Cilvēki ir "paēduši" atraktīvo mūziku un ir gatavi arī nedaudz apstāties, nomierināties un ieklausīties sevī. Saruna ar Asnati Rancāni un Staņislavu Judinu
Franču rakstnieka, Nobela prēmijas laureāta Žana Marī Gistava Leklezio īsprozas krājumā Stāsts par pēdām un citas fantāzijas – lakoniski un saturīgi par tiem, kurus atraidījusi sabiedrība un pasaule.
Stāstu par «pēdējo mežabrāli», kurš galvenokārt gan dzīvojis mājās, Jānis Balodis un Valters Sīlis
izrādē Mežainis izspēlē kā nopietnu, jautru un brīžiem absurdu etīžu virkni
Režisora Andreja Ēķa komēdija Blēži ir īstens vasaras produkts, baudāms kopā ar ledus kokteili, kuru rotā kreppapīra saulsardziņi un sintētiskas krāsas ķirsīši.
Režisora Regnāra Vaivara izrāde Ivanovs! atgādina lielu apgleznotu māla krūzi, kas ražas svētku skurbumā kādam izslīdējusi no rokām un košās lauskas izbirušas pa klona grīdu
Latvijas Nacionālās operas jauniestudējums – Gaetāno Doniceti komiskā opera Dons Paskvāle – nojauc mākslas robežas, taču jau bīstami balansē starp operu un kino.
Pašmāju kino pirmizrāžu bilance – simtgades filma ar brālības sajūtu, dokumentāls absurda kaleidoskops un lielisku aktierdarbu parāde divu stundu garumā
Itāļu rakstnieces Andželas Naneti stāsts Mans vectēvs bija ķiršu koks ir grāmata par metafiziskiem jautājumiem un nesamāksloti dzīvīgs vēstījums par bērnību
Lempīga un sāpīga ir ienākšana pieaugušo pasaulē. Dāvida Džovanzanas Romeo un Džuljeta Leļļu teātrī ir skarbs un vizuāli skaists stāsts. Par spīti Zilā vaļa klātbūtnei, izrādē netrūkst arī komikas. Izrādās, tas ir iespējams