Dailes teātra izrāde Šeipings spriež par mākslas radīšanas ētiku

Negribas spekulēt kāds bija mūsdienu latviešu slavenākā teātra režisora DžDž Džilindžera mērķis ar savu izrādi Šeiping, bet tomēr, gribot negribot, jānonāk pie secinājuma, ka izrāde ir viņa „mākslas” attaisnojums. Pierādīt, ka māksla, tādējādi arī režisora veidotās izrādes, ir subjektīvs jēdziens un tās patiesums ir atkarīgs no mākslas vērtētāja ir, manuprāt, izrādes iekodētais ziņojums. Skatītājiem tiek iestāstīts, ka nav vērts kritizēt un uzspiest savu viedokli( pozitīvu vai negatīvu) par lietām, darbiem, parādībām, kuras kāds ir nosaucis par mākslu, jo KAS GAN IR MĀKSLA. Tomēr negribas piekrist, jo vai tikai tāpēc, lai attaisnotu kāda samaitāto iztēli, mums ir jāzaudē cilvēces gadu simtiem veidotais priekšstats par tik saprotamu un tajā pašā laikā romantisku parādību kā māksla. Izrādē tik bieži lietotais termins- subjektīvs, liek justies tā, it kā visas cilvēka dzīves primitīvākās vadlīnijas būtu pēkšņi palikušas nevērtīgas un kāda starpība pēc kādiem principiem jūs dzīvojat savu dzīvi un veidojat savu vērtību skalu, jo redziet, viss ir tik SUBJEKTĪVS. Manuprāt, ļoti veiksmīgi var izmantot citātu no izrādes lai to aprakstītu. Tas apmēram skan sekojoši. „Nebija tā, ka Pikaso padirsa un nosauca savu sūdu par mākslu.” Diemžēl liekas, ka Džilindžers pats padirsa un nosauca savu sūdu par mākslu. Uz visnotaļ neuzrunājošas un pat neoriģinālas notikumu gaitas, tika veidots pāri malām plūstošs dziļdomības templis ar, nebaidos šo vārdu, bezgaumīgām aktieru performancēm un jēliem tekstiem.To visu papildināja, kā jau parasti mūsu izcilā režisora izrādēs, mazāk vai vairāk erotiska rakstura ainas, kas liecina, ka mūsdienu sabiedrība nav spējīga noskatīties izrādi, kurā neparādās kādas jaunas aktrises smukais dupsītis. Gribētos saprast, vai latviešu skatītājs jau nav noguris no šīs tik bieži izjustās ņirgāšanās un mūždien valdošās perversības un nekrietnuma. Vai mums patīk sajūta peldēt mēslu baržā? Satīrīsim savus atkritumus, jo kā gan uz šāda mēslu čupas fona mēs varam veidot no sevis kārtīgus cilvēkus.