Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Dire Straits mūziķis atceļ koncertus Krievijā, protestējot pret reidiem nevalstisko organizāciju birojos

Protestējot pret Krievijas varasiestāžu pēdējā laikā izvērsto vajāšanas kampaņu pret nevalstiskajām organizācijām, jūnijā Maskavā un Sanktpēterburgā paredzētos koncertus atcēlis slavenās britu grupas Dire Straits dibinātājs Marks Noflers, vēsta radiostacija Eho Moskvi.

"Ņemot vērtā Krievijas varasiestāžu izvērsto vajāšanu pret organizācijām, ieskaitot Amnesty International un Human Rights Watch, es ar skumjām esmu nolēmis atcelt jūnijā Maskavā un Sanktpēterburgā gaidāmos koncertus," savā vietnē raksta Noflers. "Man vienmēr ir paticis spēlēt Krievijā un man ir lielas simpātijas pret valsti un tās tautu. Es ceru, ka pašreizējais klimats drīz mainīsies."

Jau vēstīts, ka pēdējo nedēļu laikā Krievijā pārbaudes notikušas vairāk nekā 100 nevalstiskajās organizācijās, arī starptautisko cilvēktiesību aizsardzības organizāciju Human Rights Watch un Amnesty International birojos.

Bažas par nevalstiskajās organizācijās veiktajām kratīšanām izteikušas ASV, ES, kā arī Vācija un Francija, to asi nosodījuši arī vairāki Kremļa cilvēktiesību padomes locekļi.

Kā pagājušajā piektdienā paziņoja ASV Valsts departamenta preses pārstāve Viktorija Ņūlenda, Krievijas varasiestādes acīmredzot ir izvērsušas "raganu medības" pret nevalstiskajām organizācijām, kas kaitē valsts ceļam uz demokrātiju.

"Šīs inspekcijas acīmredzot ir mērķētas uz svarīgu pilsoniskās sabiedrības aktivitāšu vājināšanu visā valstī," viņa pavēstīja žurnālistiem. "Šo inspekciju mērogs mums patiesi rada bažas, ka tās ir kaut kāda veida raganu medības."

"Tik masveidīgā kratīšana nevalstisko organizāciju telpās pēdējo 25 gadu laikā nebija pieredzēta," atzinis organizācijas "Memoriāls" un Kremļa cilvēktiesību padomes loceklis Sergejs Krivenko. "To iespējams salīdzināt tikai ar 1929.gada notikumiem, kad masveidā tika slēgtas reliģiskās organizācijas, un 1937. un 1938.gadu, kad tika slēgtas visas ārvalstu organizācijas."

Arī paša Krivenko pārstāvētajā organizācijā Memoriāls tika pieredzēta kratīšana, kas ilga vairākas dienas.

Savukārt tiesību aizstāvju organizācijas AGORA vadītājs un Kremļa cilvēktiesību padomē strādājošais Pāvels Čikovs pavēstīja - līdzšinējā informācija liecina, ka kratīšana notikusi simts organizācijās 25 Krievijas reģionos.

Pēc viņa teiktā, kratīšanās iesaistīts Federālais Drošības dienests (FDD), policija un pat Krievijas patērētāju tiesību aizsardzības organizācija.

"Pirmkārt, un galvenokārt prokurorus interesē tās nevalstiskās organizācijas, kuras saistītas ar politisko darbību, protestiem, varasiestāžu kritizēšanu, kā arī tās nevalstiskās organizācijas, kas saņem finansējumu no ārvalstīm," skaidroja Čikovs. "Viņu iespējamais mērķis ir uz zināmu laiku paralizēt nevalstiskās organizācijas un tās iebaidīt."

Tikmēr Kremļa cilvēktiesību padomes vadītājs Mihails Fedotovs pauda izbrīnu, kāpēc kratīšanās iesaistīts tik liels skaits nodokļu inspektoru un ugunsdzēsības drošības ekspertu.

"Vai viņi vēlas pārbaudīt, vai nevalstiskās organizācijas netaisa spridzekļus?" vaicāja Fedotovs. "Viņi konstatēja, ka kāda organizācija nebija izstrādājusi plānu, kā atbrīvoties no žurkām."

Kratīšanas sākušās pēc tam, kad Krievijā spēkā stājās jaunais likums, kurā sabiedriskās organizācijas, kuras saņem ārvalstu finansējumu, kvalificētas kā "ārvalstu aģenti" un noteikts, ka tajās veicamas stingrākas pārbaudes.

Tiesa, Krievijas varasiestādes kratīšanu vilni nesaista ar "ārzemju aģentu" likumu un, pēc visa spriežot, cenšas veikt padziļinātu izpēti tajās organizācijās, kuru aktivitātes izraisa varas struktūru nepatiku.

Represijas varētu radīt jaunus apgrūtinājumus Krievijas prezidenta Vladimira Putina jau tā sarežģītajās attiecībās ar Rietumiem.

Eiropas Savienības (ES) augstā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone paziņojusi, ka Krievijā veiktās pārbaudes un kratīšanas ir "satraucošas, jo, kā šķiet, to mērķis ir vēl vairāk iedragāt pilsoniskās sabiedrības aktivitātes šajā valstī".

Kratīšana notikusi arī Vācijas politisko fondu pārstāvniecībās Krievijā. Satraukumu par to paudis Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle, bet Berlīnē uz pārrunām Ārlietu ministrijā tika uzaicināts Krievijas vēstniecības otrs augstākais diplomāts, Berlīnei šādi paužot protestu par Krievijā notiekošo.

Arī Francija lūgusi Krievijas vēstniecību sniegt paskaidrojumus par Krievijā notiekošajām inspekcijām un kratīšanām demokrātijas atbalsta sabiedriskajās organizācijās, tostarp vairākos organizācijas Franču alianse birojos.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko