Taču, tikpat būtiski kā valsts līmenī, laba un konstruktīva sadarbība ir nepieciešama arī starp uzņēmējiem un pašvaldībām. Nenoliedzami ir virkne piemēru, kur šī sadarbība sekmīgi noris jau daudzus gadus, tomēr šajā ziņā ir daudz darāmā, jo īpaši gatavojoties nākamajām pašvaldību vēlēšanām, līdz kurām tiks pabeigta administratīvi teritoriālā reforma, pēc kuras būtiski mainīsies pašvaldību administratīvās teritorijas.
«Iespējams, cieša un kvalitatīva sadarbība tieši starp uzņēmējiem un pašvaldībām ir pat svarīgāka, jo ikviens uzņēmējs dzīvo un strādā vispirms konkrētā pašvaldībā un attiecīgi jau pēc tam Latvijā kopumā. Un nereti daudzas biznesa veiksmes vai neveiksmes ir ļoti lielā mērā atkarīgas no tā, cik sekmīgi pašvaldība saprot un novērtē uzņēmēju, kurš izvēlas strādāt konkrētā administratīvajā teritorijā, radot darbvietas vietējiem iedzīvotājiem un maksājot nodokļus,» norāda Rīgas Uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece Edīte Alksne.
Lai diskutētu par trīspusējā sociālā dialoga praksēm Latvijā, pērn novembrī Rīgā notika pirmais projekta Vietējā un reģionālā trīspusējā sociālā dialoga veicināšana Latvijā pasākums, kurā piedalījās gan uzņēmēji, gan pašvaldības, gan arī Norvēģijas pārstāvji. Projektu īsteno RUB sadarbībā ar Rīgas pilsētas pašvaldību, kā arī virkni nevalstisko organizāciju, tostarp Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju, Latvijas Biznesa savienību, Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrību, kā arī piesaistot sociālā dialoga jomas ekspertu no Norvēģijas Karalistes.
Norvēģijā jau 100 gadu pieredze
Norvēģijas vēstnieks Latvijā Kristians Ēdegors pasākumā uzsvēra, ka jautājumi par sociālo dialogu un pienācīgu darbu ir Norvēģijas kā valsts prioritāte. «Mūsu valstīm – Norvēģijai un Latvijai – ir veiksmīgas tirgus, ekonomiskās un sociālās attiecības. Tieši tādēļ mēs vēlamies sniegt Latvijas sabiedrībai savu Norvēģijas 100 gadu pieredzi sociālā dialoga jomā, lai stiprinātu trīspusējo sadarbību un sociālo dialogu Latvijā. Pienācīgs darbs ir tēma ne tikai par atbilstošu un cieņpilnu atalgojumu strādājošajiem, bet arī par personas drošību, aizsardzību un brīvību. Norvēģija iegulda daudzās valstīs daudzu miljonu eiro atbalsta finansējumu demokrātijas un Norvēģijas veiksmīgās sociālā dialoga pieredzes pārneses realizēšanai.»
Savukārt RUB valdes priekšsēdētājs Juris Juhņevičs uzsvēra, ka trīspusējais sociālais dialogs var atrisināt daudzus jautājumus, īpaši jau ekonomikas sfērā. «Šajā brīdī tas ir būtiski, jo mēs redzam, ka lēmumi tiek pieņemti steigā, bez konsultācijām ar ieinteresētajām pusēm. Mēs kā valsts esam liela izaicinājuma priekšā, lai Latvijas ekonomika pēckrīzes periodā atgūstas ātrāk un veiksmīgi,» pauda uzņēmēju pārstāvis.
Edīte Alksne atgādināja, ka īpaši nozīmīgs sociālais dialogs ir tieši šobrīd, kad Latvijas uzņēmēji, tieši tāpat kā uzņēmēji visā pasaulē, ļoti izjūt ar Covid-19 vīrusa izplatības apturēšanu saistīto ierobežojumu izraisīto biznesa krīzi.
«Mēs visi zinām, ka jau daudzus mēnešus ir pilnībā apturēts tūrisma, viesmīlības un ēdināšanas un daudzu citu nozaru bizness, savukārt citas nozares šajā laikā izjūt pastāvīgas grūtības. Skaidrs, ka biznesa problēmas ne tikai nes sev līdzi uzņēmēju ienākumu mazināšanos, bet arī rada nopietnus izaicinājumus darbvietu ziņā. Proti, ieilgusī krīze rada būtiskus riskus nodarbinātības apjomu mazinājumam, un tieši tādēļ vēl jo lielāka nozīme ir pašvaldību un uzņēmēju ciešai sadarbībai, meklējot veidus un risinājumus, kā ļaut virs ūdens noturēties grūtībās nonākušajiem attiecīgajā pašvaldībā strādājošajiem uzņēmējiem,» pauda Edīte Alksne un piebilda – lai gan šobrīd it kā ir iedarbināta virkne valsts atbalsta programmu, nereti izšķirošais faktors daudzus gadus novadā sekmīgi strādājuša biznesa neiznīkšanā ir tieši pašvaldības izpratne par situāciju un vēlme palīdzēt tiem, kuri ir vieni no svarīgākajiem novada labklājības veicinātājiem.
Lai nebūtu tikai formāls ķeksītis
Vienlaikus uzņēmēji akcentē – būtiski ir tas, lai Saeima, valdība un pašvaldības savā ikdienas likumdošanas darbā ne tikai formāli īstenotu sociālo dialogu ar dažādām uzņēmējus un sabiedrību kopumā pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām, nereti pat tikai formāli uzklausot sadarbības partneru viedokļus vai iebildumus, taču tik un tā beigās pieņemot normatīvos aktus, kas būtiski ietekmē un pat pasliktina ikviena nodokļu maksātāja dzīvi. Tādēļ ir svarīgi šīs sadarbības platformas veidot par sava veida domnīcām, kuru dalībnieki ir gan uzņēmēji un zinātnieki, gan arī ierēdņi un politiķi, kuru diskusiju, domapmaiņas un konstruktīvu dialogu rezultātā tiktu radīta gan biznesam, gan darba ņēmējiem draudzīga vide, kas attiecīgi sekmētu gan tautsaimniecības pieaugumu, gan starptautisko konkurētspēju, gan arī lielākus nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldību budžetos.
Latvijas Pilsoniskās alianses (LPA) direktore Kristīne Zonberga uzsvēra, ka Latvijā ir daudz un dažādu padomju, vietņu un formālu veidojumu sociālā dialoga risināšanai, bet nav vienojošas platformas, kur dažādi «spēlētāji» var sanākt kopā, nenotiek konsultācijas ar dažādām iesaistītajām pusēm, piemēram, mazajiem uzņēmējiem, pašnodarbinātajiem, jaunuzņēmumiem. «Ir jābūt pēctecībai dažādos līmeņos. Jācer, ka jaunais Rīgas domes deputātu sasaukums ciešāk sadarbosies ar valdību. Vēl ir nepieciešama starpnozaru un starpinstitūciju kooperācija,» pauda LPA pārstāve.
Viņai piekrīt arī Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle, norādot, ka lēmumu pieņemšanas procesos un diskusijās jāiesaista arī universitātes, jāveido plašāka partnerība, jābūt komunikāciju struktūrām un jāveicina atklātums un caurredzamība lēmumu pieņemšanā.
Tādēļ vērtīgs ir Norvēģijas sociālā dialoga ekspertes Sigridas Hestnēses paustais diskusijas laikā – Latvijai ir būtiski pārņemt Norvēģijas pieredzi – ceļa karti lēmumu pieņemšanas procesam. «Lai ikvienam ir iespēja iesaistīties lēmumu pieņemšanā, konsultācijās. Ikviens cilvēks vēlas būt uzklausīts un sadzirdēts, jo tikai diskusijās var pieņemt visām pusēm pieņemamus lēmumus,» uzsvēra eksperte.
Tāpēc savā ziņā cerīga ir Rīgas domes jaunā sasaukuma deputātu apņemšanās uzlabot un paplašināt sadarbību ar uzņēmējiem un pilsētas iedzīvotājiem, tostarp apzinot viņu nepieciešamības un vēlmes un tās maksimāli ņemot vērā pašvaldības darba ikdienā un saistošajos lēmumos.
«Politiķiem nepieciešams regulāri sarunāties ar nevalstisko sektoru, iedzīvotājiem un biznesa vides pārstāvjiem. Nepieciešams kopīgi strādāt, lai veidotu labi apmaksātas darbvietas Rīgā. Mans un deputātu kopīgais mērķis ir ieviest inovācijas, digitalizāciju pilsētā un risināt pilsētas problēmas caur moderniem risinājumiem. Investīciju piesaiste Rīgai ir ļoti būtiska, kā arī mērķtiecīgs atbalsts jaunuzņēmumiem, infrastruktūras projektiem, cilvēku piesaistei Rīgai,» uzsvēra domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.
Viņa arī rosināja veidot konsultatīvo padomi, kas tiksies divas reizes gadā, lai pārspriestu aktuālos jautājumus un piedāvātu problēmjautājumu risinājumus. Daudzus jautājumus var pēc tam risināt jau nozaru uzņēmēju organizāciju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līmenī, uzskata politiķe.
Rīgas Uzņēmēju biedrība (RUB) dibināta uz Rīgas Biznesa kluba bāzes deviņdesmito gadu vidū. Biedrību un nodibinājumu reģistrā RUB tika ierakstīta 2001. gada 21. martā, tādējādi šogad biedrība svin savu 20 gadu pastāvēšanu. Šo gadu laikā RUB veicinājusi uzņēmējdarbības attīstību un izstrādājusi un īstenojusi ar to saistītus projektus, sekmējusi Rīgas pilsētas un tās reģiona un ārvalstu uzņēmēju savstarpējo sadarbību, kā arī veicinājusi Rīgas uzņēmēju veiksmīgu izaugsmi vietējos un ārzemju tirgos.
* Projekts tiek īstenots ar Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gadam programmas Sociālais dialogs – cienīgs darbs finansiālu atbalstu