Uzbekistānas Republikas Nacionālais cilvēktiesību centrs atzīmē, ka Uzbekistānas attīstības stratēģijas piecos prioritāros darbības virzienos 2017.-2021. gadam īstenošanas gaitā valstī tiek veikti penitenciārās sistēmas reformēšanas un liberalizācijas pasākumi, lai nodrošinātu notiesāto un ieslodzījuma vietās turēto personu tiesības.
Pēdējos četros gados penitenciārā dienesta reformēšanas jomā ir veikts ilglaicīgs, mērķtiecīgs un vērienīgs darbs. Ir pieņemti trīs likumi, pieci prezidenta lēmumi, astoņi valdības lēmumi un rīkojumi, 14 citi normatīvie un tiesību akti notiesāto personu tiesību un likumīgo interešu loka turpmākai paplašināšanai un viņu dzīves apstākļu uzlabošanai.
Uzbekistānas Republikas pievienošanās ANO Konvencijai pret spīdzināšanu 1995. gada 31. augustā apstiprināja valsts tiekšanos uz vispāratzītām cilvēktiesību un brīvību vērtībām. Valsts tiesību aktos ir implementēti Ieslodzīto režīma minimālie standartnoteikumi (apiešanās ar ieslodzītajiem) (Nelsona Mandelas noteikumi), kas pieņemti ar ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 17. decembra rezolūciju.
Svarīgs notikums penitenciārās sistēmas reformēšanā bija Uzbekistānas Republikas prezidenta dekrēta “Par papildu pasākumiem pilsoņu tiesību un brīvību garantiju pastiprināšanai tiesu un izmeklēšanas darbībā” pieņemšana 2017. gada 30. novembrī. Saskaņā ar tiesību aktos ieviestajām izmaiņām ir stingi aizliegta spīdzināšana, fiziska, psiholoģiska spiediena izdarīšana un citi cietsirdīgi, necilvēcīgi vai cieņu pazemojoši apiešanās veidi attiecībā uz kriminālprocesa dalībniekiem vai to tuviem radiniekiem; krimināllietu ietvaros ir kategoriski aizliegts izmantot jebkādu nelikumīgā veidā iegūtu informāciju, tajā skaitā audio un video materiālus, lietiskos pierādījumus. Ir pastiprināta atbildība par spīdzināšanu un citu necilvēcīgu vai cieņu pazemojošu apiešanās veidu un sodu izmantošanu.
Ziņojumu par spīdzināšanu un citām noziedzīgām darbībām savlaicīgai un objektīvai izmeklēšanai iedzīvotājiem ir izveidota prezidenta pieņemšanas telpu sistēma centrā un uz vietām, prezidenta un premjerministra virtuālās pieņemšanas telpas, tiesībsargājošo iestāžu un citu valsts struktūru virtuālās pieņemšanas telpas, īpašs prezidenta dienests cilvēktiesību un brīvību jautājumos, kas uzrauga pilsoņu sūdzību izskatīšanas savlaicīguma un efektivitāti.
Pēdējos gados ir veikti vairāki pasākumi soda izpildes sistēmas pilnveidošanai. Cita starpā ir īstenoti kompleksi pasākumi notiesāto tiesību stingrai ievērošanai, viņu goda un cieņas aizsardzībai, korupcijas un nelikumību novēršanai, soda izciešanas iestāžu materiāli tehniskās bāzes pastiprināšanai.
2019. gada 1. janvārī tika izveidots probācijas dienests un tā teritoriālās struktūrvienības, kuru uzdevums ir veicināt bijušo ieslodzīto, kā arī no soda izciešanas iestādēm atbrīvoto nepilngadīgo personu sociālo adaptāciju un iekārtošanu darbā, tajā skaitā, organizējot pasākumus viņu profesionālajai sagatavošanai.
Lai pilnveidotu tiesisko regulējumu ar mērķi garantēt notiesāto tiesību, brīvību un likumīgo interešu aizsardzību laikā, kad notiek to labošana soda izpildes sistēmā un sociālā adaptācija sabiedrībā, kā arī pastiprināt ieslodzīto tiesību, brīvību un likumīgo interešu aizsardzību, aizliegt nepamatoti izmantot fizisku spēku un speclīdzekļus, veicot kratīšanu, tika pieņemts likums “Par izmaiņu un papildinājumu veikšanu Uzbekistānas Republikas Kriminālsodu izpildes kodeksā notiesāto tiesību un likumīgo interešu drošas aizsardzības nodrošināšanai”.
Pirmo reizi tiesības vēlēt ir piešķirtas personām, kas izcieš sodu par nenozīmīgu un vidēji smagu noziegumu, kā arī par mazāk smagu noziegumu izdarīšanu. Slēgta tipa iestādēs apcietinājumā turētu personu tālruņa sarunu, tikšanos ar tuviem radiniekiem un sūtījumu pieņemšanas skaits ir palielināts gandrīz divas reizes. Ar brīvības atņemšanu sodītās personas piekrišanu ir garantēta psiholoģiskās palīdzības sniegšana, kā arī netiek piemēroti disciplinārsodi par pārkāpumiem, kas izdarīti psihiskā stāvokļa traucējumu ietekmē.
Likums atceļ ierobežojumus attiecībā uz notiesāto nepilngadīgo personu tikšanos ar vecākiem vai personām, kas tos aizstāj. Turklāt ir noteiktas papildu tiesības notiesātām sievietēm grūtniecības stāvoklī un sievietēm ar bērniem. Notiesātām sievietēm gada laikā piešķir četras līdz piecām diennaktīm ilgas tikšanās ar nepilngadīgiem bērniem, bet nometinājuma kolonijās ilgstošas tikšanās piešķir bez ierobežojuma no darba brīvajā laikā, ar iespēju dzīvot ārpus iestādes teritorijas.
Tiek plaši īstenoti pasākumi mūsdienīgu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, notiesāto kontroles tehnisko līdzekļu un videokonferences sistēmas ieviešanai ar attālinātu video tikšanos organizēšanas iespēju, un to izmantošanai soda izpildes iestāžu darbībā.
Cita starpā saskaņā ar likumu pēc notiesāto lūguma ilgstošas tikšanās aizstāj ar īslaicīgām vai attālinātām video tikšanās sesijām vai tālruņa sarunām, bet īslaicīgas tikšanās ar attālinātām video tikšanās sesijām vai tālruņa sarunām. Pandēmija uzskatāmi parādīja pieņemto pasākumu savlaicīgumu.
Personu, kuras izcieš sodu, problēmu izpētes un pozitīvas risināšanas mērķiem penitenciārais dienests organizē izbraukuma pieņemšanas. Visās soda izpildes kolonijās ir uzstādītas atsevišķas pasta kastītes lūgumiem, iesniegumiem un sūdzībām tiesībsargam, prokuroram.
Prokuratūras iestādes un pilnvarotais cilvēktiesību jautājumos (tiesībsargs) regulāri veic notiesāto personu tiesību monitoringu. Ir izveidota tiesībsarga ekspertu grupa, kas darbojas nacionālā prevencijas mehānisma ietvaros. 2020. gadā tiesībsarga ekspertu grupa monitoringa mērķiem apmeklēja 76 brīvības atņemšanas vietas. Arī pandēmijas laikā, izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus, ir apmeklētas desmit penitenciārās iestādes.
Visefektīvākais morālās atveseļošanas veids ir notiesāto apmācība profesijas iegūšanai. Saistībā ar to ir radītas jaunas darba vietas, kā arī pienācīgi apstākļi darbam 85 procentiem darbspējīgiem notiesātajiem.
2020. gadā ar valdības lēmumu tiek publicēta informācija par penitenciāro iestāžu un izmeklēšanas izolatoru skaitu valstī, kā arī to juridiskās adreses, un tagad informācija par notiesāto skaitu vairs netiek uzskatīta par konfidenciālu. Saskaņā ar datiem, ko 2019. gadā publicējis Starptautiskais cietumu izpētes centrs Londonā, uz 100 tūkstošiem valsts iedzīvotāju ir 150 notiesāto, sistēmā tiek turēti 43,9 tūkstoši cilvēku, bet Uzbekistāna ierindojas 105 vietā no 222 valstīm.
Faktiski Uzbekistānā īstenoto reformu un ar krimināltiesību un kriminālsodu izpildi saistīto tiesību aktu liberalizācijas rezultātā pēdējā desmitgadē ir krasi samazinājies to personu skaits, kas izcieš sodu. Reāli notiesāto skaits penitenciārajā sistēmā pašlaik ir 22,9 tūkstoši jeb 67 cilvēki uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.
Kā liecina šo daru publikācija, Uzbekistānas radītāji šajā sarakstā ir uzlabojušies par 70 punktiem. Pašlaik Iekšlietu ministrijas pārziņā ir 43 penitenciārās iestādes un 11 izmeklēšanas izolatori. No tām 18 ir slēgta tipa kolonijas un 25 nometinājuma kolonijas. Ieslodzīto attiecība pret koloniju ietilpību penitenciārajā sistēmā ir 56,4%.
Oficiālajās tīmekļvietnēs tiks publicēta arī informācija par ražošanas darbību penitenciārajās iestādēs un izlaisto produkciju. Turklāt vairs netiek uzskatīta par konfidenciālu informācija par penitenciārajās iestādēs un izmeklēšanas izolatoros mirušo personu skaitu, kā arī to personu skaitu, kurām piemēroti medicīniska rakstura piespiedu pasākumi.
Saskaņā ar Uzbekistānas Republikas prezidenta Šavkata Mirzijojeva 2020. gada 29. decembra vēstījumu Oli Majlisu (parlamentam) ir veikti pasākumi 25 nometinājuma koloniju skaita pakāpeniskai samazināšanai. Personām, kuras pirmo reizi sodītas ar brīvības atņemšanu, cietumsoda aizstāšanas ar vieglāku kārtībā tiks noteikta probācijas kontrole.
Pilnvaras ierosināt neizciestā soda termiņa aizstāšanu ar vieglāku sodu un nosacītu atbrīvošanu pirms termiņa no soda izpildes iestādes pāriet jaunai struktūrai — Humanitārajai komisijai, kas sastāv no sabiedrības pārstāvjiem.
Pateicoties tam soda izpildes sistēma būs vairāk saskaņota ar humānisma principu. Turklāt personām, kas izcieš sodu nometinājuma kolonijās, būs dota iespēja atrasties mahalli (vietējās kopienas) uzraudzībā, savas ģimenes apkampienos. Tiks veikt nepieciešamie pasākumi viņu iekārtošanai darbā, materiālajam un morālajam atbalstam. Neapšaubāmi, tam būs arī izšķiroša nozīme plašas sabiedrības lomas pastiprināšanai noziedzības novēršanā.