Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis
  • Avots: http://ru.focus.lv, sputniknewslv.com
  • 6. novembris, 2018, 13:41

Melu tvertne: Biedē ar kariem un armijām

Izlasot portāla ru.focus.lv publicētas ziņas virsrakstu, lasītāji var noprast, ka starp Krieviju un Nīderlandi sācies karš. Tāpat rakstam pievienotais attēls, kurā redzams ar ieroci bruņojies karavīrs, liecina par militāru konfliktu. Taču pašā ziņā aprakstīts kiberkarš, nevis bruņotas sadursmes. Savukārt sputniknewslv.com publicētajā ziņā par NATO spēku mācībām, kas novembrī notiks Latvijas teritorijā, tiek izmantoti rāmēšanas paņēmieni, kas šo notikumu attēlo kā draudu vai apgrūtinājumu Latvijas iedzīvotājiem.

Nīderlande paziņo par kara sākumu ar Krieviju

Nīderlandes aizsardzības ministre Anka Beilevelda valsts televīzijā apstiprināja, ka Nīderlande atrodas kiberkarā ar Krieviju.

Ziņa par Nīderlandes aizsardzības ministres Ankas Beileveldas sacīto ir pieejama arī aģentūras LETA arhīvā, kur rakstā atspoguļotajai informācijai izvēlēts korekts virsraksts - "Aizsardzības ministre: Nīderlande atrodas kiberkarā ar Krieviju".

Raksts oriģināli publicēts krievu valodā, ar raksta versiju krievu valodā var iepazīties šeit: Нидерланды объявили о начале войны с Россией

Atbildot uz jautājumu, vai pašreizējo Krievijas un Nīderlandes attiecību stāvokli var raksturot kā kiberkaru, Beilevelda paziņoja: "Jā, šis ir tas gadījums".

Gan aģentūras LETA, gan ru.focus.lv ziņā lasāms, ka Beilevelda apstiprinājusi kiberkaru Nīderlandes un Krievijas starpā. Tāpat abās ziņās pavisam īsi aprakstīts krievu hakeru uzbrukums OPCW Hāgā, kas ietekmēja abu valstu attiecības. LETA ziņā papildus norādīts, ka Krievija apsūdzības incidentā noliedz.

Atgādināsim, oktobra sākumā Beilevelda paziņoja, ka Nīderlandes specdienesti ar Lielbritānijas kolēģu palīdzību novērsa četru krievu hakeru uzbrukumu Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai - OPCW. Hakeri mēģinājuši iegūt datus par Skripaļu lietu un MH17 aviokatastrofu 2014.gadā Ukrainas austrumos.

{{banner}}

Nīderlandes aizsardzības ministre atkārtoja, ka šo incidentu uzskata par ārkārtīgi bīstamu: "Mums nepieciešams atbrīvoties no naivuma šajā jomā un jāsāk rīkoties."

Neskatoties uz to, ka ru.focus.lv sagrozījis ziņas virsrakstu un pievienojis maldinošu attēlu, rakstā lasāmā informācija ir patiesa un sakrīt gan ar Latvijas, gan ārzemju portālu ziņoto. 

--

Cauri Latvijai atkal brauks tanki un ies karavīri: vadītājus lūdz turēties malā (sputniknewslv.com)

Lai izvairītos no nepatikšanām, Latvijas iedzīvotājiem labāk būtu neaizmirst, ka Latvijā notiek mācības Tomahawk Knocking: manevri skars Daugavpils, Kuldīgas, Lielvārdes un Ventspils apkaimes teritorijas.

Netieši tiek norādīts, ka, sastopoties ar NATO spēkiem, Latvijas iedzīvotāji var "iekļūt nepatikšanās".

Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas informāciju, no 3. līdz 16. novembrim vairākos Latvijas novados Tomahawk Knocking mācību ietvaros tiks palielināts NATO karavīru un tehnikas skaits. Par to tiek ziņots Aizsardzības ministrijas mājaslapā.

Lai arī formāli ziņa nav uzskatāma par nepatiesu, jo kopumā informē par reālām mācībām, kas notiks Latvijas teritorijā, ziņā izmantoti rāmēšanas paņēmieni, kas šīs mācības apraksta kā apgrūtinājumi un bīstamību Latvijas iedzīvotājiem. 

Mācības notiks Alūksnes novadā, "Lāčusils" poligonā, kā arī Daugavpilī, Kuldīgā, Lielvārdē un Ventspils apkaimē.

Aizsardzības ministrijā norāda, ka mācību mērķis ir uzlabot NATO un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sadarbību un funkcionālo savietojamību.

Tāpat tiek ziņots, ka starptautisko kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un tās sastāvā ietilpst vairāk nekā 1300 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Polijas, Kanādas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas. Kopā ar Latvijas karavīriem viņi veic manevrus, lai uzlabotu mijiedarbību un gūtu iespēju operatīvi reaģēt uz izaicinājumiem.

NBS atvainojas Latvijas iedzīvotāju priekš par tām neērtībā, kuras viņiem varētu sagādāt manevru veikšana, un lūdz ar sapratni izturēties pret iespējamiem īslaicīgiem transporta kustības ierobežojumiem.

Tiek norādīts, ka, tuvojoties militārās tehnikas kolonnai, vadītājiem jāievēro ceļu satiksmes noteikumi un netraucēt kolonnas virzībai, piemēram, cenšoties to apdzīt. Drošības nodrošināšanas nolūkos militāro tehniku pavada Militārā policija un Valsts policija.

Nebaidieties no sprādzieniem

Izcelts fakts par to, ka mācību laikā varētu dzirdami sprādzieni. Jānorāda gan, ka mācības, kurās varētu būt iesaistīti sprādzieni, nenotiks apdzīvotās vietās.

Turklāt šoreiz mācības notiks arī Latvijas gaisa telpā. Militāro lidmašīnu treniņu laikā varētu skanēt skaļi skaņu efekti, taču tas nekādā veidā neietekmēs drošību. Militāro lidmašīnu lidojumi tiek īstenoti tikai normatīvajos aktos noteiktā augstumā un ātrumā.

Latviešus lūdz, tostarp, nebaidīties, ieraugot karavīrus un militārās tehnikas izvietošanu pilsētās. Tāpat nevajag raizēties, ja sāks skanēt sprādzienu skaņas. Tas viss notiks mācību ietvaros. Taču aiztikt kaujas munīciju, ja tā pēkšņi tiks kaut kur atrasta, nedrīkst, norāda NBS.

Latvijā regulāri notiek militārās mācības ar citu NATO valstu dalību. Taču ir vērts atzīmēt, ka nereti militārās tehnikas pārvietošanās laikā pa valsts autoceļiem notiek avārijas. Piemēram, augusta beigās Valsts policijas speciālās vienības policijas bataljona autobuss, dodoties uz manevriem nekārtību apspiešanā Valmierā, iekļuva smagā CSN uz Siguldas šosejas.

Minēts tikai viens piemērs, bet tiek apgalvots, ka tas notiek nereti

Toreiz sadursmē cieta četri Valsts policijas darbinieki. Trīs no viņiem tika nogādāti slimnīcā smagā stāvoklī. Diviem policistiem steidzami bijusi nepieciešama asins pārliešana.


Redakcijas komentārs

Anita Mihaeļjana, Diena.lv žurnāliste

Portāls ru.focus.lv, izmantojot maldinošu virsrakstu un ilustrāciju, pamatīgi "sabiezinājis krāsas" un mēģinājis piesaistīt pēc iespējas vairāk lasītāju, lai nopelnītu "klikšķus". Virsrakstam ir jābūt patiesam un jāatspoguļo ziņas saturs. Jāatceras, ka daļa cilvēku var izlasīt vien virsrakstu un neatvērt pašu ziņu, tā iegūstot nepatiesu informāciju un, iespējams, izplatot to tālāk. Liela daļa Latvijas un ārzemju mediju, kas ziņoja par Beileveldas sacīto, virsrakstos arī norādīja, ka Nīderlande atrodas kiberkarā ar Krieviju, kā arī ilustrēja ziņu ar atbilstošiem attēliem, piemēram, aizsardzības ministres portretu, datora ekrānu utt.

Savukārt sputniknewslv.com, izmantojot rāmēšanas metodi, netieši uzskaita visus NATO mācību negatīvos aspektus, attēlojot, ka šīs mācības ir drauds Latvijas iedzīvotājiem. Tiek netieši raisīta neuzticība bruņotajiem spēkiem.


Ziņo par meliem

Informē mūs par ziņām, kuras tev šķiet nepatiesas - mēs noskaidrosim, kā ir patiesībā!

Jaunākie meli