Laika ziņas
Šodien
Migla
Ceturtdiena, 14. novembris
Fricis, Vikentijs

Aktivizējam virzienu uz piedāvājuma paplašināšanu

Filiāli Bauskā RPIVA nodibināja 1997. gadā, tā šobrīd atrodas ēkā Dārza ielā 9, vienlaikus sadzīvojot ar pilsētas 2. vidusskolu un mākslas skolu. Visam Zemgales reģionam tiek piedāvātas studiju programmas pedagoģijā un komercdarbībā. Aktuālais studentu skaits – 137.

Sarunājāmies ar RPIVA Bauskas filiāles vadītāju Aiju Spriņķi, RPIVA Bauskas filiāles iepriekšējo vadītāju Līgu Jankovu un Bauskas novada domes priekšsēdētāju Raiti Ābelnieku.

Spriņķes kundze, iezīmējiet mums RPIVA Bauskas filiāles identitāti.

A. S. Mūsu identitāte ir virzība uz inovācijām, kas piesaistītu ne tikai studentus, bet arī bijušos studentus un pārējos novada iedzīvotājus. Sniedzot ne tikai primāro augstākās izglītības pakalpojumu, bet arī citas programmas.

Konkrētas ilustrācijas?

A. S. Mūžizglītības, pieaugušo izglītības programmas pie mums izvērstas jau daudzu gadu garumā. Konferences, dažādu mērķauditoriju kursi. Protams, galveno uzsvaru liekam uz pedagogiem, bet ne tikai. Nāk gan cienījamos gados gan tikko beigušie. Es uzskatu, ka augstskolā iegūtais ir tikai sākums. Sevi nepārtraukti jāattīsta, jāpilnveido. Informācijas jaunumi nāk nepārtraukti, jāseko līdzi nozares aktualitātēm, lai spētu ar pietiekamu atdevi un attīstību darboties kā skolā, tā savā uzņēmumā. 

Mūžizglītība aizņem pietiekami lielu sektoru Bauskas filiāles darbos?

L. J. Agrāk patiešām nebijām tik aktīvi mūžizglītības piedāvājumu izstrādē un realizācijā. Šobrīd līdz ar jaunās rektores stāšanos darbā aktivizējies virziens uz piedāvājuma paplašināšanu, kas nesaistās tikai ar augstākās izglītības iegūšanu. Mūžizglītība, karjeras izvēle, karjeras darbs, konferences, zinātniski pētnieciskais darbs... tie ir lielie virzieni, pie kuriem mēs strādājam, darbs jūtami aktivizējies.

Priekšsēdētāj, nosauciet galvenos uzstādījumus Bauskas novada pašvaldības un RPIVA filiāles sadarbībā.

R. Ā. Vispirms jau RPIVA filiāle mums šeit ir vienīgā augstskola Bauskā. Perspektīva ir plaša, jo galu galā Bauska ir Zemgales plānošanas reģiona centrs. Sekojoši arī augstskolas filiāle varētu būt par izglītības programmas piedāvājošu centru Zemgalē. Tai skaitā jau pieminētās mūžizglītības iespēju centrs Zemgalē. Tas novadam būtu ļoti svarīgi.

Kā raksturojat pašreizējo sadarbību?

L. J. Es gribētu akcentēt, ka vislielākais pašvaldības atbalsts, kopš es vēl strādāju (nu jau gadu nestrādāju), bija tas, ka mēs īrējām telpas pašvaldības izglītības iestādē un mūsu īres maksa bija ārkārtīgi zema, viena no mazākajām visā Latvijā. Līdz ar to varējām studentiem piedāvāt salīdzinoši zemu studiju maksu. 

... izmaksas šeit un Rīgā vienādām programmām dažādas?

A. S. Jā, pie mums ir zemākas, gadā varētu būt ap 200 eiro starpība. Bet sadarbības aspektā jauks piemērs ir mūsu akadēmijas ilggadējs atbalsts labākajiem novada pedagogiem. Novadā ir izveidots konkurss Gada skolotājs, un šajā konkursā RPIVA piedalās kā atbalstītājs, sveicot un apbalvojot savus absolventus. Viņi tādējādi sajūt savas akadēmijas klātbūtni un atbalstu. Šogad, piemēram, novadā tādi bija pieci, pagājušā gadā – astoņi.

R. Ā. Jā, Gada skolotājs ir notikums, kur nākas konstatēt, ka no augstskolas neatkarīgi virzītu un vērtētu kandidātu listē kā labākie bieži izvirzās tieši RPIVA beigušie.

L. J. To gan nevar teikt tikai Bauskas novada kontekstā. Ja skatāmies filiālēs studējošo īpatsvaru, tad ir ļoti daudz jelgavnieku, ļoti daudz iecavnieku, Kurmene, Valle, Dobele, Tērvete, Eleja... no Bauskas novada gandrīz 50 procentu.

Reģionos optimizē, reorganizē, slēdz skolas. Kāda ietekme uz jūsu darbu?

A. S. Bauskas novadā risinājumi skolu tīkla optimizēšanā tiek meklēti tieši tagad. Līdz šim brīdim ietekmi uz skolotāju programmas grupu komplektēšanu mēs nemanījām. Kopumā skolu tīkls Bauskas novadā saglabājās.

R. Ā. Priekšā mums ir vairāku pamatskolu reorganizēšana par sākumskolām. Iepriekš pieņēmām lēmumus par divu lauku vidusskolu pārveidošanu par pamatskolām skolēnu skaita samazināšanās dēļ. Tomēr skolotāji kā profesija jāturpina sagatavot uz priekšu, jo skolotāju vecums ir otrs faktors, kas ietekmēs situāciju. Ir daudzi jau pensijas vecumā, vēl vairāk pirmspensijas gados. Rezumējoši – skolotāji vienkārši būs nepieciešami.

Vai novadam ir aptuveni zināms, cik pedagogu tuvākā laikā vajadzēs?

R. Ā. Īstenībā visgrūtāk dabūt pedagogus lauku skolās, kur nenodrošina slodzi. Īpaši – priekšmetu skolotājiem. Sākumskolas skolotājiem varētu būtu pilna slodze, bet fizikas, ķīmijas zinātājiem nesanāks.

Izgaismojas, ka skolotājam provincē jābūt ar padziļinātām vairāku priekšmetu zināšanām. Tas rezonē RPIVA piedāvājumos?

A. S. Jā, RPIVA šogad atvēra jaunu programmu, gan pašlaik tikai Rīgā, kura dod iespēju apgūt dabas zinātņu skolotāja amatu, kurš ir ļoti plašs priekšmetiskā ziņā. Absolvents vienlaicīgi varēs būt par bioloģijas, ģeogrāfijas un dabaszinību pedagogu. Tas ir diezgan optimāli, jo tieši šajos priekšmetos nereti skolotājam nevar nodrošināt pilnu slodzi. Šajā gadījumā, summējot stundas, skolotājam būtu iespējas tuvoties pilnai darba likmei.

L. J. Ja aplūkojam akadēmijas mobilitāti pieprasījuma kontekstā, jebkurš signāls par pedagogu vai pārkvalifikācijas nepieciešamību, piemēram, Bauskas novadā, jāuztver nopietni. Akreditētu programmu iespējams sagatavot gada laikā. Piemēram, pusotrā gadā iegūstama pārkvalifikācijas programma Angļu un krievu valodas skolotājs.

A. S. Ja redzu, ka man kā pedagogam par maz stundu, divos gados papildus apgūstu svešvalodu skolotāja programmu un varu pretendēt uz darbu jauniegūtajā specialitātē.
-  jābrauc uz Rīgu apgūt?

A. S. Nē, šāda programma apgūstama arī Bauskā. Starp citu, ziemas uzņemšanā, kura tūlīt sāksies, ir arī iespēja pedagogiem apgūt papildu kvalifikāciju, vienlaikus iegūstot maģistra grādu.

Ko praktiski dod šis maģistra grāds?

L. J. Izglītības līmeni, zināšanas. Pedagogs jau pēc būtības ir citrons, ko katru dienu spiežam.

Bet naudā?

L. J. Nākotnē viens no kritērijiem atalgojuma noteikšanā būs maģistra grāds.

Kas varētu būt labāk jūsu novada un RPIVA filiāles sadarbībā, ja runājam par "gaišo nākotni"?

R. Ā. Man jau patiktu, ja filiāle varētu piedāvāt plašāku programmu klāstu.

Kuras profesijas konkrēti?

R. Ā. Aktualizējas sociālo pedagogu nepieciešamība skolās. Cik saprotu, RPIVA plāno šo specialitāti.

A. S. Akadēmija tiešām šai virzienā strādā, bet programma var tikt akreditēta, ja arī citos reģionos būs pieprasījums. Ja Bauskas novadā būs vajadzīgi, piemēram, 10 speciālisti, programmu desmit cilvēkiem laikam neveidos. Šobrīd notiek izpēte citos reģionos. Protams, ja pieprasījums būs arī tur, ir iespēja programmu veidot un akreditēt.

Nepedagoģisko profesiju sektors – personālvadība, biroja administrēšana, komercdarbība. Lielākais studējošo skaits – gandrīz puse – aiziet strādāt valsts pārvaldē un pašvaldībās. Kā var skaidrot šādu tendenci? Valsts pārvalde un pašvaldība ļoti motivē darbiniekus studēt? Programma pievilcīga? Kas tas ir?

R. Ā. Patiešām pats esmu bijis klāt vairākos izlaidumos, redzu pašvaldības pārstāvjus, kas šajās programmās mācās. 

L. J. Nevajadzētu domāt, ka te nu ir visa Bauskas novada pašvaldība. Studē no Jelgavas, Rundāles, Iecavas novada... Programma unikāla tādā ziņā, ka to beigušie var strādāt gan valsts un pašvaldību struktūrās, gan nodrošināt sava uzņēmuma vadību. Kur tad nosacīti pašvaldībā nodarbinātie strādā – nekustamo īpašumu apsaimniekošanā, finanšu daļā, dažādās pašvaldības kapitālsabiedrībās. Starp komercdarbības programmas beidzējiem arī daudz veiksmīgu uzņēmēju. Piemēram, pagājušā gadā kā Gada uzņēmēju Bauskas novadā sveicām savas absolventes uzņēmumu, kur viņa kopā ar dzīvesbiedru darbojas. Tas ir SIA Juvis. Tāpēc arī šie ļoti veiksmīgie gadījumi rāda, ka patiesībā mēs to mērķi tomēr sasniedzam.

Kādi vēl varētu būt pieprasījuma virzieni tuvākā perspektīvā?

L. J. Mūsuprāt, viss, kas saistās ar tām nozarēm, kas ir aktuālas Zemgalē. Pirmkārt, tā ir lauksaimniecība, tāpat tūrisms...

Kā tad izglītosiet lauksaimniecībā?

L. J. Jā, šo virzienu mums nav. Varam piedāvāt studijas trijos virzienos – pedagoģija, psiholoģija un uzņēmumu vadība, administrēšana. Lai atvērtu jaunu virzienu, mums jāsaprot, kas šodien notiek visā Latvijā. Atvērt virzienu vienā filiālē nekādi nebūs ekonomiski izdevīgi.

A. S. Vai arī jāpaplašina kāds no esošajiem virzieniem, piemēram, izveidojot interesantu apakšprogrammu.

L. J. Varbūt pat kopā ar citu augstskolu. Piemēram, Pedagoģijas akadēmija kopā ar Lauksaimniecības universitāti. Kandavas vai Saulaines tehnikumu. Tās, protams, vēl ir fantāzijas. Tomēr valsts līmenī šobrīd tiek akceptēta starpinstitūciju sadarbība. Tāds varētu būt risinājums. Vērt vaļā virzienu pašiem būs ļoti problemātiski.

Divus vārdus jaunam cilvēkam, kurš varbūt gribētu, varbūt negribētu studēt. Svārstīgam, kurš dzīvo, piemēram, Codē?

R. Ā. Izglītība noderēs vienmēr, un piedāvājums ir tepat blakus. Ja, piemēram, minējāt Codi, tad no turienes un daudzām Zemgales vietām Bauska ir tuvāk par Rīgu, un piedāvājums nemaz nav sliktāks, arī izmaksas zemākas.

A. S. Es teiktu, ka viņam noteikti jānāk un jāstudē, domājot par savām iespējām nākotnē. Domājot – ja tas būs mans ieguvums kā pilsonim, tad es to tālāk nodošu savai valstij, savam reģionam. Jo būšu izglītotāks, jo vairāk varēšu dot un justies pārliecinātāks.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!


Aktuāli


Reklāmraksti

Vairāk Reklāmraksti