"Ir azarts saglabāt kādu šogad ziedējušu augu nākamajam gadam, tomēr bieži pūles ir veltas, un pavasaris neatnāks vis ar spēcīgu, zaļojošu stādu, bet gan ar vilšanos," Dienai teic J.Aldermaņa dārzniecības direktore Vija Rožukalne. Ja fuksijas un pelargonijas ziemā nomocījušās, nākamgad tās diez vai ziedēs "kā jaunībā". Tomēr nevajag skumt, jo stādu tirgū katru gadu ienāk jaunas krāsas un formas. Taču, ja ir pacietība, pareizi ieziemoti augi otrajā gadā var būt īpaši krāšņi. Augsne no balkonkastēm gan uzreiz jāizmet, kastes jāiztīra un jānoliek no mitruma pasargātā vietā vai arī jātaisa tajās ziemas kompozīcijas.
Gaiss un mitrums
Lai saglabātu nokarenās pelargonijas, tās jātur īpašos apstākļos - 10-13°C labi vēdināmā telpā ar gaismu. Tam piemērota slēgta lodžija vai neapkurināma veranda. Zonālās lielziedu ģerānijas ir siltummīles, tās lieliski jūtas uz palodzes. Pirms nešanas istabā liekie zari jāapgriež, bet noteikti jāatstāj lapas. Puķes nevajag iekaltēt, bet jālaista minimāli un noteikti nedrīkst mēslot, brīdina dārzniece. Tas, ka pelargonijas vai fuksijas nomet lapas, nav nekas briesmīgs, tā augs cenšas taupīt enerģiju pārziemošanai.
Fuksijas liekamas tumšā vietā, apgriežot par mazu krūmiņu, un jāļauj arī ziemā augt. Laiku pa laikam jāaplaista. Martā vai aprīlī to var stādīt podiņā, nest istabā un pamazām radināt pie āra gaisa. Līdz maijam fuksijai jau būs jauni dzinumi un dzīvesspars, to varēs likt uz balkona.
Speciālu augsni
Lai pārstādītu augus dzīvei telpās, ieteicams izmantot augsni speciāli istabas puķēm. Var lietot arī dārza zemi, taču tai ir tieksme blīvēties, traucējot saknēm elpot, skaidro V.Rožukalne. Tā jāsajauc ar smalku granti vai rupju smilti, lai kļūtu gaisa caurlaidīgāka.
Kamolbegonijas, petūnijas un balzamīnes ir kaprīzas. Kamolbegonijas pēc pirmajām salnām jānogriež, jāizrok bumbuļveidīgā sakne, jānomazgā, jāapžāvē un jāliek svaigās zāģu skaidās vai vidēji mitrā kūdrā vēsā pagrabā, līdzīgi dālijai. Februārī sakni stāda podiņā, un līdz maijam kamolbegonija jau ziedēs. Kad pavasara salnas garām, augs pamazām jāpieradina pie āra.
Eņģeļtaure jau pirms salnām jāienes telpās. Vispirms gan jāpārliecinās, vai nav kaitēkļu, jo tie ne tikai nomocīs eņģeļtauri, bet var uzmesties arī citiem augiem. Spēcīgi un veseli augi pārziemo un nākamajā vasarā krāšņi uzzied. Ziema ir miera periods, kad augus nemēslo vai dara to minimāli. Vislabāk tie jūtas saulainā un gaišā vietā. Arī plektrants pēc lapu nobiršanas jānopēta, vai nav kaitēkļu, un jāapgriež.
Virši vai kadiķi
Tukšajās puķu kastēs rudenī līdz salam var ielikt mazās podu krizantēmas, ieteic dārzniece. Lieliski izskatīsies arī virši. Var stādīt nelielus kadiķus, jo tie, pēc latviešu ticējumiem, sargā no nelabiem gariem. Balkonkastēs labi izskatās arī dekoratīvie kāposti, kam salā mainās krāsa - tie kļūst sārtāki. Savukārt viengadīgā sudrablapu cinerārija jeb krustaine savu pelēko lapiņu krāsu nemaina arī aukstumā.
Kompozīcijas kastēs var veidot no sūnām un priežu zariem, ievīt tajos elektrisko lampiņu virtenes. Ar mākslīgajiem ziediem jābūt uzmanīgiem, jo kičs var pārtapt bezgaumībā, domā V.Rožukalne. Oriģināli balkonkastēs izskatīsies mazā dārza keramika.