Nacionālā teātrī top izrāde Trubadūrs uz ēzeļa

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

12 komentāri

26. aprīlis, 2013, 18:38

Inese

Latvieši, Jūs visi aizmirsuši vai nezināt, ka Sudrabkalns, lai paranoiķis, tomēr pirmās brīvvalsts laikā rakstīja izcilas, dziļi izjustas vārsmas un miniatūras, kā arī teātra kritiku. Stils - izsmalcināts, zināšanas - it kā būtu studējis Sorbonnā, kaut oficiāli nebija pat ģimnāziju beidzis. Sabruka padomju laikā, pats kaunējās un baidījās pat no savas ēnas. Ar nodevēju Lāci salīdzināt nav korekti! Talantīgs, baiļu un slimību mocīts cilvēciņš, kam bija lieliska mākslas grāmatu kolekcija (kur tās?) un pats - sadalīta personība.

Atbildēt
3
1

19. aprīlis, 2013, 20:56

lustīgais nerris uz tirgus plača

Aktieris videorullītī salīdzina Sudrabkalnu ar Čaku un nesaprot, kāpēc Čaku tauta ir "rehabilitējusi," bet Sudrabkalnu nē. Nu, tad salīdzināsim, kuri minēto dzejnieku dzejoļi ir folklorizējušies jeb iegājuši tautā. - Čakam tas ir "Miglā asaro logs"; Sudrabkalnam - "Es eju pār robežām paceltu galvu." Acīmredzot, Čaka mīlas līrika bija spēcīgāka un dzīvotspējīgāka nekā Sudrabkalna, kuram spēcīgāka un dzīvotspējīgāka izrādījusies padomju līrika. Sudrabkalns bija paranojas vajāts gan Latvijas pirmās brīvvalsts, gan padomju Latvijas laikā. Tas jāpatur prātā analizējot gan viņa pirmspadomju, gan padomju laiku dzeju.

Atbildēt
9
0

22. aprīlis, 2013, 8:15

Kocebū< Nerrim

Es arī piederu pie tiem, kas nepeļ savu dzīves daļu, ja arī tā ritējusi padomju laikos. Kas ir TIE- tagadējie laiki, to uzzinās paaudzes, kad mūsu vairs nebūs. Ne šie runās par demokrātiju, ne neatkarību... Sudrabkalna "iešana pār robežām" ir tikpat kā folklora, kā Ļeņins, par kuru mums mācīja, ka "mūžam dzīvs". Mūsu izcilā aktrise Vija Artmane daudz kur brauca, jo daudz kur viņu sauca, ceļamaize aizvien bija Sudrabkalna rindas. Neviens arī nespēs noliegt, ka katru tekstu var dažādi pasniegt, ja aktiermeistarības sastāvdaļa ir prasme raidīt, piemēram, zemtekstu. Nu jau esam atbrīvoti, to pašu tiešo un primitīvo teksta deķīti nevar ne sadzirdēt, ne domu saprast.

21. aprīlis, 2013, 21:43

lustīgais nerris uz tirgus plača

Starp citu, ja nezinātu, ka dzejnieks sen jau kā miris, varētu padomāt, ka "Es eju pār robežām paceltu galvu" Sudrabkalns sadzejojis tikai nupat - vakar vai aizvakar vai pirms gadiem 20...

19. aprīlis, 2013, 9:09

zaara

Vai Jāņa Petera stāsts par Sudrabkalnu nesanāca, ka nu radīta šāda versija?

Atbildēt
0
0

18. aprīlis, 2013, 21:17

visu gabalos

Vispār jau žēl- Kristīni- prāta un emociju kopumu sadalīja uz pusēm, Sudrabkalnu zīmēs pa divi- īsto, mīlošo un ironisko, Valmierā lēdija Makbeta būs viena, bet visi pārējie Makbeti ... Deformēsim, dalīsim, visus vecos paņēmienus aizvietosim ar jauniem- super!

Atbildēt
5
0

18. aprīlis, 2013, 21:15

Hm

Ir nu gan interesants komentārs - tieši par to ir izrāde, par laikmetu, kas cilvēku paralizēja. Un par cilvēkiem, kas jau 20 neatkarības gadus noklusē izcilu pirmās Latvijas dzejnieku.

Atbildēt
3
4

18. aprīlis, 2013, 20:40

>

Nacionālajam teatrim vēl derētu iestudēt Viļa Lāča un pārējās padomju laika lugas, heroizēt padomju gadus pa īstam. Rubenis un Co jau iet to ceļu, Nacionālais teātris kā nosaukums ir absurds teātrim. Režīmam kalpot neviens nelika, tas bija sirdsapziņas jautājums, dziedāt vai nedziedāt slavas dziesmas padomju okupācijas laikam. Jānis Sudrabkalns dziedāja, dzejā staļiniskā tautu draudzība , aktīvs padomju patriotisms, par to arī ieguva Staļina prēmiju .

Atbildēt
6
2

21. aprīlis, 2013, 21:32

lustīgais nerris uz tirgus plača

Ir jau ir, mīļo Kocebū, Tev visi mājā. Pats kā pa miglu atminējos "Kristapu Kauguru" un Tevis nosaukto "Vedeklu." Pa miglu tāpēc, ka Vilim Lācim lugas laikam nepadevās tik labi kā romāni. Gribētos tomērt iebilst komentētājam ar segvārdu ">" - Arnolda Liniņa un Alfrēda Jaunušana kopdarbs uz divi vakariem - "Putni bez spārniem" un "Piecstāvu pilsēta" bija pagalam neslikts. Ar visiem tiem Plakida songiem, u.t.t. Ne? Es esmu viens no tiem retajiem ķeceriem, kurš uzskata, ka ne jau viss bija tikai slikts padomju laikā. Tas tomērt ir vēsturisks posms vienas valsts dzīvē, kas ilga pusgadsimtu un ko man roka neceļas tā vienkārši norakstīt un aizmest miskastē kā nebijušu... Sudrabkalna ekstravaganto uzvedību ieskaitot...

21. aprīlis, 2013, 20:08

Kocebū > Nerrim

Nerrim taisnība būtu tiktāl, ka V. Lāča romānu dramatizējumu speciālists bija Voldemārs (Zonbergs) Sauleskalns, bet, ja nu noprašanā nēesu galīga govs, tad pašam V L it kā jau būtu arī dažas lugas, kā, piemēram, "Vedekla", "Tālais ceļš", "Bāka uz salas". Vai tomērt man nav visi mājā, ko?

20. aprīlis, 2013, 17:16

>

1954. gads, Viļa Lāča luga "Uz jauno krastu". Alfreda Amtmaņa-Briedīša režija, Drāmas teātris. Staļina laiks. Sudrabkalna dzeja par padomju laika heroismu, V.Lāča darbs uz Drāmas teātra skatuves. Ne jau par tiem, kurus nomērdēja Sibīrijā, bet par tiem, kuriem, ai, cik grūti, pie CK uzkodām bija kā Sudrabkalnam. Nabadziņš!

20. aprīlis, 2013, 0:21

lustīgais nerris uz tirgus plača

Viļa Lāča lugas? - Lūdzu nosauciet kādu Viļa Lāča lugu!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Šodien

Pievienot komentāru

12 komentāri

Uzmanību!

Seko mums

Ziņas e-pastā

Aktuāli