Mēs dzīvojam grūtos laikos: gatavojamies dziļai ekonomikas recesijai
ASV ekonomika jau otro gadu piedzīvo lielāko recesiju kopš 1929.-1933.gadiem. Pagājušā gada beigās tas pats notika arī ar daudzām Eiropas valstīm. Savukārt Ķīnas valdība, baidoties no ieraušanas globālajā recesijā, ir nolēmusi veikt stimulēšanas pasākumus 586 miljardu USD apmērā, lai kompensētu ievērojamo darba vietu samazināšanos kādreiz ļoti strauji augošajā Ķīnas eksporta ekonomikā.
Rietumu valdības arī veic agresīvus manevrus, lai atjaunotu ticību finanšu sistēmai, samazinātu aizdevumu likmes un nodarbinātības problēmas, solot liela mēroga sabiedriskās infrastruktūras projektus. ASV Federālo rezervju banka ir samazinājusi īstermiņa banku aizdevumu likmi, atstājot to intervālā starp nulli un 0,25%. Aizdevumu likmes nopietni samazinājušas arī Anglijas Banka un Japānas Banka. Obamas valdība apstiprināja ASV budžetu ar visu laiku lielāko budžeta deficītu, līdzīgi kā Ķīna, plānojot to tērēt sabiedriskajiem infrastruktūras projektiem, stimulējot nodarbinātību.
Kuras nozares un valstis ir visievainojamākās?
Domājams, ka banku sektorā mēs neredzēsim jaunus ievērojamus bankrotus, drīzāk konsolidāciju apvienošanās vai pirkšanas rezultātā. Augstāks kapitāla pieprasījums un jauni ierobežojumi noregulēs gan banku peļņu, gan to vadītāju kompensācijas, jo īpaši ASV.
Vislielākajam riskam ir pakļautas tās nozares, kuras raksturo augsts aizņemta finanšu kapitāla līmenis. Piemēram, autoražošanas sektors – gan piegādātāji, gan ražotāji. Savukārt tas atstās lielu iespaidu uz ASV, Vāciju un Japānu, kur auto ražošanas sektorā nodarbināto skaits ir ievērojama daļa no ražošanā nodarbinātajiem vispār. Iespējams, ka redzēsim globālu konsolidāciju, pie tam ASV kompānijas ir vissliktākajās pozīcijās, lai izdzīvotu.
Industrijas, kas paļaujas uz pastāvīgiem patērētāju tēriņiem, cietīs no tā, ka patērētāji sāks izvēlēties, no kurām lietām atteikties. Šādu industriju piemēri ir auto, apģērbs, higiēna, restorāni, luksus preces, personālie datori un mājas interjera lietas. Šajos sektoros paredzami iespaidīgi bankroti.
Celtniecībā visvairāk samazināsies dzīvojamo platību būve, tomēr vairumā valstu valdības ir paredzējušas šo sektoru atbalstīt ar lieliem sabiedriskā sektora infrastruktūras projektiem. ASV par prioritātēm izvēlētas ceļu, šoseju un tiltu atjaunošanas. Ķīnā tās ir jaunas mājas, dzelzceļi un lidostas, kā arī 12.maija zemestrīcē izpostīto reģionu atjaunošana. Citas valstis arī būs spiestas veikt līdzīgu fiskālo politiku, kā to darīja ASV prezidents Franklins D. Rūzvelts, atbildot uz 1930.gadu krīzi ASV.
Pakalpojumu biznesā, kur izdevumi pārsvarā ir saistīti ar cilvēkresursiem (t.i., konsultācijas, grāmatvedība, reklāma), redzēsim plašas restrukturizācijas un samazināšanas, taču te ir mazāks risks, pat samazinoties pieprasījumam pēc pakalpojumiem.
Kā ar globālo recesiju cīnīsies uzņēmumi?
Būs īstermiņa izmaksu samazināšanas, darbinieku skaita samazināšana, konsolidācija, atsevišķu nozaru pārveidošana. Izdevīgākās pozīcijās būs kompānijas ar naudas rezervi, biznesu, kas neprasa lielu finanšu līdzekļu piesaisti.
Fleksibilitāte, pielāgojot biznesa plānus, lēmumu pieņemšanas ātrums un jaunas pieejas stratēģiskajā lēmumu pieņemšanā nošķirs uzvarētājus no zaudētājiem.
Piekrītu Hjū Kortnijam, kurš intervijā McKinsey Quarterly Interview (2008.gada 2.decembris) saka, ka mums nav pilnīgas skaidrības par to, kāds iznākums būs stratēģiskajiem lēmumiem. Šodien vairs nav vienota uzskata par nākotni. Nav noteikta skaita nākotnes iznākumu mūsu lēmumiem ar garantiju, ka kāds no šiem iznākumiem noteikti piepildīsies. Mums nav pat aptuvenas skaidrības par iespējamajiem iznākumiem. Drīzāk mēs esam saskārušies ar patiesu nenoteiktību, kad tiešām nav paredzami iespējamie iznākumi mūsu rīcībai.
Nav īstais laiks sēdēt un skatīties, kas notiks. Ar tik lielu nenoteiktību kā tagad kompānijām ir jārēķinās ar plašāku un radikālāku nozares iespējamo attīstības virzienu loku, attīstot dažādus attīstības scenārijus, nepārtraukti atjaunojot informāciju par tirgu gan augstākos, gan zemākos līmeņos organizācijas iekšienē, veltot vairāk top-menedžmenta laika biežākām stratēģiju izvērtēšanām, rīkojoties pirms citiem, sekojot pārmaiņām nozarē.
*Prof. Dr. Džeimss C. Ellerts (James C. Ellert) ir IMD fakultātes (Šveice) emeritētais profesors un iepriekšējais dekāns un viesprofesors IEDC – Bledas Menedžmenta skolā.
MBA Meistarklase ar Prof. Ellertu Rīgā
Aicinām jūs apmeklēt mūsu meistarklases Rīgā "The Year We Lived Dangerously: Causes, Consequences and Implications of the Global Crisis", kuras vadīs Prof. Dr. Džeimss C. Ellerts, viesprofesors IEDC – Bledas Menedžmenta skolā. Prof. Ellerts ir IMD fakultātes (Šveice) emeritētais profesors un bijušais dekāns ar vairāk nekā 40 gadu ilgu pieredzi konsultēšanā un izglītības vadībā plašam kompāniju un publisko institūciju lokam vairāk nekā 40 pasaules valstīs – Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Eiropā, Tuvajos Austrumos, Indijā, Dienvidāfrikā, Tālajos Austrumos un Austrālijā.
Šī bezmaksas lekcija notiks otrdien, 2009.gada 22.septembrī, Rīgā (Reval Hotel Rīdzene Basteja zālē, Reimersa iela 1, Rīga). Lūdzu, reģistrējieties te!
Atnāciet uz tikšanos ar Prof. Ellertu, uzziniet vairāk par viņa pieredzi, par IEDC MBA meistarklasi, mūsu piedāvātajām programmām, kā arī IEDC Alumni no jūsu valsts! Reģistrējieties te!
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.