīgs kā ūdenslāse, ir piecus mēnešus vecs, aktīvs, rotaļīgs, grib skriet un lēkt. Kajs ir sava saimnieka vizītkarte – skolots, paklausīgs suns –, bet Ričam vēl priekšā daudzi labas uzvedības mācības mēneši. Alberts Čipuštanovs ir veterinārārsts, dzīvnieku uzvedības problēmu – zoopsihiatrijas – speciālists.

Gudro suņu brīvdienas

Vairākas reizes esmu sastapusies ar maldīgiem priekšstatiem par to, ka servisa suņi pavadoņi, palīdzot cilvēkiem ar invaliditāti veiksmīgi un jēgpilni iekļauties sabiedrībā, ir tādi kā nolemtie. Visu dzīvi viņi vadot tikai saitē, palīdzot vienīgajam savam cilvēkam.

Mērija, ārzemju latviete ar Portugāles pasi(5)

Sestdien laika pareģotāji klāstīja, ka līs tikai pēcpusdienā, bet kur nu – jau ap divpadsmitiem netīri pelēkā mākoņu sega sašķīda kā skrandu apmetnis, un tad jau lija ūdens spaiņi uz kvadrātmetriem! Šķita, ka par intervējamā suņa fotosesiju būs jāaizmirst, jo kurš saimnieks savu suni tādā laikā vedīs laukā? Izrādās, bijām alojušies. Kristofs Blaus un viņa Mērija rudenīgi briesmīgajā ūdens peldē jutās svētlaimīgi. Lūk, ko nozīmē Portugāles ūdenssuns!

Par sagādātajām mokām – lapu grābšana(1)

Gadījums ar diviem nežēlīgi mocītajiem amerikāņu Stafordšīras terjeriem februārī kādā dzīvoklī Silakrogā pāršalca visu Latviju. Notikums nebija no tiem, kas tīts slepenības valgos. Zināma ģimene, kurai ir trīs bērni, pēc sludinājuma avīzē uzņēmās rūpes par suņiem, kad dzīvnieku iepriekšējai saimniecei mainījās dzīves apstākļi. Jaunais īpašnieks Artūrs Dzērve klāstīja, ka ar ģimeni dzīvojot privātmājā un par suņiem rūpēsies no sirds. Bijusī saimniece, pat nepajautājot jaunā īpašnieka uzvārdu, suņus viņam atdeva. Stafordšīras terjeru Marko un Deslindas liktenis bija izlemts. Ne par labu suņiem.

Sāpes šķīstī sirdi(1)

Nesen meža uzkalniņā starp priedēm ieraudzīju cilvēkus – ap desmit gadu vecu meitenīti un viņas vecākus. Meitenīte kārtoja puķītes uz tikko izveidotas kapa kopiņas, un asaras viņai bira kā pērlītes.

Ikviens dzīves solis mūs skolo

Vēsā un lietainā vakarā bērnu ārste Ieva Reinholde savas valsts prakses telpās Artilērijas ielā tikko aizvadījusi pēdējo pacientu. Neliela auguma tumšmate baltā virsvalkā klusi stāsta par savu dzīvi, par sapņiem, sasniegumiem, arī vilšanos, bezgalīgo vēlmi ārstēt un palīdzēt. Kabineta plauktos rindojas pacientu slimības vēstures, uzgaidāmajā istabā jauks bērnu rotaļu stūrītis. Miers un mājīgums. Miers arī dakteres acīs, taču viņas dzīves ritējums dažādos laikos bijis pilns ar neticamiem un aizraujošiem piedzīvojumiem.

Mājas circeņi par labu atzinuši Getliņus(1)

Pagājuši daudzi gadi, bet atceros, ka vecmāmiņa savās mājās Dvietē man teica: "Kuš, bērniņ, klausies, tas ir circenītis, kas dzied aiz siltās maizes krāsns. Būs mums Dieviņa sūtīta svētība!" Dzirdēju kukainīti, bet nesaskatīju. Tagad zinu, ka daudzi cilvēki nav ne redzējuši, ne dzirdējuši circenīti čirkstam. Aspazijas un Raimonda Paula dziesmiņā Circenīša Ziemassvētki kukainīša tēls saglabājies kā latviešu agrāko laiku relikts.

Šūpļa dziesma mazajam valītim(1)

Ar fotogrāfu Kristapu viesojamies Valta Kleina un viņa līdzgaitnieces arhitektes Rasas mājvietā Garciemā. Valts saka, kā ir: "Es pilsētā jūtos kā zivs ūdenī, bet Rasa ir lauku meitene, viņai grūti dzīvot uz asfalta. Šo vietu meklējām divus gadus." ​

Patversme ir pagaidu mājas, nevis gala stacija

Lielais un spēcīgais Lācis (7 g.) agrāk ar saimnieku dzīvojis meža mājā. Kad saimnieks nomira, viņa īpašumu kopā ar Lāci pārdeva kādam medniekam, bet jaunajam saimniekam bija taksis. Abi suņi nekādi nevarēja sadzīvot, un mednieks nolēma Lāci nošaut. Taču ķepainim palaimējās, viņš nonāca pie Mirko Hēniša. Tāds ir tikai viens no stāstiem par vācieša Mirko Hēniša ap 150 suņiem un daudziem kaķiem, kuriem viņš Latvijā devis iespēju dzīvot.

Krāsaini, pūkaini, izveicīgi un baisi

Nav jau tā, ka baidos no zirnekļiem. Teikšu – man tie tikai nepatīk. Reiz laukos pie vecmāmiņas pa sienu rāpoja zirneklis. Toreiz problēmu atrisināju vienkārši – ienesu no pagalma mīļo vistu, parādīju tai daudzkājīti, un – bija zirneklītis un tad vairs nebija. Palepojos vecmāmiņai, bet viņa nebija priecīga, teica, ka zirneklis saistīts ar cilvēku likteņa aušanu un pareģošanu: ja no griestiem nolaižas zirneklis – būs laime; kur zirneklis mājo, tur laimīga dzīve; kas zirnekli nosit, tas nosit savu laimi (es ne, to vista!).

Sāpes un pārdzīvojumi, un mīlestības svētība(4)

Valmieriešu Ecmaņu ģimenes dārzā sasveicināmies ar ģimenes galvu Vugaru, viņa sievu Santu, meitām Elīzu un Sofiju un pusaudzi Miku. Ecmaņu ģimenē vienmēr bijusi vēlēšanās palīdzēt tiem, kuri šajā pasaulē cieš. Nicinošo komentāru rakstītājiem, sak, būtu bērniem un invalīdiem, nevis kvaņķiem palīdzējuši, ieteicu neturpināt lasīt. Pirmkārt, neticu, ka rakstītāji paši kaut vienam ir palīdzējuši, otrkārt, Ecmaņu mājas labklājība, tās cilvēku gaišums un labestība rūdīti sāpēs un ciešanās, un viņi palīdz gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem.

Reizēm šaubās par saimnieku ciltsrakstiem

Pagājušajā gadā, kas Valmieras Drāmas teātra aktieru pārim Elīnai Vānei un Imantam Stradam bija ļoti saspringts periods radošajā dzīvē, risinājās arī divi citi nozīmīgi notikumi. Viņi iegādājās 1932. gadā celto divstāvu māju Valmierā Riharda Gredzena ielā, un viņu dzīvē ienāca Kuba.