Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Antibiotiku rezistences samazināšana: vai ES virzās uz 2030. gada mērķu sasniegšanu?

Antibiotiku rezistence ir būtiska sabiedrības veselības problēma, kas ietekmē gan Eiropas Savienību (ES), gan visu pasauli. Katru gadu ES, Islandē un Norvēģijā pret antibiotikām rezistentu infekciju dēļ zaudējam vairāk nekā 35 000 cilvēku dzīvību, tādēļ nedrīkstam ignorēt šī jautājuma steidzamību. ES šo infekciju ietekme uz sabiedrības veselību ir salīdzināma ar gripas, tuberkulozes un HIV/AIDS ietekmi kopā.

Antibiotiku rezistence ir baktēriju spēja izturēt to antibiotiku iedarbību, kas paredzētas šo baktēriju iznīcināšanai. Galvenais šīs veselības problēmas cēlonis ir neatbilstoša un pārmērīga antibiotiku lietošana cilvēku ārstēšanā, lopkopības un lauksaimniecības nozarē, kā arī nepietiekami higiēnas pasākumi, kas novērstu un kontrolētu infekciju izplatību veselības aprūpes iestādēs un sabiedrībā. Antibiotikām zaudējot efektivitāti, vienkāršu infekciju ārstēšana kļūst arvien grūtāka, ​​infekcijas slimības ieilgst un smagos gadījumos beidzas ar nāvi.

Saskaņā ar jaunākajiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas datiem antibiotiku rezistences izraisītie zaudējumi ES un Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) sasniedz gandrīz 11,7 miljardus eiro gadā. Šo summu veido papildu izdevumi veselības aprūpei (6,6 miljardi eiro) un ekonomiskie zaudējumi, ko radījusi darbaspēka iesaistes samazināšanās priekšlaicīgas nāves vai ilgstošas slimības izraisītas darba nespējas dēļ (5,1 miljards eiro). 

Kopīgiem spēkiem risinot šo pieaugošo sabiedrības veselības problēmu, 2023. gada jūnijā ES Padome pieņēma ieteikumus cīņai pret antimikrobiālo rezistenci, tostarp piecus mērķus, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam, salīdzinot ar 2019. gada rādītājiem. Tas ir efektīvs veids, kā uzraudzīt progresu un sasniegt mērķus, kas saistīti ar antimikrobiālās rezistences novēršanu un samazināšanu. Tie ir konkrēti, izmērāmi mērķi visai ES kopumā un katrai ES dalībvalstij atbilstoši tās individuālajai situācijai.

Kopš 2019. gada dažās jomās ir vērojams lēns progress, tomēr jaunākie dati liecina, ka antimikrobiālā rezistence ES/EEZ valstīm joprojām ir nozīmīgs izaicinājums. Izvirzīto mērķu sasniegšana līdz 2030. gadam būs iespējama tikai tad, ja pieliksim lielākas pūles, samazinot nevajadzīgu antibiotiku lietošanu un uzlabojot infekciju profilakses un kontroles praksi.

Situācija ar karbapenēmu rezistentām Klebsiella pneumoniae infekcijām ES turpina pasliktināties. No 2019. līdz 2022. gadam šo baktēriju izraisītu asinsrites infekciju gadījumi pieauga par gandrīz 50 procentiem. Šī dinamika ir pretēja mērķim līdz 2030. gadam samazināt šo infekciju skaitu par 5 procentiem. Šī ir satraucoša tendence, jo ir ļoti maz efektīvu ārstēšanas metožu, kas var palīdzēt pacientiem ar šīm infekcijām. Steidzami ir nepieciešami kontroles pasākumi, kas novērstu šā patogēna tālāku izplatīšanos ES un mainītu pašreizējo tendenci.  

Iepriecina ievērojami uzlabojumi divās jomās. Asinsrites infekciju gadījumi ar meticilīnrezistentu Staphylococcus aureus (MRSA) laikā no 2019. līdz 2022. gadam samazinājās par 12,2 procentiem, kas ir tuvu 15 % samazinājuma mērķim. Asinsrites infekciju gadījumi ar trešās paaudzes cefalosporīniem rezistentu Escherichia coli tajā pašā laika posmā samazinājās par 16,8 procentiem, kas liecina, ka ES jau ir sasniegusi 10 % samazinājuma mērķi. Šie dati liecina par pozitīvu tendenci ES antimikrobiālās rezistences risināšanā.

Kopējais antibiotiku patēriņš cilvēkiem (sabiedrībā un slimnīcu sektorā kopā) laikaposmā no 2019. līdz 2022. gadam samazinājās par 2,5 procentiem, kas liecina par lēnu virzību uz 20 % samazinājuma mērķi līdz 2030. gadam. Tomēr pēc ārkārtīgi lielā krituma 2020. un 2021. gadā patēriņš 2022. gadā atjaunojās. Tas varētu norādīt, ka ziemas elpceļu vīrusu, sociālo kontaktu, higiēnas paradumu un antibiotiku izrakstīšanas prakse atkal ir līdzīga tai, kāda tā bija pirms COVID-19 pandēmijas.

Saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas AWaRe antibiotiku klasifikāciju tikai deviņas ES dalībvalstis ir sasniegušas vai pārsniegušas mērķi, proti, vismaz 65 % šajās valstīs izmantoto antibiotiku pieder pie tā sauktās “Access” grupas. Kopumā ES šis rādītājs ir tikai 59,8 %. Šīs grupas antibiotikām vajadzētu būt pirmajai izvēlei bieži izplatītu infekciju gadījumā, jo tās mazākā mērā veicina antimikrobiālās rezistences rašanos. Šajā jomā ir jāturpina darbs, lai saskaņotu patēriņa modeļus ar sasniedzamo mērķi.

Ja steidzami nerīkosimies tagad, mēs nākotnē varam saskarties ar to, ka tiek apdraudētas tādas medicīniskās procedūras kā dažādas ķirurģiskas iejaukšanās, orgānu transplantācija un vēža ārstēšana, jo šo procedūru un ārstēšanas efektivitāte ir atkarīga no antibiotiku iedarbības. Veselības aprūpes iestādēs var pieaugt pacientu skaits ar infekcijām, kas ir rezistentas pret antibiotikām, noslogojot resursus un palielinot nepieciešamību pēc specializētas aprūpes. Tas var novest pie ilgstošas ​​uzturēšanās slimnīcā, pieaugošām veselības aprūpes izmaksām un produktivitātes samazināšanās slimības vai priekšlaicīgas nāves dēļ, radot ievērojamu ekonomisku kaitējumu indivīdiem, ģimenēm un sabiedrībai kopumā.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs uzsver, ka ir vajadzīga stingrāka iejaukšanās un rīcība, lai risinātu antimikrobiālās rezistences problēmas dažādās jomās, piemēram, piesardzīga antibiotiku lietošana, infekciju profilakse un kontrole, pētniecība un inovācijas, antibiotiku rezistences un antibiotiku patēriņa uzraudzība un One Health nacionālo rīcības plānu īstenošana. Antibiotiku rezistences problēmu risināšana un 2030. gada mērķu sasniegšana ir neatliekams un kopīgs pienākums. Tā ir mūsu kopīgā atbildība.

Par mērķiem

ES kopumā ieteiktie mērķi, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam, ir šādi:

  •  5 % karbapenēmu rezistentu Klebsiella pneumoniae asinsrites infekciju samazinājums
  •  15 % meticilīnrezistentu Staphylococcus aureus (MRSA) asinsrites infekciju samazinājums
  •  10 % trešās paaudzes cefalosporīnu rezistentu Escherichia coli asinsrites infekciju samazinājums
  •  20 % kopējā antibiotiku patēriņa samazinājums cilvēkiem
  • Vismaz 65 % no kopējā antibiotiku patēriņa cilvēkiem ir no “Access” grupas saskaņā ar PVO AWaRe klasifikāciju

Eiropas Antibiotiku  diena

Eiropas Antibiotiku informācijas diena (European Antibiotic Awareness Day jeb EAAD) ir Eiropas veselības iniciatīva, ko koordinē Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs, kas nodrošina platformu un atbalstu valstu kampaņām par piesardzīgu antibiotiku lietošanu. Katru gadu EAAD tiek atzīmēta ar valsts mēroga kampaņām 18. novembrī vai ap šo datumu. EAAD notiek sadarbībā ar PVO Pasaules AMR informācijas nedēļu. Apmeklējiet vietni http://antibiotic.ecdc.europa.eu plašākai informācijai.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!


Aktuāli


Reklāmraksti

Vairāk Reklāmraksti