Pēc ilgiem meklējumiem beidzot izvēlamies «kaut ko piemērotu», ko varētu uzdāvināt. Tomēr pēc dāvanas iegādes nepamet doma – vai tā tomēr ir īstā, vai patiks saņēmējam, vai iepriecinās viņu? Nereti, jau uzdāvinājuši dāvanu, mēs nepārstājam domāt, vai tik tiešām cilvēkam patika vai arī viņš aiz pieklājības atbildēja, ka patīk. Un šīs sajūtas atkārtojas. Ko ar tām iesākt?
Pirmais solis
Jums var šķist dīvaini, un tomēr – ja nav patiesas vēlmes dāvināt, bet ir tikai viena doma – vajag, jo ir pieņemts –, tad jums tas nav jādara – tas nav jūsu pienākums. Tam ir grūti noticēt, taču tā būs labāk visiem. Pasniedzot dāvanu, mēs dāvinām daļiņu sevis, dalāmies dvēseles siltumā ar to, kuru vēlamies iepriecināt. Ļoti daudz kas ir atkarīgs no tā, ar kādām domām, noskaņu tiek dāvināts, jo tas rada svētku izjūta, un to nav iespējams noslēpt.
Otrais solis – iespējams, pats svarīgākais
Svarīgi, lai dāvanām būtu arī praktisks lietojums. Cik daudz dāvanu tiek noliktas plauktos, kur tās stāv gadiem un krāj putekļus, mēs pat aizmirstam, kas tās dāvinājis. Un kādu dienu mēs tās izmetam atkritumos. Tāpēc, izvēloties dāvanu, ir ļoti svarīgi atcerēties – dāvanai jābūt noderīgai ne tikai mūsu skatījumā, bet arī cilvēkam, kuram to vēlamies pasniegt.
Daudz vieglāk ir izvēlēties dāvanu pazīstamam: ja uzmanīgi viņā ieklausās, ir vieglāk saprast, kas viņu interesē, kas patīk un par ko viņš sapņo. Ja dāvana tiek pirkta pēdējā brīdī, īsi pirms svētkiem, mums nav īpaši daudz laika domāt un atcerēties par cilvēka vēlmēm, sapņiem.
Nedomājiet par aizliegumiem un dažādām absurdām lietām, nedomājiet, ko pieņemts dāvināt un ko ne. Ieklausieties savā iekšējā balsī un neaizmirstiet – mēs visi esam ļoti dažādi un atšķirīgi. Ja iekšējā balss neko nesaka priekšā, pajautājiet draugiem, ko viņi vēlētos saņemt dāvanā vai ko uzdāvināt kādam citam. Un tad, ņemot vērā padomus vai ieteikumus, izraugieties dāvanu. Dāvināt – tā ir māksla. Nebaidieties kļūdīties! Galu galā – šī nav jūsu pēdējā dāvana.
Ja nu tomēr vēl neesat izlēmuši, ko uzdāvināt, iegādājieties dāvanu karti un uzticiet dāvanas izvēli pašam saņēmējam, jo viņš vislabāk zinās, kas viņam ir vistīkamākais.
Trešais solis
Dāvanu un pārsteigumu laiks, patīkamas emocijas, ko rada gaidīšanas prieks, – bērniem tā ir patiesa cerība uz brīnumu. Un tas ir vissvarīgākais, par ko būtu jāatceras, izvēloties dāvanu. Gatavojot dāvanu, mēs iedomājamies sevi saņēmēja lomā – noskaņojieties uz šo emociju viļņa. Iesaiņojiet dāvanu tā, lai saglabātu pārsteiguma izjūtu līdz pēdējam brīdim. Uzrakstiet jauku un sirsnīgu apsveikuma kartīti. Radiet gaidīšanas atmosfēru! Piemēram, ar kurjeru nosūtiet ziedus vai dāvanu, tā radot saviļņojumu un zinātkāri, un tad kā pārsteigums parādieties pats.
Dažkārt pat tikai vienkārši ziedi vai tasīte aromātiskas kafijas ar desertu var izrotāt jūsu mīļoto svētkus un iepriecināt. Uzdrīkstieties un fantazējiet!
Visinteresantākais – daudz ko no minētā mēs visi zinām, bet dažādu iemeslu dēļ tā nedarām. Padomājiet, kā labāk pārsteigt un iepriecināt, pasniedzot dāvanu saviem mīļajiem vai draugiem, radiem no visas sirds. Un atcerieties, ka dāvanai ir jābūt arī noderīgai. Pavadiet vairāk laika kopā ar sev tuvajiem. Izbaudiet neaizmirstamus brīžus kopā. Un tad varat būt pārliecināti, ka esat izdarījuši visu iespējamo, lai kādu iepriecinātu. Dodot negaidiet neko pretim! Dāvināt un iepriecināt – tā ir laime, ko varam sniegt!
Dāvana ir laba iespēja atgādināt mīļajiem, cik svarīgi viņi jums ir un ka jūs par viņiem domājat. Ieprieciniet cits citu, dāvājiet labu garastāvokli un dāvanas!