Mēs nākam kā sadarbības partneri

Kādēļ studenti izvēlas Kuldīgu?

I. B. Filiāle atrodas skaistā vietā. Skaista, vēsturiska ēka. Brīnišķīga atmosfēra. Pilsēta ar dvēseli un filiāle ar savu dvēseli.

Tie ir vispārīga rakstura prātojumi.

I. B. Tās ir sajūtas! Cilvēki savās izvēlēs tikai apmēram 14-18% vadās pēc racionāliem apsvērumiem. Liela nozīme ir emocionālam vērtējumam.

Gribat teikt, ka Kuldīgas filiāli studenti izvēlēsies tādēļ, ka tā ir skaistā vietā?

I. B. Arī. Arī! Cilvēki vietu izvēlas pēc emocijām. Izvēlas pēc draugu ieteikumiem. Ne tikai racionāli tas notiek. Šī komponente izvēlēs tikai pieaug. Iedomājies, tu atbrauc, noklausies lekciju, izej ārā un skaties lidojošās vimbas! Brīnišķīgi! Kur vēl to var dabūt? 20 metru attālumā. Ziniet, kas vēl man šķiet svarīgi? Kuldīgas filiāle jau nav dienas augstskola. Tur var mācīties paralēli darbam. Cilvēki, kuri grib iegūt izglītību, bet dažādu iemeslu dēļ nevar tērēt laiku dienas augstskolās, to labprāt izmanto.

R. K. Blakus tam – ļoti elastīgs grafiks. Piemēram, studenti izsaka savu vēlmi, ka viņi labprāt šo programmu studētu, bet tā diena viņiem neder, tāpēc studiju dienas ir vairākas. Augstskola elastīgi pielāgojas studentu vēlmēm.

Mani ļoti interesētu procesi, kas rit blakus tam vispārpieņemtajam pamata studiju darbam – noklausās lekciju, iet mājās.

R. K. Mēs nākam kā sadarbības partneri ar to, ar ko varam atslogot pašvaldības plecus. Pirms astoņiem gadiem mēs sākām skolēnu zinātniski pētniecisko darbu koordinēšanu.

Kas šo dara "parastajos gadījumos"?

R. K. To dara pašvaldības Izglītības pārvalde. Mēs jau neesam pārņēmuši pilnībā, bet sadarbojamies vairāk ar koordinēšanu un metodisko vadību. Lai tam būtu zinātnisks, reprezentatīvs pamats. Šie skolēnu darbi pēc savas būtības ir ļoti cieši saistīti ar tālāko, ar iespējamām studijām augstskolā. Mēs satuvinājām kopā šos posmus jau no pirmās klases pakāpeniski pa solīšiem, pilnveidojot gan skolēnu, gan pedagogu pētnieciskās prasmes.

Tas kaut kādā veidā atvieglo darbu, ietaupa resursu?

I. B. Nu, protams! Un kvalitāti ceļ.

R. K. Tieši tā. Kopsadarbības rezultātā novads jau nostartējis atzīstami reģionālā un valsts līmenī, kas arī agrāk bija, bet šobrīd konkurence pieaug un jābūt arvien kompetentākiem. Sakarā ar to, ka šīs aktivitātes ir tik apjomīgas, Kuldīgas RPIVA filiālē kopā ar Kuldīgas pašvaldību plānojam veidot visas Kurzemes Mūžizglītības, lietišķās pētniecības un inovāciju centru. Ar visiem akadēmijas pakalpojumiem mēs ejam ārā no Rīgas un nākam uz reģioniem, uz pašvaldībām.

Nosauciet tos pakalpojumus.

I. B. Piemēram karjera. Karjeras izglītība. Domā, daudzi jaunieši 9. vai 12. klasē zina, kur viņiem iet mācīties? Lūk, RPIVA profesionāļi, pētnieki strādā ar katru bērnu, iedod viņam virzienus, ne tikai bērnam, bet arī vecākiem. Iesākām vienā lauku skolā, notestējām. Un tagad mēs visiem 9. klases skolēniem novadā to piedāvāsim. Kopā 204 skolēnu vecāki devuši atļaujas testēt savus bērnus.

R. K. Tas ir apmēram tā, ka vienā dienā notiek četri procesi ar katru bērnu. Tātad t. s. Vīnes sistēmas testēšana, tad ir karjeras piemērotības tests, tad ir karjeras spēles un karjeras dialogs. Bērni rotē caur šiem pētniekiem. Ar 12 bērnu grupu vienā dienā strādā trīs pētnieki. Beigās viņi saņem izvērstu atzinumu. Protams, tas ir ieteikuma formātā. Tiek analizēti bērna kognitīvie procesi – atmiņa, reakcijas ātrums, loģiskā domāšana, stresa noturība, uzvedība dažādās kritiskās situācijās. Tiek vērtēta komunikācija – vai viņam patīk iekļauties lielajā grupā, mazajā vai darboties atsevišķi. Tātad tur ir speciāli izvēlēti četri procesi, kam testējamais iet cauri. Tālāk jaunais cilvēks no šiem izvērtēšanas procesiem saņem vispusīgu aprakstu. Iezīmējas profesijas virziens. Nevis profesija, bet virziens uz ieteicamu profesiju jomu. Noslēdzoši – ir arī rekomendācijas, kas būtu vēl jāpilnveido šī profesijas virziena adaptēšanā.

Tas ir profesijas virziena zinātniskais pamatojums.

I. B. Jā. Mēs jau zinām, jaunieši arī daudzas izvēles plāno iracionāli – iet mans draugs, es arī iešu viņam līdz uz to vai citu augstskolu, vai izvēlas augstskolas programmu tikai tāpēc, ka ir pieejama budžeta vieta. Cits jautājums – vai tas man der vai neder. Laba sportista talantu tādā veidā neizvērtēs, bet labus trenera dotumus gan var atrast.

Tātad skolēnu pētniecisko darbu koordinēšana un virzīšana, zinātniski pamatota darbība karjeras izvēlē... vēl kas?

R. K. Vēl tāds jaunums, ko mēs sākām šajā gadā. Visi bērnudārzu vadītāji RPIVA tiek apmācīti par prakšu mentoriem. Ko tas nozīmē? Mūsu uzdevums ir sagatavot jaunos pirmsskolas izglītības skolotājus. Notiek paaudžu maiņa, darbinieki aiziet, un jaunie nāk vietā. Pirmsskolas iestādes darbiniekus primāri meklē pie mums. Problēma bija ar praksēm. Bieži izvēlējās vietu, kur, piemēram, draudzene strādā, aiziet, paraksta prakses dokumentus, un tas arī viss. Šobrīd ir tā, ka visi bērnudārzu vadītāji, kuri pie mums studējuši, jau ir sagatavoti par prakšu mentoriem jeb vadītājiem, par ko saņēmuši arī attiecīgas apliecības un kas noderēs profesionālai pilnveidei. Tālāk caur viņu rokām iet visi praktikanti. Viņi ir mazliet līdzatbildīgi par kvalitatīvu speciālistu sagatavošanu. Būtībā viņi kļuvuši par RPIVA darbiniekiem. Tagad viņi par prakšu vadīšanu saņems arī atalgojumu. Iepriekš nekā tāda nebija.

To maksās pašvaldība?

R. K. Nē, to maksās RPIVA.

I. B. Pašvaldība maksās par karjeras izvēles procedūru.

Par studiju virzieniem, kur ir lielākais tirgus pieprasījums?

R. K. Tagad ir izteikts pieprasījums pēc dabaszinātņu bloka pedagogiem. Kādēļ? Skolotājam vienā skoliņā palikušas divas bioloģijas, divas ķīmijas, divas fizikas. Šie priekšmeti kādam ir jāmāca. Kādam ir jāapgūst otra specialitāte. Tas līdzīgi visā Latvijā, bet es pētīju Kurzemi. Katrā pašvaldībā – viens un tas pats, viens un tas pats.

Rīgas RPIVA ēkā visi ziņojumu dēļi nosprausti ar pirmsskolas pedagogu pierasījumiem. Pie jums arī?

R. K. Šobrīd bērnudārzu vadītāji zvana ļoti bieži. Notiek, iespējams, paaudžu maiņa. Šonedēļ zvanīja Vandzene, zvana no visas Kurzemes, vai nav kāds pirmsskolas pedagogs no viņu puses – viņi jau zina, kur meklēt...Tieši pirmsskolas pedagogi ir visvairāk pieprasītā vakance. Ja runājam par atšķirīgo Kuldīgas filiālē, tie darba rezultāti pa gadiem ir sasnieguši tādu līmeni, ka man kā vadītājai vairs nav jāveic grūtais iepazīstināšanas darbs un jāpierāda, kas mēs esam. Tagad meklē mūs. Visi zina, kur mēs esam, zvana no visas Kurzemes.

Bērziņas kundze, augstskola reģionā ir šī reģiona sociālās veselības drošinājums...

I. B. Protams! Galvenais – jābūt kvalitatīvai, jābūt tādai, kur studentiem patīk, kur viņi iegūst, ko vēlas, ar profesionāliem pasniedzējiem. Jābūt augstskolai vārda vislabākajā nozīmē. Tas viennozīmīgi ir pienesums. Studenti, kuri atbrauc, iepazīstas ar šo vietu, bieži paliek dzīvot un strādāt. Lai noturētu cilvēkus reģionos, lai noturētu Latvijā, augstskolu filiālēm ir ļoti liela nozīme un liela nozīme ir produktīvai sadarbībai, vērstai uz vienotu attīstību.