Ir tāda dīvaina sajūta iepazīties ar cilvēku, kuru tik daudzas reizes esi redzējis sporta pārraidēs ar lāsteku pie deguna, dzenoties pakaļ Bjerndālenam vai kādam citam slavenam norvēģu biatlonistam. Bet es pārvaru smieklus un saku: "Labdien, mani sauc Lana!"
Esi stāvoklī?
Ar mani kopā pa durvīm iesoļo vēl divas kundzītes, pulkstenis ir ap divpadsmitiem piektdienā, un klubā bez mums neviena nav. Nākums man iedod anketu, kurā jāatzīmē, vai lieto kādus medikamentus, esi iepriekš sportojusi, cik daudz, vai ir kādas mugurkaula problēmas, bet pats galvenais, vai esi stāvoklī. Viņš paspēj paslavēt frizūru vienai no kundzēm, kuras uz klubu nenāk pirmo reizi. "Patīk, tāpēc nācām vēl," viņas atbild uz manu jautājumu par to, kāpēc apmeklē treniņus pie Nākuma un viņa treneriem. Kad anketa aizpildīta, Nākums mazliet aprunājas ar mani par iepriekšējo sporta pieredzi un manu nedaudz deformēto mugurkaulu, un esmu gatava doties uz ģērbtuvi, bet tad uz trenažieru zāli, kas šeit ir vienīgā treniņu vieta. Klubs nepiedāvā aerobikas nodarbības, taču tas nenozīmē, ka trenažieri domāti tikai muskuļu kačāšanai, jo kluba apmeklējums paredzēts tikai sievietēm. Man gan tas neliekas jauki, jo ir taču jauki trenažieru zālē uzsmaidīt arī kādam vīriešu kārtas pārstāvim, taču saprotu Nākuma kluba nolūku - ja nav džeku, nav jākaunas no veca sporta tērpa, apaļa vēderiņa vai neprasmes rīkoties ar trenažieriem. Neesmu vēl paspējusi novilkt mēteli, tāpēc saņemu atslēgu ar numuru "1" un dodos uz ģērbtuvi.
Supersvari
Ģērbtuve nebūtu īpašas ievērības cienīga, ja vien tur neatrastos viens no maniem sapņu aparātiem - svari, kuri nosaka ne tikai ķermeņa masu, bet arī tauku un muskuļu attiecību. Vienmēr esmu gribējusi to pārbaudīt, tieši šī attiecība vislabāk parāda treniņu progresu. Pat tad, ja svars nemainās, treniņu rezultātā muskuļu īpatsvars palielinās, bet tauku samazinās, un tas ir labi, jo paātrinās vielmaiņa, mainās ķermeņa reljefs (muskuļi ir smagāki, taču blīvāki par taukiem, tāpēc ieņem mazāk vietas). Diemžēl esmu par neizglītotu svaru lietošanas jautājumos, lai saprastu, kā tie darbojas, jo, uzkāpjot uz svariem, tie rāda tikai manu masu. Nevienu palīgā arī saukt negribas, jo tad būtu atkal jāapģērbjas, bet tam vairs nav laika, jo jāskrien uz treniņu. Tas notiek trenažieru zālē pēc apļa principa, noteiktā secībā īsu laiku (minūti) pavadot uz katra trenažiera. Piemēram, patrenē tricepsus jeb "peļu vēderiņus" augšdelmu iekšpusē, tad darbojies uz lielās fitnesa bumbas un trenē muguru, pēc tam kārta bicepsiem, tad atkal bumba, taču šoreiz trenē vēderpresi un augšstilbu iekšpusi, tālāk seko kāju vingrojumi, un tā tas turpinās apmēram astoņu trenažieru un sešu bumbu aplī, kamēr izvingrināts viss ķermenis. Aplis jāveic divas reizes, pēc tam seko stiepšanās. Kopumā treniņš ilgst ap 40 minūtēm, un īpaši nogurusi nejūtos. Slodze ir vidēja, un vienīgie muskuļi, kuri sajuta mazliet noguruma, ir mani mūždien vājie bicepsi, bet neviens jau man neliedza palielināt trenažieru pretestību, kas bija elementāri izdarāms - jānospiež tikai vēl vienas podziņa. Pirmajā reizē gan negribēju pārforsēt un esmu laimīgi patrenējusies, bet ne pārtrenējusies.
Nāc, kad gribi
Labākais ir tas, ka apļa treniņā var pievienoties, kad gribi, nav noteiktā laikā jāierodas klubā, bet trenažieru nav daudz, un viss process pēc kāda laika var arī apnikt. Labi, ka darbību visu laiku uzrauga treneris vai trenere (pēc Jēkaba nākamos treniņus vada skaistule, kura attāli līdzinās Emijai Vainhausai, tikai ar veselīgu sejas ādu un bez vārnu ligzdas uz galvas). Bumbu vietā mēdz būt arī stepa soļi, taču kluba interneta mājaslapā teikts, ka līdz 12.00 katru dienu ir bumbas, pēc tam steps, ko pati gan neredzēju, jo klubu atstāju ap vieniem, bet visi joprojām darbojās uz bumbām. Šis mīnuss gan pilnībā tiek atsvērts ar citiem plusiem, piemēram, klubā ir bezmaksas ūdens aparāts, kas nozīmē, ka līdzi nav jāstaipa nekādas pudeles un nav jātērē arī ierastie 50 santīmu par minerālūdeni, pērkot uz vietas sporta klubā. Viens apmeklējums maksā sešus latus, tomēr pirmajā reizē nav jāmaksā. "Tā mēs iepazīstamies," sava kluba sistēmu skaidro Jēkabs Nākums. Tas ir patīkami, tāpāt kā katram dalībniekam veltītā trenera uzmanība, nezinot, ka esmu žurnāliste un tagad nu būtu kā īpaši jāizrādās. Katrs vingrojums tiek palabots, ja kas tiek darīts nepareizi, ikviens treniņa dalībnieks laipni sagaidīts un pavadīts. Kamēr darbojos ar trenažieriem un ripinos uz bumbām, klubā ierodas vēl kādas četras apmeklētājas. Vienai līdzi ir mazs knēvelis, kurš turpat blakus trenažieriem var zīmēt pie speciāla bērnu galdiņa, kur ir papīrs un zīmuļi. Mamma mazo redz, un bērns ik pa brīdim var kaut ko pajautāt, nejūtoties pamests. Laikam nevarētu vēlēties labāku vietu vingrojošām māmiņām! Klubs ir mazs, bet bez uzmanības šeit nepaliksi, tāpēc paldies tev, Jēkab Nākum, ka atbrauci no Īrijas atpakaļ uz Latviju un radīji šo vingrojošo sieviešu pasaulīti!