Cik nozīmīgs ir koku saražotais skābeklis?
Ne tikai koki, bet augi kopumā skābekli izdala kā fotosintēzes blakus produktu, un potenciāli augi, uzņemot gaisu, to arī attīra no piemaisījumiem. Taču gan Latvijā, kur ir lielas meža platības, gan citās valstīs, kur mežu nav vai ir krietni mazāk, gaisā skābeklis izlīdzinās un neizraisa nedz lokālu, nedz īslaicīgu skābekļa koncentrāciju, piemēram, virs meža. Būtībā šis augu un koku saražotais skābekļa daudzums ir absolūti nemanāms un vienmērīgi izlīdzināts. Nav tādas vietas uz pasaules, kur mēs ciestu no skābekļa trūkuma. Protams, ja paskatāmies uz evolūcijas sākumu, tad skābekļa nebija. Uz Zemes to radīja bioloģiski organismi – vienšūnas organismi, kas izmantoja saules gaismu, lai iegūtu enerģiju, iemanījās izmantot ūdeni kā galējo elektronu akceptoru, un tā rezultātā ūdens sašķēlās un radās skābeklis, kas izdalījās atmosfērā. Skābekļa ķīmija ir ļoti dīvaina, tas ir ārkārtīgi aktīvs, reaģēt spējīgs savienojums un noteiktās ķīmiskās situācijās pat indīgs. Tajā pašā laikā skābeklis ir nepieciešams visiem, kas to izmanto elpošanas procesā.
Vai mežs un augi attīra gaisu?
Gan augi, gan tieši koki uzņem slāpekļa oksīdus jeb CO2, kura līmenis atmosfērā ir pieaugošs un rada globālo sasilšanu. Koki šo CO2 patērē, uzkrājot biomasā – stumbrā. Bet ir vēl viens aspekts, kas ir vēl būtiskāks un par ko pie mums tikpat kā nerunā, – koki izdala ne tikai skābekli, bet arī dažādus organiskos, gaistošos savienojumus: pārsvarā tas ir izoprēns – oglekli un ūdeņradi saturošs savienojums. Tas varētu būt saistīts ar koku termisko regulāciju. Taču kopumā šī koku īpatnība var radīt atmosfēras piesārņojumu. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados Amerikā novēroja, ka virs mežiem ir zilgana dūmaka. Īpaši šo izoprēnu izdala tieši lapkoku meži lielā koncentrācijā, veidojot mākoni, tādu kā tvaiku. Tas ir tieši tas pats, kas smogs.
Tajā pašā laikā bez izoprēna, ko koki izdala, ir simtiem gaistošu savienojumu, kas ir tuvāk ēteriskajām eļļām. Koki izdala terpēnus, ko satur ēteriskās eļļas. Tos arī mežā sajūtam, piemēram, bērzu birzī, kad koki plaukst. Šīs koka smaržas varētu būt arī ar antibakteriālām īpašībām, kas cilvēka veselībai ir pozitīvi. Taču daudz kam trūkst zinātnisko pierādījumu.
Vai tad šī lieliskā sajūta, ieejot mežā, ir tikai emocionāla?
Arī man ir līdzīgas izjūtas, piemēram, pavasarī nonākot mežā. Bet bioloģiska skaidrojuma tur nav, šo sajūtu drīzāk veido emocijas, cilvēkam apzinoties sevi kā dabas daļu. Koki sniedz estētisko baudījumu, bet līdzīgu pozitīvu efektu rada arī viss cits, kad aug uz zemes – smaržo sūnas, puķes.
Kā ir ar pilsētvidi – cik nozīmīgi šeit ir koki cilvēkiem un gaisam?
Pilsētas vidē, es uzskatu, ka koks ir vairāk kā estētisks objekts, lai cilvēks sajustos tuvāk dabai. Skābekli mēs vairāk nevaram dabūt ar dažiem kokiem pilsētā.
Ir pētījumi, kas norāda, ka gaisa kvalitāte pilsētā zem kokiem var pasliktināties tieši ielas līmenī, tuvāk transportlīdzekļiem. Kā jūs uzskatāt, vai var pasliktināties gaisa kvalitāte zem kokiem?
Lapotne noteikti var ietekmēt gaisa plūsmu un gaisa cirkulāciju, un var rasties situācijas, īpaši karstā laikā pie noteikta gaisa spiediena, ka notiek gaisa kabatu veidošanās. Piesārņojuma elementi var uzkrāties, bet tas jāskatās kontekstā – kāds ir ielu un māju novietojums, cik brīvi cirkulē gaiss, kā piekļūst vēja plūsmas. Pilsētā koki noteikti savāc putekļus – ļoti daudzu koku lapas izdala lipīgas vielas, līdz ar to tur putekļi pieķeras ļoti viegli, kas ir slikti pašiem kokiem, jo pēc tam pašam kokam ir grūti atjaunoties. Bet tādējādi koki uz ielām samazina putekļu daudzumu. Tomēr es uzskatu, ka koku zaļums un gaisa kvalitāte ir divas neatkarīgas lietas. Un koki ir nozīmīgi estētiskam baudījumam.
Kā gaisa piesārņojums var kaitēt pašiem kokiem?
Drīzāk nē. Slāpekļa oksīdus (CO2) un sēra dioksīdus – gaisa piesārņojumu – augi uzņem caur lapām un tiešām absorbē un izmanto kā minerālelementus. Tagad, sekojot Eiropas normām, sēra dioksīds gaisā ir nozīmīgi samazināts. Mani kolēģi ir novērojuši, ka augsnē rodas deficīts, ja nav šī sēra piesārņojuma gaisā. Izšķīstot sēra dioksīdam, rodas skābie lieti, tā kā šis samazinājums ir ļoti labs.