Faktiski tas nozīmē, ka netiek veikta nodokļu nomaksa valstī, kuras resursi tiek izmantoti, tādējādi samazinot nodokļu ieņēmumus valsts pakalpojumiem kā veselības aprūpe, izglītība, nabadzības mazināšana. Tiek aplēsts, ka pasaules nabadzīgākās valstis tā zaudē apmēram 94 miljardus EUR gadā – resursus, par ko varētu iekļaut izglītības sistēmā 124 miljonus bērnu, kas neapmeklē skolu, vai uzlabot veselības aprūpi un glābt no nāves 6 miljonus bērnu.
Informācijas noplūdes skandāli par starptautiskiem finanšu darījumiem un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, piemēram, LuxLeaks, veicināja Eiropas valdību pievēršanos situācijas sakārtošanai un atklātības paaugstināšanai. Vienlaikus, palielinoties atklātībai, ir pieaudzis arī tā saukto «sirdspuķīšu» vienošanos skaits nodokļu jomā.
«Sirdspuķīšu» vienošanās ir līgums starp valsti un uzņēmumu par īpašiem nodokļu nosacījumiem. Ja 2013. gadā tādi bija tikai 547, tad 2015. gadā Eiropas Savienības valstīs jau ir 1444 īpašie līgumi. Tā kā nosacījumi ir slepeni, nav iespējams spriest, kādus īpašus nodokļu režīmus tie nosaka. Tomēr LuxLeaks skandāls pierāda, ka tie var kalpot kā bāze, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas lielā apjomā. Arī Latvijā kopš 2014. gada ir viens šāds īpašs līgums ar kādu no uzņēmumiem.
Latvijas plašsaziņas līdzekļi ik pa laikam publisko informāciju par ofšoriem, naudas atmazgāšanu vai izvairīšanos no nodokļu apmaksas, izmantojot starptautiskās «shēmas». Vēl vairāk – Latvijai kā investori tiek piesaistīti uzņēmumi, kas starptautiski populāri kā uzņēmumu ienākuma nodokļu nemaksātāji, pat investējot to attīstībā valsts budžeta līdzekļus – resursus, kurus ir snieguši godīgi nodokļu maksātāji. Piemēram, skatīt IKEA gadījumu.
Situāciju ir iespējams risināt starptautiskā līmenī, valstīm veidojot publiskus reģistrus par patiesā labuma guvējiem, kā arī apmainoties ar informāciju. Piemēram, Ukrainas izpētes gadījumā tika konstatēts, ka nepastāv sadarbība starp institūcijām, kas ļauj atmazgāt ievērojamus finanšu resursus no valsts, kuru esam pasludinājuši par prioritāro attīstības sadarbības valsti.
Vairāk informācijas: www.godiginodoklivisiem.lv
Šis materiāls izstrādāts ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par materiāla saturu pilnībā atbild biedrība «Latvijas Platforma attīstības sadarbībai» un tajā publicētā informācija nekādā veidā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības viedokli.