Uzbekistānas Republikas Prezidentālaā stratēģisko un starptautisko pētījumu institūta (Института стратегических и межрегиональных исследований при Президенте Республики Узбекистан —ИСМИ) direktora vietnieks Akramžons Nematovs atzīmē, ka par jauna politiskā klimata veidošanos liecina biežākas valstu vadītāju tikšanās, tirdzniecības apjomu un pilsoņu starpvalstu ceļojumu skaita pieaugums, kā arī lielu kopīgu projektu īstenošana.
Jau no pirmajām dienām Uzbekistānas Republikas prezidenta amatā Šavkats Mirzijevs, apzinoties drošības nedalāmību, Centrālāzijas tautu vēsturisko likteņu kopību, velta visas pūles miera un stabilitātes nodrošināšanai reģionā gan divpusējā, gan daudzpusējā līmenī.
Tā rezultātā uz savstarpējas uzticības un labu kaimiņattiecību pamata tagad ir izveidojusies pilnībā jauna politiskā atmosfēra. Nostiprinās stratēģiskās sadarbības attiecības ar visām Centrālāzijas valstīm.
Bez pārspīlējuma var teikt, ka Uzbekistānas prezidenta īstenotais reģionālais kurss ir ne tikai Taškentas iekšpolitikas, bet arī visas Centrālāzijas politikas pārveidošanas simbols. Turklāt tas ir piemērs savstarpējo attiecību pārveidei, balstoties uz turpmāk izklāstītajām pieejām.
Pirmkārt, nav neatrisināmu problēmu, ir tikai vajadzīga politiskā griba to atrisināšanai. Sāpīgu jautājumu apspriešanas un saprātīgu kompromisu meklēšanas princips palīdzēja atrisināt virkni reģionālo problēmu, saskaņojot un ņemot vērā savstarpējās intereses. Tika sasniegti nepieredzēti rezultāti tādu sāpīgu jautājumu risināšanā kā robežas un reģiona ūdens un enerģijas resursu izmantošana.
Uzbekistāna ir uzsākusi robežas ar Kazahstānu demarkāciju. 2017. gadā tika parakstīts vēsturisks dokuments — „Nolīgums par trīs valstu — Kazahstānas, Turkmenistānas un Uzbekistānas robežu sadures punkta rajonu”, kas pavēra iespēju atrisināt daudzus gadus neatrisinātu problēmu.
Kopumā pašlaik ir delimitēti un demarķēti 95,6 procenti Uzbekistānas Republikas robežlīnijas. Nozīmīgs solis drošības un stabilitātes nodrošināšanai reģionā bija Kirgizstānas Republikas prezidenta Sadira Žaparova vizītes laikā Uzbekistānā šā gada martā panāktā pušu vienošanās tuvākajā laikā pabeigt Kirgizstānas-Uzbekistānas robežas noformēšanu.
Uzbekistāna kopā ar kaimiņiem velta visas pūles, lai starpvalstu robežas pārvērstu par draudzības, labu kaimiņattiecību un sadarbības tiltiem.
Piemēram, uz Kazahstānas-Uzbekistānas robežkontroles punktu „Žibek Žoli” (Kazahstāna) un „Gišt Kuprik” (Uzbekistāna) rajonā notika Starptautiskā tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības centra „Centrālāzija” celtniecības uzsākšanas ceremonija.
Centra ar kopējo platību 500 ha, caurlaidspēju 35 tūkstoši cilvēku un 5 tūkstoši kravas automobiļu dienā abos virzienos kļūs par lielu ražošanas un tirdzniecības-loģistikas platformu kopīgu investīciju projektu īstenošanai tādos perspektīvos virzienos kā agrorūpniecības komplekss, vieglās rūpniecības un apstrādes nozare.
Tajā pašā mēnesī pēc Uzbekistānas iniciatīvas Fergānā notika uzņēmējdarbības forums „Robežu integrācija — atslēga attīstībai”. Kopā ar pierobežas apgabalu — Batkenas (Kirgizstāna), Sugdas (Tadžikistāna) un Fergānas (Uzbekistāna) — vadītājiem pasākumā piedalījās vietējo rūpniecības un lauksaimniecības uzņēmumu pārstāvji. Uzņēmējdarbības foruma organizēšanu var droši novērtēt kā panākumu ekonomisko saikņu uzlabošanā starp trīs valstu pierobežas apgabaliem.
Turklāt puses veic aktīvas darbības reģionālās sadarbības pastiprināšanai ūdens izmantošanas jomā. Ir izveidota darba grupa priekšlikumu izstrādei visos Uzbekistānas ūdenssaimniecības attiecību virzienos ar Kazahstānu un Tadžikistānu. Tiek izstrādāts Uzbekistānas un Kirgizstānas kopīgas divpusējas ūdenssaimniecības komisijas izveides nolikums, lai panāktu konstruktīvu risinājumu ūdens un enerģētikas jomā. Sadarbība ar Turkmenistānu auglīgi attīstās trīspusējas darba grupas ietvaros, kurā piedalās ūdenssaimniecības organizācija „Amurdarja”.
Tiek izstrādāti praktiski pasākumi vienota enerģētikas gredzena pilnvērtīga darba uzsākšanai Centrālāzijā. Panākta vienošanā ar Kirgizstānu par savstarpējām elektroenerģijas piegādēm 750 milj. kWh apmērā ar nosacīto cenu par 1 kWh, kas ļauj piepildīt Toktogulas ūdenskrātuvi un Tadžikistānu nodrošināt ar ūdeni 2021.-2023. gada veģetācijas periodā.
Kopā ar Tadžikistānu uz Zarafšanas upes plānots būvēt divas HES ar jaudu 320 MW, kas ir nozīmīgs solis uz priekšu reģionālajā sadarbībā attiecībā uz pārrobežu ūdens resursu izmantošanu. Turklāt Taškenta ir izrādījusi gatavību piedalīties Kambaratinas un Rogunas HES būvniecības projektos.
Saskaņā ar Pasaules Bankas novērtējumu hidroenerģētikas potenciāla elastīgāka izmantošana un rezerves jaudu kopīga plānošana reģionā 2020.-2030. gadā Centrālāzijas valstīm varētu nest līdz 6,4 miljardu dolāru ekonomisko ieguvumu.
Otrkārt, konsolidēta un paredzama Centrālāzija kļūst pievilcīgāka ekonomikas un investīciju aspektā.
Šī reģiona valstu IKP ir pieaudzis no 253 mljrd. dolāru 2016. gadā līdz 302,8 mljrd. 2019. gadā. Pandēmijas apstākļos šis rādītājs 2020. gadā samazinājās tikai par 2,5 procentiem, kas veido 295,1 mljrd. dolāru. Vienlaicīgi iespaidīgus rādītājus uzrāda reģionālā tirdzniecība. Reģiona ārējā tirdzniecība 2016.-2019. gadā ir pieaugusi par 56 procentiem, sasniedzot 168,2 mljrd. dolāru.
2016.-2019. gadā ārvalstu tiešās investīcijas ir pieaugušas par 40 procentiem, sasniedzot 37,6 mljrd. dolāru. Tā rezultātā investīcijas Centrālāzijā no pasaules kopējā apjoma ir pieaugušas no 1,6 procentiem līdz 2,5 procentiem. Turklāt atbilstoši starptautiskā uzņēmuma Boston Consulting Group (BCG) analītiķu prognozēm pēdējo desmit gadu laikā var piesaistīt līdz 170 mljrd, dolāru ārzemju investīciju, tajā skaitā 40-70 mljrd. dolāru ar resursiem nesaistītās nozarēs.
Vienlaikus vērojama ekonomiskās sadarbības aktivizēšanās starp reģiona valstīm. Piemēram, rūpnieciskās kooperācijas ietvaros Kostanajā (Kazahstāna) ir uzsākta Uzbekistānas automobiļu markas „Revon” kopīga ražošana. Uzņēmums “Krantas group” (Uzbekistāna) un alumīnija ražošanas uzņēmums „Talko“ (Tadžikistāna) kopīgi ir izveidojuši specializētās tehnikas rūpnīcu „Talko-Krantas”. Šā gada martā, vadoties pēc Sadira Žaparova vizītes rezultātiem, ir izveidots praktisko pasākumu plāns sadarbības paplašināšanai un padziļināšanai rūpnieciskās kooperācijas jomā 60 projektu realizācijai 550,4 mlj. dolāru vērtībā. Panākta vienošanās par Uzbekistānas-Kirgizstānas attīstības fonda dibināšanu ar statūtkapitālu 50 mlj. dolāru, kas vēlāk tiks palielināts līdz 200 mlj. dolāru.
Aktīvi attīstās Uzbekistānas sadarbība ar Centrālāzijas valstīm investīciju jomā. Piemēram, no 2017. gada beigām līdz 2020. gada novembrim reģistrēto kapitāluzņēmumu skaits Kazahstānā ir pieaudzis no 281 līdz 896 vienībām, Kirgizstānā — no 57 līdz 175 vienībām, Tadžikistānā un Turkmenistānā — attiecīgi līdz 178 un 140 vienībām. Vērojama arī Uzbekistānas kapitāla aktīva klātbūtne kaimiņvalstīs. Piemēram, Kazahstānā ir atvērta tekstilfabrika, Tadžikistānā un Kirgizstānā uzsākta kopīga sadzīves tehnikas ražošana. Un tādu piemēru kļūst arvien vairāk.
Īpaši jāatzīmē Centrālāzijas valstu starptautisko centienu koncentrācija starptautisko transporta koridoru sistēmā. Uzbekistāna un Tadžikistāna atsākušas aviosatiksmi, atjaunojušas dzelzceļu maršrutā Galaba-Amuzanga-Hušadi. Tas deva iespēju savienot Uzbekistānu ar Tadžikistānas dienvidu reģioniem, piešķirot papildu impulsu reģionālās ekonomiskās sadarbības attīstībai. Pateicoties Uzbekistānas un Turkmenistānas pūlēm ir uzcelti dzelzceļa un autotransporta tilti Turkmenabada-Faraba, kas nodrošina Centrālāzijas valstīm īsāko izeju uz Vidējiem Austrumiem un Tālajiem Austrumiem.
Aktivizēts darbs dzelzceļa Uzbekistāna-Kirgizstāna-Ķīna būvniecībā. 2020. Gada jūnijā palaists pirmais vilciena sastāv pa multimodālo tranzīta maršrutu Lančžou-Kašgara-Irkeštama-Oša-Andidžana-Taškenta-Mari. Minēto projektu realizācija nozīmīgi palielina Centrālāzijas kā svarīga tranzīta-komunikācijas mezgla starp austrumiem un rietumiem ģeoekonomisko pievilcību.
Par nozīmīgu notikumu kļuva komunikē par reģionu valstu apņemšanos vispusīgi attīstīt Centrālāzijas transporta-tranzīta potenciālu pieņemšana starptautiskajā konferencē „Centrālāzija starptautisko transporta koridoru sistēmā — stratēģiskās perspektīvas un nerealizētās iespējas”, kas pēc Uzbekistānas Republikas prezidenta iniciatīvas bija organizēta 2018. gada septembrī Taškentā.
Tā rezultātā atklājas reģiona tūrisma nozares potenciāls. Ceļotāju skaits Centrālāzijas valstīs 2016.-2019. gadā ir pieaudzis gandrīz divas reizes — no 9,5 līdz 18,4 milj. cilvēku. Saskaņā ar ANO Pasaules Tūrisma organizācijas novērtējumu ārzemju tūristu plūsma Uzbekistānā palielināsies par 27,3 procentiem, bet Kazahstānā — par desmit procentiem. Viens no pasaules lielākajiem žurnāliem „Loanely Planet” Centrālāziju ir nosaucis par apmeklēšanai perspektīvu reģionu 2020. gadā. Speciālisti pozitīvo dinamiku saista ar atvieglotu vīzu politiku praktiski visās reģiona valstīs, kā arī straujām Uzbekistānas reformām tūrisma nozarē.
Kopīgu interešu apzināšanās pastiprina uztveri par reģionu kā vienotu konsolidētu spēlētāju. Par tādas pragmatiskas pieejas simbolu ir kļuvušas Centrālāzijas valstu vadītāju konsultatīvās tikšanās, kuru iniciators bija Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijevs.
Konsultatīvo tikšanos laikā 2018. un 2019. gadā tika apspriesti tādi galvenie savstarpēji izdevīgas sadarbības aspekti kā tranzīta-transporta potenciāls, ūdens un enerģijas resursu racionāla izmantošana un reģionālās drošības pastiprināšana. Otrās konsultatīvās tikšanās laikā par nozīmīgu panākumu kļuva kopīga paziņojuma pieņemšana, kurā Centrālāzijas valstis apstiprināja savu apņemšanos padziļināt reģionālo sadarbību, nostiprināt pastāvošās draudzīgās un labās kaimiņattiecības, kā arī stratēģisko partnerību. Turklāt tika panākta vienošanās par valstu vadītāju konsultatīvo tikšanos turpināšanu.
Par spilgtu Kazahstānas un Uzbekistānas pierobežas reģionu pašvaldību un vadītāju ciešas sadarbības piemēru kļuva saskaņots darbs Sardobas ūdenskrātuves dambja pārrāvuma seku likvidācijā 2020. gada maijā saskaņā ar nolīgumu par mūžīgu draudzību, stratēģisko partnerību un Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību noteikumiem.
Diezgan augsta ir, piemēram, Fergānas un Batkenas apgabala vietējo pašvaldību tūlītējā reakcija uz konfliktsituāciju Kirgizstānas-Uzbekistānas robežas Sohas rajonā, kā arī politiskā griba, kas parādīta sarunu laikā, veicināja ātru kontroles iegūšanu pār situāciju un augušās spriedzes neitralizāciju pagājušā gada maijā-jūnijā.
Tieši kontakti starp starp Kirgizstānas un Tadžikistānas vadītājiem, kā arī pasākumi procesa virzīšanai politiski-diplomātiskā gultnē palīdzēja izvairīties no konflikta uz Kirgizstānas-Tadžikistānas robežas šā gada maijā turpmākas eskalācijas.
Nozīmīgu ieguldījumu konflikta risināšanā deva kaimiņvalstu vadītāji. Piemēram, Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijevs telefonsarunās ar Tadžikistānas un Kirgizstānas vadītājiem vairākkārtīgi aicināja viņus risināt problēmu tikai sarunu ceļā draudzības un labu kaimiņattiecību garā.
Savukārt arī Kazahstānas prezidents Kasims Žomrats Tokajevs, uzsvērdams nozīmi, kāda ir strīdu risināšanas tikai sarunu ceļā, izteicās par robežincidentu noregulēšanas mehānisma izstrādi Centrālāzijas valstu vadītāju kārtējās konsultatīvās tikšanās laikā.
Turklāt vizītes laikā Tadžikistānā šā gada 19.-20. maijā Kazahstānas prezidents paziņoja par nepieciešamība noslēgt piecpusēju nolīgumu par draudzību, labāk kaimiņattiecībām un sadarbību Centrālāzijā XXI gadsimtā.
Līdz šim laikam līdzīgus nolīgumus noslēdz tikai uz divpusēja pamata. Tāda Centrālāzijas valstu centienu un pieeju sinhronizācija ir nozīmīga atbilde uz daudziem izaicinājumiem. Tas liecina, ka konsultatīvu tikšanos formāts kļūst par efektīvu reģionāla dialoga platformu Centrālāzijas valstu reģionālās sadarbības aktuālo jautājumu uzticības pilnai, konstruktīvai un atklātai apspriešanai un kopīgo problēmu risināšanai. Tas pierāda arī par reģiona valstu gatavību patstāvīgi risināt reģionālos jautājumus bez trešo pušu iejaukšanās.
Reģionu tuvināšanās tendenci ir pozitīvi novērtējusi pasaules sabiedrība. 2018. gada jūnijā ANO Ģenerālā asambleja pieņēma īpašu rezolūciju „Reģionālās un starptautiskās sadarbības nostiprināšana miera, stabilitātes un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai Centrālāzijas reģionā”, kļūstot par vienu no svarīgiem orientieriem, kas nosaka reģionālās sadarbības konceptuālos virzienus.
Šī dokumenta pieņemšana ir ANO Ģenerālās asamblejas 72. sesijā 2017. gada septembrī Uzbekistānas prezidenta paustās iniciatīvas realizācija. Būtībā rezolūcija kļuva par Uzbekistānas reģionālās politikas starptautiskas atzīšanas un atbalstīšanas apstiprinājumu, kā arī Centrālāzijas valstu konsolidētu atbildi uz reģiona kopīgajām problēmām, izaicinājumiem un globalizācijas draudiem.
Atsaucoties uz Eiropas Ārējās darbības dienesta Centrālāzijas nodaļas vadītāja Borisa Jarošviča vārdiem, Eiropas Savienība ir atzinīgi novērtējusi reģionālās sadarbības jauno dinamiku Centrālāzijā un aktīvi pārveidojusi savu ārpolitiku, ņemot vērā reālo situāciju reģionā. Tā rezultātā 2019. gadā attiecībā uz Centrālāziju tika pieņemta jauna stratēģija. Eksperti uzskata, ka Eiropas Savienības jaunās Centrālāzijas stratēģijas un Eiropas Savienības–Āzijas savienojamības stratēģijas pieņemšana liecina par Eiropas ciešo apņemšanos uzsākt pastāvošās savstarpēji izdevīgās daudzpusējās sadarbības potenciāla praktisko realizāciju gan Centrālāzijā, gan starp Eiropas Savienību un Centrālāziju. Atbilstoši Konrāda Adenauera fonda pilnvarotā pārstāvja Centrālāzijā Ronija Haines vērtējumam šo tendenču pastiprināšanā galvenā loma ir Centrālāzijas valstu reģionu tuvināšanai un reģionu politisko attiecību kopējā klimata uzlabošanai.
2020. Gada februārī ASV pirmo reizi pieņēma atsevišķu stratēģiju Centrālāzijas reģionam „Suverenitātes un ekonomiskās labklājības pastiprināšana”. Viens no vissvarīgākajiem pieņemtās stratēģijas elementiem ir tas, ka kā politikas mērķis ir noteikts „Centrālāzijas valstu suverenitātes un neatkarības atbalsts un pastiprināšana gan individuāli, gan visa reģiona robežās”. Saskaņā ar analītiķu vērtējumu, ar šādu paziņojumu Vašingtona atzīst jaunas — reģionālas vides veidošanos Centrālāzijā.
Kaspijas jūras baseina politikas centra uzraudzības padomes loceklis Ričards Hoglands uzskata, ka jaunā stratēģija ietver izmaiņas Amerikas politikā, kurā ņemta vērā reālā situācijas attīstība šajā stratēģiski svarīgajā pasaules reģionā. Turklāt viņaprāt šo dokumentu var uzskatīt par Centrāleiropas valstu nozīmīgu uzvaru, jo tajā apstiprināta Vašingtonas pilnvērtīgas piedalīšanās un palīdzības saglabāšana ērā, kad ASV atkāpjas no savām saistībām citās pasaules daļās.
2020. gada oktobrī Centrālāzijas valstu un Krievijas Federācijas ārlietu ministri pirmo reizi tikās formātā „Centrālāzija un Krievija”. Tā rezultātā tika pieņemts paziņojums „Par sadarbības stratēģiskajiem virzieniem”. Dokumentā puses pauda saskaņotu viedokli tādos virzienos kā politiski-diplomātiskā joma, drošība, tirdzniecības un ekonomiskās attiecības, transporta satiksme, apkārtējās vides aizsardzība un pielāgošanās klimata pārmaiņām, enerģētika, sanitāri epidemioloģiskā situācija, migrācijas un humanitārā joma. Turklāt tika atzīmēts, ka dalībvalstis pieliks pūles regulāru un vairāklīmeņu konsultāciju nodrošināšanai starp valstu ārpolitikas resoriem par globālās un reģionālās darba kārtības aktuālo jautājumu apspriešanu regulāru “C5+1” formāta tikšanos laikā, kā arī (pēc vajadzības) kopīgos pasākumos Neatkarīgo Valstu Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas platformās.
Reģionāla pieeja atspoguļojās Pekinas jaunajā pieejā reģionam. 2020. gada jūlijā notika ārlietu ministru tikšanās formātā „Centrālāzija-Ķīna”. Agrāk reģionālais dialogs katru gadu notika dažādu līmeņu tikšanās Šanhajas Sadarbības organizācijas ietvaros. Piemēram, daudzu gadu gaitā dažādās Ķīnas Tautas Republikas provincēs notika septiņi Ķīnas un Centrālāzijas valstu sadarbības forumi par labām kaimiņattiecībām, draudzību un sadarbību, kurus organizēja Ķīnas Šanhajas Sadarbības organizācijas komiteja. To darbā piedalījās pārstāvji no valsts iestādēm, uzņēmēji, eksperti un žurnālisti.
Uzbekistānas iniciatīvas, kas īstenotas pēdējos četros gados un vērstas uz divpusējo attiecību ar tās kaimiņiem normalizēšanu, atkal ir aktualizējušas jautājumu par Centrālāzijas kā reģiona veidošanu, tomēr tagad jau nevis uz ideoloģijas, bet uz pragmatisma principu pamata, nevis caur reģionālās drošības nodrošināšanas prizmu, bet realizējot esošās iespējas. Turklāt, lai gan reģiona veidošana notiek Uzbekistānas aktīvas darbības rezultātā, runa nav par šīs republikas īpašu stāvokli Centrālāzijas telpā — oficiālajā diskursā Uzbekistāna praktiski neizmanto terminu „reģionālais līderis”, un vēl jo vairāk — uz reģionālo sadarbību neraugās caur kaut kādas starpvalstu konkurences prizmu.