Šodienas samērā lielajā piedāvājuma klāstā ir visai viegli apmaldīties un pat zināmā mērā kļūdīties, izvēloties tieši sev ērtāko, ekonomiskāko un drošāko apkures veidu, kas vienlaikus būtu arī energoefektīvākais un videi draudzīgākais.
Lai arī katram kurināmā veidam ir savi plusi un mīnusi, labākos rādītājus aizvien uzrāda dažāda veida siltumsūkņi. Tiem ir būtiskas priekšrocības no drošības, vadības ērtības, aizņemtās vietas, ilgmūžības un ekspluatācijas izmaksu viedokļa.
Sliltumsūkņi jeb, kā citi tos dēvē, siltumpumpji ir efektīvākais un ērtākais apkures veids, kas turklāt siltumu nodrošina bez degšanas procesa. Siltumsūknis pilnībā var aizstāt vai konkurēt ar granulu apkuri, turklāt siltumsūkņi jau daudzus gadus ir viens no populārākajiem apkures veidiem Igaunijā, Zviedrijā, Polijā, Vācijā un Lietuvā. Ierīkojot siltumsūkņa apkuri, papildus ekonomiskajam ieguvumam tā lietotājs iegūst virkni citu priekšrocību, piemēram, lielāku komfortu, papildu brīvo laiku un veselīgāku atmosfēru mājoklī.
"Jebkuram citam kurināmā veidam, kas notiek ar degšanas procesu, jums ir nepieciešamas gan telpas kurināmā uzglabāšanai, gan arī regulāri jāpapildina kurtuve. Tas nozīmē gan gružus un pelnus, gan arī fizisku darbu. Siltumsūknis neko no tā visa neprasa – sistēma darbojas automātiski no brīža, kad ar pulti uzstādāt sev nepieciešamos parametrus. Ne velti, piemēram, Skandināvijā, jaunā paaudze bieži finansē siltumsūkņu uzstādīšanu saviem vecākiem, apzinoties, ka tas ir drošākais un ekspluatācijas ziņā ērtākais apkures veids," stāsta Māris Bareika.
Latvijā siltumsūkņi bija samērā populāri pirmskrīzes periodā, bet pēc krituma 2008. gadā, tad 2011.–2012. gadā, pateicoties KPEI fondu piedāvātajām līdzfinansējuma programmām, atkal atguva popularitāti. Pēc tam atkal bija pieprasījuma kritums, pēc kura no jauna vērojams lēns, bet konstants pieprasījuma kāpums.
"Siltumsūkņu popularitātei Latvijā ir raksturīga viļņveidīga kustība. Kopš mūsu uzņēmuma darbības sākšanas Latvijā esam piedzīvojuši gan pieprasījuma pieaugumu, gan arī kritumu. Savas darbības laikā esam realizējuši dažādus projektus – no garāžas apsildes līdz liela rūpniecības objekta apkurei ar siltumsūkņiem. Bija arī eksperimentālas instalācijas, objekti, kur nebija nekādu izejas datu un iespējas pat pakonsultēties pie citu valstu speciālistiem. Nenoliedzami viens no siltumsūkņu popularitātes kritumiem bija krīze un fakts, ka Latvijā pirmie siltumsūkņi tika uzstādīti bez speciālistu pienācīgas apmācības un iepriekšējas pieredzes. Dažkārt siltumsūknis nedarbojās korekti vai patērēja vairāk, nekā prognozēts, taču tajā nav vainojama pati iekārta, bet gan ēka un kļūdas ierīkošanā. Nenoliedzami šāda neveiksmīga pieredze noveda pie cilvēku vilšanās izvēlētajā apkures sistēmā," skaidro SIA Airwave vadītājs Māris Bareika, gan piebilst, ka šodien situācija ir kardināli mainījusies.
Šodien ikvienam interesentam ir iespējama daudz plašāka izvēle, pieejamas gan konsultācijas, gan profesionāli speciālisti. Labākie produktu izplatītāji regulāri nosūta speciālistus uz kvalifikācijas celšanas kursiem pie izplatītāja un pat uz specializētām apkalpošanas apmācībām pie ražotāja. Tā ir labā prakse, un, manuprāt, tas ir pareizais veids, kā niansēti apgūt šo tehniku. Pasūtītāji jau ir daudz labāk informēti par ierīkošanas priekšnosacījumiem. Liela daļa pasūtītāju jau ir baudījuši siltumsūkņa priekšrocības iepriekšējā mājoklī un vēlas tādas arī jaunbūvējamā mājā. Interesenti parasti vairs neaprobežojas ar vietējiem resursiem un gūst pārliecību par iekārtu datiem no ārvalstu topiem un resursiem. Ļoti svarīgi ir noskaidrot, vai izvēlētajam zīmolam ir labs un stabils izplatītāja atbalsts Latvijā. Bieži klienti, dzenoties pēc zemākās cenas, iegādājas mazpazīstamu zīmolu preces vai pat atved tās no kaimiņvalstīm. Tas ir liels risks, jo ārvalstīs iegādātām vai mazpazīstamu zīmolu iekārtām, kādu granulu sektorā ir ne mazums, nebūs pieejams servisa atbalsts un rezerves daļas būs ilgi jāgaida vai pat nebūs pieejamas vispār.
Eksperts skaidro, ka siltumsūkņa ierīkošanas izmaksas ir atkarīgas no iekārtas veida. "Kopumā ir trīs pamata veidi. Gaisa siltumsūknis, kas vienlaikus ir izmantojams arī telpu atvēsināšanai karstā laikā vasarā. Tas ir vislētākais, ņemot vērā iegādes un uzstādīšanas izmaksas. Izmantojams un regulējams neatkarīgi no pārējiem sildelementiem. Otrs veids ir gaisa un ūdens siltumsūknis. Šī iekārta ir pieslēdzama mājokļa apkures sistēmai, proti, radiatoriem, un siltuma iegūšanai izmanto ārējo gaisu. Savukārt trešā iekārta ir zemes siltumsūknis, kas arī tiek pieslēgts apkures sistēmai un nepieciešamo siltumenerģiju iegūst no zemes," norāda Māris Bareika un piebilst, ka zemes siltumsūkņa ierīkošanas izmaksas ir visaugstākās, tajā pašā laikā zemes siltumsūkņa ekspluatācijas izmaksas ir vismazākās.
"Tirgū valda maldīgs priekšstats, ka siltumsūknis – tas ir dārgi, tai pašā laikā daudzi nav saskaitījuši, cik kopumā izmaksā visas vienas vai otras sistēmas izbūve. Mēs esam izskaitļojuši, ka kvalitatīva granulu katla uzstādīšanas izmaksas kopā ar iekārtas iegādi būs faktiski identiskas vai pat lielākas par zemes siltumsūkņa ierīkošanu. Tajā pašā laikā siltumsūknis neprasīs papildu darbu un vietu un atpelnīs savas izmaksas ātrāk un efektīvāk. Tad kāpēc celt, nest un krāmēt? Tāpat ir vērts arī pievērst uzmanību, ka granulu katla vidējais kalpošanas ilgums ir 7–8 gadi, turpretim siltumsūknis mums sniegs komfortablu siltumu vidēji 12–15 gadu, kas ir divreiz ilgāk," stāsta eksperts. Jebkurā gadījumā cilvēkiem ir svarīgi saprast, ka apkure nav tā lieta, kurai būtu jāžēlo nauda. "Siltums ir viena no primārajām vajadzībām, kuru mājsaimniecība lietos vairākus nākamos gadus katru dienu. Tāpēc esmu gandarīts, ka liela daļa cilvēku apkures sistēmu vairs neizvēlas kā ikdienas preces veikalā, meklējot lielāko atlaidi, bet pieiet jautājumam atbildīgi, domājot par drošību, ērtībām un ekonomiskumu ilgtermiņā," saka Māris Bareika.
Pēdējie gadi ir sekmējuši vairāk domāt, plānot un analizēt, un labs piemērs tam ir vidējais jaunbūvējamās privātmājas lielums. Pirms krīzes smējāmies par skandināvu pieticīgajiem mitekļiem un būvējām divtik lielus mājokļus ar 240–350 m² platību. Tagad esam piezemējušies un būvējam vidēji 120–160 m² lielas ēkas ar labu siltumnoturību, rūpīgāk kontrolējam visus būvniecības posmus. Tās ir ideāli piemērotas apkurei ar siltumsūkni. Līdzīgi ir ar siltumsūkņiem. Kā rāda mūsu pieredze, Latvijā iedzīvotāji ir daudz konservatīvāki, neuzticas jaunām tehnoloģijām, viss ir jāpamēģina uz savas ādas. Vietās, kurās nav dabasgāzes pieslēguma, prioritāte tiek dota visam, kas deg: sākotnēji ierīko malkas apkuri, tad novērojama pāreja uz pa pusei automātisku granulu apkuri, tagad jau domā par pilnīga komforta siltumsūkņu apkuri. Daudzi cenšas lāpīties un risināt problēmu īstermiņā, pat ja tas nav izdevīgākais risinājums ilgtermiņā. Žēl, jo starpposmos ieguldītie līdzekļi būs iztērēti nelietderīgi un zuduši.
Latvija siltumsūkņu izmantošanas jomā pagaidām būtiski atpaliek no kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā, un tam par pamatu ir vairāki objektīvi iemesli, bet būtībā tā ir nezināšana par šī apkures veida sniegtajām priekšrocībām. Mums bieži nākas atspēkot dažādus maldīgus priekšstatus un mītus, kas radušies pēc četru pakāpju pārstāsta par kāda neveiksmīgo pieredzi, bez detaļām vai analīzes. Neskatoties uz to, mēs esam optimistiski noskaņoti un ceram, ka arī vidējais Latvijas iedzīvotājs sāks cienīt savu darbu un laiku, nepatērējot to nevajadzīgām darbībām, bet ģimenei vai kādām citām nodarbēm. Mums tam ir virkne pozitīvu piemēru, kuros siltumsūknis atrisināja problēmas, kas nebija pa spēkam citiem apkures veidiem. Piemēram, Raimonds no Ogres novada, kurš ir jutīgs pret temperatūras svārstībām, ieguva mājās vienmērīgu apkuri ar precizitāti līdz grāda desmitdaļai, bet Aigars no Baltezera ieguva ēkas komfortablu dzesēšanu bez papildu ieguldījumiem, tādā veidā ietaupot aptuveni 2500 eiro. Savukārt Igors no Iļģuciema Rīgā šķūnīti pārbūvēja par motocikla garāžu darbnīcu, bet Edgars no Siguldas vairs nemokās ar muguras sāpēm pēc katras "bezmaksas malkas" talkas pie vecvecākiem. Un šādu piemēru ir desmitiem un pat simtiem.
"Katrs objekts ir unikāls ar savu plānojumu, apkures sistēmas specifiku un citām niansēm. Tāpēc, pirms mēs piedāvājam klientam konkrēto apkures sistēmas veidu, noskaidrojam visas pasūtītāja vēlmes un nianses. Mūsu mērķis ir ilgtermiņā apmierināts klients. Mūsu klientu loks jau ir visai plašs un daudzveidīgs un turpina pieaugt, jo arvien biežāk pie mums vēršas jauni klienti pēc iepriekšējo klientu ieteikuma. Arī šajā jomā Latvijā ir jūtams progress, jo arvien pieaug reputācijas jēdziena nozīme," skaidro Māris Bareika. Vēsturiski esam strādājuši ar dažādu ražotāju produktiem, kā LG, Junkers, Sharp, Vaillant, Dimplex Thermia u. c., taču patlaban esam apstājušies pie triju pamata siltumsūkņu piegādātājiem Daikin Thermia un Dimplex. Šie ir pasaulē plaši pazīstami zīmoli, kas neprasa komentārus. Tie kopumā spēj nodrošināt pilnu spektru ar iekārtām – no mājsaimniecībām nepieciešamās jaudas līdz lielu rūpniecisku objektu segmentam. Atgādinām, ka kvalificētu meistaru darba grafiks ir visai noslogots un, lai gan šo sistēmu izbūve aizņem vien pāris dienu, augusts/septembris ir īstais brīdis, lai izdarītu izvēli par apkures sistēmas veidu un sāktu ierīkošanas darbus. Māris Bareika uzsver, ka Airwave speciālisti ir gatavi tikties ar interesentiem un sniegt nepieciešamās konsultācijas par konkrētajam mājoklim efektīvāko un ekonomiskāko siltumsūkņa veidu, kā arī, izmantojot ražotāja izstrādātās simulācijas programmas (izmantojot Latvijas meteoroloģiskos datus), veikt provizoriskos aprēķinus par gaidāmajām apkures izmaksām.
Plašāku informāciju par Airwave izplatīto produkciju iekārtu tehniskajiem datiem var skatīt SIA Airwave mājaslapā www.airwave.lv. Konsultāciju ar uzņēmuma speciālistu jums izdevīgā laikā var pieteikt, zvanot pa tālruni 675 666 07 vai aizpildot anketu mājaslapā.
.jpg){kind=logo}