Plkst. 12.00 visiem interesentiem būs iespēja doties gida pavadībā dzīvnieku vērošanas pārgājienā pa dabas takām. Savukārt no plkst. 12.00 līdz 16.00 Līgatnes dabas taku teritorijā esošajā Dabas izglītības centrā Pauguri interesentiem būs iespēja izzināt jenotsuņu noslēpumaino dzīvesveidu, kopā ar izglītības centra pārstāvjiem darbojoties radošajās darbnīcās un spēlēs. Savvaļas dzīvnieku kopēja Velga Vītola dalīsies fotostāstos par Līgatnes jenotsuņiem.
“Līgatnes dabas takās mīt trīs jenotsuņi – brāļi Jēcis, Pēcis un Pūks. Šajā pavasarī visi trīs brāļi svinēs septiņu gadu jubileju. Viņi šeit ieradās trīs mēnešu vecumā no Burtnieku puses, kur tie bija atrasti pie izvandītas jenotsuņu alas. Visi brāļi pēc izskata ir līdzīgi, labprāt turas kopā un savā starpā gandrīz nestrīdas. Pēc raksturiem gan brālīši ir atšķirīgi, un to vislabāk var pamanīt reizēs, kad jenotsuņus vēlas apskatīt veterinārārsts. Šādos briesmu gadījumos Pūks mēdz šņākt, rūkt, rādīt zobus un mēģina iekost. Jēcis un Pēcis labprātāk izliekas par beigtiem, pirms tam gan mēģinot dabas taku darbiniekus aizbiedēt ar smaku,” stāsta DAP Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange.
Latvijā jenotsuņi sastopami jau teju 70 gadus. Pirmie no tiem ieklīda 1943. gadā no Krievijas, savukārt 1948. gadā Latvijā apzināti tika ievesti 35 šīs sugas īpatņi, lai papildinātu medījamo dzīvnieku sugu skaitu. Jenotsuņi šeit ir labi iedzīvojušies un pašlaik Latvijā sastopami gandrīz 40 tūkstošu šīs sugas pārstāvju.
Līgatnes dabas taku jenotsuņi ir diezgan noslēpumaini dzīvnieki. Šie ir vienīgie dabas taku iemītnieki, par kuriem nekad nevar skaidri zināt, kad tie iznāks no savām atpūtas vietām un ļaus apmeklētājiem priecāties par savu glīto izskatu. Tomēr siltas, saulainas pēcpusdienas Jēcim, Pēcim un Pūkam ļoti patīk, un bieži tie redzami visi trīs rindā sēžot un vērojot apmeklētājus, kas atnākuši ciemos. Tāpēc prognozējam, ka vislabāk šie noslēpumainie dzīvnieciņi būs redzami 13.00-14.00.
Pasākumu organizē Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Līgatnes novada pašvaldības aģentūru Līgatnes novada kultūras un tūrisma centrs.
Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas izveidotas 1975.gadā mežainām gravām bagātā apvidū, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Latvijā dzīvojošo savvaļas dzīvnieku sugām, dabas daudzveidību un dabas aizsardzības nepieciešamību. Lai to īstenotu, Līgatnes dabas takās regulāri notiek izglītojoši pasākumi par Latvijā sastopamajiem savvaļas dzīvniekiem, dodot iespēju visiem interesentiem sīkāk iepazīt šo dzīvnieku bioloģiju, dzīvesveidu, uzvedību un nozīmi dabā, kā arī iepazīsties ar Līgatnes dabas takās dzīvojošiem konkrētās sugas pārstāvjiem.
Interesanti fakti par jenotsuni
-Jenotsuns ir augumā mazākais suņu dzimtas dzīvnieks Latvijā;
-Briesmu gadījumā parasti nevis bēg, bet cenšas noslēpties, bet, ja nevar noslēpties, mēdz palaist smaku un izlikties par beigtu.
-Jenotsuņi ir vienīgie suņu dzimtas dzīvnieki, kas dodas ziemas snaudā (parasti no oktobra beigām līdz martam).
-Jenotsuņi nemēdz riet. Tie rūc, kad ir nobijušies vai dusmīgi, bet saziņai vienam ar otru izmanto dažādas skaņas, kas izklausās pēc klaigāšanas, svilpšanas vai smilkstēšanas.
-Jenotsuns jeb Tanuki ir nozīmīgs tēls japāņu folklorā. To parasti attēlo kā dzīvespriecīgu, nebēdnīgu dzīvnieciņu ar apaļu vēderiņu un muļķīgu sejas izteiksmi, kas vairo labklājību un nes laimi.
-Jenotsuņa zinātniskais nosaukums Nyctereutes procyonoides ir atvasināts no grieķu valodas, "nycto" nozīmē "nakts", "ereutes" nozīmē "klejotājs" (nakts klejotājs).
Par jenotsuņiem
Ja pastaigas laikā pa mežu mums izdodas satikt kādu vidēja izmēra sunīti, kas nav pārāk priecīgs par sastapšanos ar cilvēku, ļoti iespējams, ka satiktais dzīvnieks ir jenotsuns. Jenotsuns ir īsts suņu dzimtas dzīvnieks, un tā radinieki ir vilki, lapsas un mājas suņi.
Jenotsuns pēc izskata ļoti atgādina suni – tā ķermenis ir apaļīgs un drukns, ar salīdzinoši nelielu galvu, ar nelielām ausīm un īsu, smailu purniņu. Kājas jenotsunim proporcionāli ir ļoti īsas, bet aste salīdzinoši gara, nokarena, gandrīz līdz zemei. Jenotsuņa ķermeni klāj kupls apmatojums brūnā krāsā, ar pelēcīgu un rūsganu toņu piejaukumu.
Sejas krāsojuma dēļ jenotsuni bieži vien mēdz jaukt ar jenotu, lai gan šie dzīvnieki nav radinieki. Abiem dzīvniekiem ir līdzīgas sejas „maskas” – balts purniņš, balta „vaigubārda” un melni laukumi ap acīm.
Jenotsuņa īstā dzimtene ir Austrumāzija – Ķīnas austrumdaļa, Koreja, Vjetnamas ziemeļdaļa, bet Latvijas teritorijā šie dzīvnieki pirmo reizi tika reģistrēti 1943.gadā, kad bija ieklīduši no Krievijas.
1948. gadā Latvijā tika ievesti 35 jenotsuņi un palaisti savvaļā ar mērķi papildināt medījamo dzīvnieku sugu skaitu. Jenotsuņiem izdevās lieliski iedzīvoties un atrast savu dzīves vidi, tāpēc šobrīd jenotsuņi ir vienmērīgi izplatīti visā Latvijas teritorijā.
Savvaļas dzīvnieku uzskaites dati liecina, ka Latvijā ir sastopami gandrīz 40 tūkstoši jenotsuņu, un tos ir atļauts medīt. Tiesa gan, mūsdienās vairs nav modē jenotsuņu kažoki un cepures, tāpēc jenotsuņi nav iecienītākais medījums. Jenotsunim ir salīdzinoši īsas kājas, tas galvenokārt pārvietojas soļos vai lēnā riksī, un briesmu gadījumā ātri aizmukt nevarēs. Tāpēc jenotsuņiem ir cita taktika gadījumos, kad jūtas apdraudēti – tie cenšas noslēpties, bet, ja nevar noslēpties, tad mēdz palaist smaku un izlikties par beigtu. Latvijā jenotsuņa dabiskais ienaidnieks galvenokārt ir vilks.