Tomēr navigācija kriptovalūtu regulējumā var būt sarežģīta tās globālā rakstura un vairuma digitālo valūtu decentralizēto īpašību dēļ. Turklāt mainīgā Bitcoin un Ethereum cena, kā arī citu populāru kriptovalūtu vērtības svārstības pievieno papildu izaicinājumus regulēšanas procesā. Tālāk ir apskatītas galvenās problēmas, kas saistītas ar kriptovalūtu regulējumu, un tas, kā dažādas struktūras risina problēmas.
1. Nepieciešamība pēc regulējuma
Kriptovalūtas darbojas neatkarīgi no tradicionālajām finanšu iestādēm un centrālajām bankām, kas ir radījis gan iespējas, gan riskus. No vienas puses, tas piedāvā lielāku finansiālo iekļaušanu, pārredzamību un inovāciju. No otras puses, anonimitāte un centralizētas uzraudzības trūkums ir padarījis tās pievilcīgas tādu nelikumīgu darbību veikšanai kā naudas atmazgāšana, krāpšana un nodokļu nemaksāšana.
Tāpēc regulatoru uzdevums ir līdzsvarot nepieciešamību aizsargāt patērētājus un saglabāt finanšu stabilitāti, vienlaikus neierobežojot inovācijas strauji mainīgajā digitālo valūtu pasaulē.
2. Normatīvās pieejas pa reģioniem
Dažādas valstis un reģioni ir pieņēmuši dažādas pieejas kriptovalūtu regulēšanai. Šīs pieejas svārstās no pilnīgas pieņemšanas līdz tiešiem aizliegumiem, atspoguļojot dažādas valstu prioritātes un bažas.
- Amerikas Savienotajās Valstīs kriptovalūtu regulējums ir sadrumstalots. Vērtspapīru un biržu komisija (SEC) daudzas kriptovalūtas uzskata par vērtspapīriem un tādējādi regulē tās saskaņā ar vērtspapīru likumiem. Tikmēr Commodity Futures Trading Commission (CFTC) dažas digitālās valūtas, piemēram, Bitcoin, uzskata par precēm. Ir arī Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) pārraudzība, kas nodrošina atbilstību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) likumiem. Normatīvā skaidrība joprojām turpinās, likumdevējiem pētot visaptverošus tiesību aktus, lai risinātu ar kriptogrāfiju saistītus jautājumus.
- Eiropas Savienība ir veikusi pasākumus, lai izstrādātu vienotāku kriptovalūtu normatīvo regulējumu, izmantojot kriptovalūtu tirgus (MiCA) regulējumu. MiCA mērķis ir nodrošināt juridisko noteiktību, aizsargāt patērētājus un nodrošināt finanšu stabilitātes saglabāšanu, vienlaikus veicinot inovācijas. Šo tiesību aktu mērķis ir saskaņot noteikumus visās dalībvalstīs, atvieglojot kriptogrāfijas uzņēmumu darbību ES.
- Ķīna ir izvēlējusies stingrāku pieeju, aizliedzot kriptovalūtu tirdzniecību un ieguvi, jo ir bažas par finanšu risku un kapitāla aizplūšanu. Neskatoties uz to, Ķīna ir izrādījusi interesi par digitālajām valūtām, izstrādājot savu Centrālās bankas digitālo valūtu (CBDC), kas pazīstama kā digitālā juaņa un kuru stingri kontrolē valdība.
- Salvadora pretstatā no Ķīnas, Salvadora ir pilnībā pieņēmusi kriptovalūtas, kļūstot par pirmo valsti, kas 2021. gadā pieņēma Bitcoin kā likumīgu maksāšanas līdzekli. Šis solis ir rūpīgi novērots visā pasaulē, jo tas ir drosmīgs eksperiments, izmantojot kriptovalūtu, lai veicinātu finanšu iekļaušanu un samazināt pārskaitījumu izmaksas valstij.
3. Galvenās regulatīvās problēmas
Kriptovalūtu regulēšanas ainavā dominē vairākas īpašas problēmas:
- Patērētāju aizsardzība. Daudzas valdības cenšas nodrošināt investoru aizsardzību pret kriptovalūtām raksturīgajiem riskiem, piemēram, tirgus nepastāvību un krāpšanu. Noteikumi koncentrējas uz kriptovalūtu biržu un uzņēmumu pārredzamības nodrošināšanu, pieprasot atklāt informāciju, kas ir līdzīga tradicionālajiem finanšu produktiem.
- Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana (AML) un Know Your Customer (KYC): Kriptovalūtu anonimitāte un pārrobežu raksturs padara tās neaizsargātas pret nelikumīgām darbībām, piemēram, naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu. Lai to apkarotu, daudzas valstis ir ieviesušas stingrus AML un KYC noteikumus, kas pieprasa kriptovalūtu apmaiņas, lai pārbaudītu lietotāju identitāti un ziņotu par aizdomīgām darbībām.
- Nodokļi: Kriptovalūtas rada unikālas problēmas nodokļu iestādēm, jo darījumi var notikt anonīmi un pāri robežām. Valdības izstrādā sistēmas, lai izsekotu un apliktu ar nodokļiem kriptovalūtu ieņēmumus, un dažas valstis ir ieviesušas īpašus norādījumus par to, kā kriptovalūtām būtu jāuzliek nodokļi neatkarīgi no tā, vai tās ir īpašums, valūta vai kaut kas cits.
- Vides ietekmes bažas: Noteiktas kriptovalūtas, piemēram, Bitcoin, paļaujas uz energoietilpīgiem darba pierādījumu jeb proof of work vienprātības mehānismiem, kas ir radījuši bažas par to ietekmi uz vidi. Daži regulatori apspriež enerģijas patēriņa ierobežojumus vai stimulē videi nekaitīgāku alternatīvu izmantošanu, piemēram, likmju pierādīšanas (proof of stake) protokolus.
4. Centrālo banku digitālo valūtu (CBDC) loma
Reaģējot uz kriptovalūtu pieaugošo nozīmi, daudzas centrālās bankas pēta Centrālo banku digitālo valūtu (CBDC) attīstību. Tās ir tradicionālo valūtu digitālās versijas, ko emitējušas centrālās bankas. Atšķirībā no decentralizētajām kriptovalūtām CBDC pilnībā regulē un atbalsta valdības.
Tādas valstis kā Ķīna, Zviedrija un Bahamu salas ir panākušas ievērojamu progresu CBDC izmēģināšanā, lai saglabātu kontroli pār monetāro sistēmu, vienlaikus piedāvājot digitālo darījumu priekšrocības. CBDC pieaugums varētu pastāvēt līdzās kriptovalūtām, taču tās, visticamāk, tiks regulētas stingrāk.
Secinājums
Lai orientētos kriptovalūtu regulējumā, ir jāsaprot dažādu reģionu atšķirīgās pieejas un ar nozari saistītās problēmas. Lai gan regulējums rada problēmas, tas piedāvā arī iespēju nodrošināt drošāku un stabilāku vidi nepārtrauktai digitālo valūtu izaugsmei. Attīstoties regulējumam, kriptovalūtas, visticamāk, kļūs vairāk integrētas tradicionālajā finanšu sistēmā, ar skaidrākiem noteikumiem, kas vadīs to izmantošanu ikdienā.