Novembra beigās mednieks Ilvars Auseklis Pierīgas mežā atrada divas herbicīda Roundup piecu litru kanniņas (ražo Monsanto). Kanniņas bija ieplaisājušas, vienā aptuveni viens litrs Raundap smaržas šķidruma. Tā tas nedrīkstēja būt! Kāds mācīts dārzkopis droši vien taupīja naudu vai laiku, lai tukšo pesticīdu taru nenodotu tās savākšanas punktā.
Pesticīdus, to kannas izmest mežā kategoriski aizliegts. Par to Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) var sodīt ar naudassodu vai pat var iestāties kriminālatbildība, ja kāds izsauks policiju par videi un cilvēkiem bīstamu vielu izmešanu, stāsta VAAD pārstāve Dace Ūdre.
Sods var būt no septiņiem līdz 4500 eiro. To gan neviens nav maksājis, jo nav pieķerts.
Ilvara gadījumā VAAD praktiski diez vai varētu noteikt, no kuras saimniecības mežā nonākušas izlietotās herbicīda kanniņas, lai gan pēc numuriem uz tām var mēģināt noteikt pircēju, jo piecu litru kannas pārdot tikai tiem, kam ir tiesības lietot otrās klases preparātus, un tirgotāji šos pircējus reģistrē. Mazajiem dārzkopjiem raundapu u. c. trešās klases preparātus tirgo 0,25–1,5 l pudelēs.
Nodod bez maksas
Kā norādīts uz iesaiņojuma, pesticīdu kannas var glabāt vienu divus gadus – tik ilgi tie būs efektīgi. Ja šis laiks pagājis vai izlietots viss preparāts, dārzkopim kanniņa jāizskalo trīs reizes ar ūdeni. Šis šķīdums jāielej preparāta miglotāja tvertnē un jāizlieto. Tad izlietotais augu aizsardzības līdzekļa iepakojums vairs nav uzskatāms par bīstamu atkritumu, bet tik un tā nododams AS BAO, kas Latvijā vāc un utilizē dažādus sadzīves atkritumus, arī videi kaitīgās augu aizsardzības vielas. Iztukšotajās kanniņās nedrīkst pildīt citu šķidrumu, ūdeni. Arī mest sadzīves atkritumu konteinerī tās nevar – jānodod. Kā stāsta BAO klientu konsultante Jana Lurina, uzņēmumam ir šādu lietu savākšanas punkti, konteineri visās pilsētās. Kur tie atrodas, jājautā pašvaldībai. Ja taras nav vairāk par 10 kg, nodot var bez maksas, bet lielsaimniecībām gan jāmaksā. Vairāki pesticīdu tirgotāji no mazajām saimniecībām iztukšotās kanniņas bez maksas pieņem veikalā un nodod tālāk BAO, saka Viļānu agronome Anita Trūpa.
Katram pesticīdam ir savs derīguma termiņš (parasti viens divi gadi), kas norādīts lietošanas pamācībā, uz iesaiņojuma. Dalīt kanniņas saturu, daļu atdodot citiem dārzkopjiem, nedrīkst. Toties var kooperēties šādi: otrās klases pesticīdu lietotājs var rakstīt speciālā žurnālā, ka sniedzis miglošanas pakalpojumu konkrētiem kaimiņu dārzkopjiem.
Neizlietotos pesticīdus ziemā drīkst glabāt šķūnī vai citur, kur sals nav lielāks par -10 grādiem. Bargākā salā preparāts sasalst un vairs nebūs lietojams. Tātad šoziem -20..-30˚C sals varēja būt liktenīgs.
Smacējiet un izravējiet
Herbicīdi nav tā ķīmija, bez kuras nevar iztikt, jo nezāles taču var izravēt. Kā saka agronome un augu aizsardzības eksperte Trūpa, dārza kopējiem galvenais ir augus pareizi kopt, ievērot agrotehniku. Ļoti svarīgi ir ievērot augu maiņu, augsnes apstrādi, laikus irdināt rindstarpas un ravēt. Tad ar nezālēm cīniņš būs vieglāks, lai gan fizisks darbs un laiks tām jāvelta būs – sākumā vairāk, pēc tam jau mazāk un mazāk. Un nekādas indes!
Dārzeņu un vasaras puķu dobēs galvenokārt aug agrās vasaras nezāles – virza, balandas, mīkstpienes, maura skarenes u. c. Tās nopietni konkurē ar kultūraugiem, lai iegūtu barības vielas un ūdeni.
Izvēlamies nezāļu apkarošanas metodes – līdz pavasarim ir laiks to izdomāt. Plānojot nākamā gada dobes vietās, kur savairojušās daudzgadīgās viendīgļlapju nezāles (vārpatas, usnes, mīkstpienes u. c.), to ierobežošana jāveic jau priekšaugu platībās vai pēc to novākšanas rudenī.
Provocēšana – labvēlīgu apstākļu radīšana nezāļu sēklu un veģetatīvi vairojošos daļu dīgšanai. Aramkārtas virspusē daudzgadīgo nezāļu dīgšanu var izprovocēt, sasmalcinot veģetatīvi vairojošās daļas, bet sēklu dīgšanu – ar augsnes virskārtas apstrādi. Pēc izprovocēto nezāļu sadīgšanas tās ieecē, izkaplē.
Smacēšanu liek lietā to daudzgadīgo nezāļu apkarošanai, kam ir sekla sakņu sistēma (piemēram, vārpatai u. c., kas vairojas veģetatīvi). Dīgstošās nezāles 25–27 cm dziļi ierok vai iear – gaismas un gaisa trūkumā tās iet bojā.
Mērdēšana – vairākkārtēja, sistemātiska nezāļu (piemēram, vārpatu) dīgstu nogriešana. Bez dīgstiem nezāles kļūst arvien vājākas. Katrai nākamajai apstrādei jābūt dziļākai par iepriekšējo.
Mehāniskā ierobežošana – regulāra sējumu ecēšana un rindstarpu apstrāde, lauka aršana, dobju pārrakšana, irdināšana un ravēšana.
Bioloģiskajai nezāļu ierobežošanai izmanto dabiskas izcelsmes materiālus, piemēram, zaļo mulču. Kamēr nav attīstījušās sēklas, nopļauj zāli un ar to noklāj augsni starp augiem vai rindstarpas.
Nelielos dārziņos labs nezāļu apkarošanas risinājums ir melnās plēves. Dīgstošām nezālēm pietrūks gaismas, un tās ies bojā. Plēvi var atstāt līdz kultūraugu novākšanai.