Reģistrētās preču zīmes īpašnieks var aizliegt citiem komersantiem izmantot šo preču zīmi, lai tirgū nerastos sajaukšana. Turklāt tas var izbeigt konkurējošo uzņēmumu mēģinājumus tirgū iekarot reputāciju, kas jau ir labi zināma un atpazīstama. Zīmes reģistrācijas process prasa laiku un naudu, taču tas ir svarīgi, jo, ja preču zīme netiek reģistrēta, tad uzņēmums nevar izmantot likumā noteiktos aizsardzības līdzekļus.
Preču zīmes izmantošanas iespējas
Savu preču zīmi ir ieteicams veidot, lai atšķirtu savus produktus vai pakalpojumus no citu uzņēmumu preču zīmēm. Tas var būt noderīgi, ja vēlaties, lai Jūsu produkti būtu atpazīstami un atšķirtos no konkurentu preču zīmēm. Preču zīmes var izmantot, lai identificētu un marķētu produktus, kā arī lai izveidotu un uzturētu uzņēmuma tēlu. Šeit ir daži no iespējamiem veidiem, kā preču zīmes var tikt izmantotas:
- lai identificētu un marķētu produktus;
- lai uzturētu uzņēmuma tēlu un radītu atšķirību starp konkurentiem;
- lai piesaistītu klientus un noturētu esošos;
- lai sekmētu un uzlabotu pārdošanu;
- lai sekmētu un uzlabotu lojalitāti pret uzņēmumu;
- lai radītu atšķirību starp uzņēmumu un konkurentiem;
- lai uzlabotu un paaugstinātu produktu vai pakalpojumu vērtību
- kā komercķīlas priekšmets.
Katrā no šiem gadījumiem var rasties nepieciešamība noteikt preču zīmes vērtību. Veicot ieguldījumus, būs nepieciešams vērtētāja atzinums. Preču zīmes pārdošanas gadījumā vajadzēs pierādīt Valsts ieņēmumu dienestam, ka tā netiek pārdota zem tirgus cenas – nenotiek izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Īpaši svarīgi noteikt preču zīmes vērtību ir gadījumos, kad tā kļūst par komercķīlas priekšmetu.
Preču zīmes vērtības noteikšana
Nosakot preču zīmes vērtību, izmanto starptautiskos vērtēšanas standartus, lai nodrošinātu precīzu un objektīvu informāciju par preču zīmi. Šos standartus ir pieņēmusi “Starptautiskā vērtēšanas standartu padome”.
Preču zīmes vērtēšanas pieejas
Tās izmanto, lai noskaidrotu, vai preču zīme atbilst noteiktajām prasībām.
1.Tirgus pieeja
Izmantojot tirgus pieeju, preču zīmes vērtība tiek noteikta, salīdzinot priekšmetu aktīvus ar identiskiem vai līdzīgiem aktīviem, kurus var iegādāties tirgū. Piemēram, pirms akciju cenas noteikšanas tirdzniecības biržās, korporatīvajos dibinājumos un uzņēmuma aktīvu pirkšanas un pārdošanas brīvajos tirgos tiek salīdzināti līdzvērtīgi akciju aktīvi. Tiek iegūta potencionālā cena, par kuru preču zīme varētu tikt pārdota.
2.Izmaksu pieeja
Šī pieeja pamatojas uz izmaksām, kas ir ieguldītas, veidojot preču zīmi. Ir jāveic salīdzinājums starp pagātnes izdevumiem un preču zīmes atpazīstamības veicinošajiem. Šo pieeju izmanto tad, kad citas pieejas nevar īstenot, bet ir pieejami dati, lai šādas izmaksas aprēķinātu.
3.Ienākumu pieeja
To nosaka, nākotnes naudas plūsmu konvertējot uz tagadējo vērtību. Šī pieeja novērtē preču zīmes vērtību, ņemot vērā pašreizējo ieguvumu, kuru ir paredzēts iegūt arī tās izmantošanas laikā. Ir jāanalizē pēc nodokļu naudas plūsma, kas attiecas uz lietderīgu preču zīmes izmantošanu tās lietderīgās izmantošanas laikā, izmantojot atbilstošu likmi.