Pēc iepriekšējo ceļojumu pieredzes, kad, īsti nezinot naktsmāju atrašanās vietu, nācās trenēt muskuļu tonusu, nēsājot pārgurušus un gaužām nelaimīgus bērnus, tika nolemts, ka automašīnas īre ir labākais risinājums - brauc, cik ātri gribi, skaties pa ceļam, ko gribi, izkāp un atpūties pēc nepieciešamības. Sabiedriskais transports Zviedrijā ir salīdzinoši dārgs, un Ls 140 par auto īri četrām dienām noteikti nebija pārmaksāts. Turklāt neviens vilciens vai autobuss pēc pulksten 18, kad Ryanair reiss ielido Skavstas lidostā, uz Vimmerbī vairs nekursē. Neīrējot auto, naktsmājas nāktos meklēt lidostas tuvumā vai arī doties uz 100 kilometru attālo Zviedrijas galvaspilsētu. Mums bija iespēja uzreiz ceļot tālāk uz dienvidiem.
Cita pasaule
Astrīdas Lindgrēnas dzimtajā pilsētiņā iebraucām vēlu vakarā, un pirmie iespaidi tika izsapņoti veselīgā miegā, no rīta atlika tikai noskaidrot to izpausmi realitātē. Paklausot ieteikumam uz Astrīdas Lindgrēnas pasauli devāmies no paša rīta, un iesaku tā rīkoties arī citiem, jo vēlāk apmeklētāju skaits strauji pieaug un biļešu pircējiem nākas stāvēt visai iespaidīgās rindās. Vienas dienas ģimenes biļete parka apmeklējumam izmaksāja Ls 52.
Izklaides parka vārti burtiski šķir divas pasaules, un parka teritorija ir gana liela, lai vienas dienas laikā nerastos vēlēšanās pamest pasaku. Pirmais, kas pārsteidza, bija vesela nelielu mājiņu pilsētiņa, ļaujot katram sajusties kā milzim. Lai arī nekādu speciālu atrakciju šeit nav, bērnu azarts, ar kādu tie ložņāja pa sīkajām mājelēm, bija patiesi apbrīnojams. Šķiet tieši nepiespiestā gaisotne un visur atvērtās durvis arī radīja pozitīvās emocijas un nevēlēšanos pamest parku pēc iespējas ilgāk. Vēl jo vairāk, ja ik pa laiciņam bērnu rotaļām pievienojas īsts Karlsons, laupītāju meitene Ronja vai nedarbu darītājs Emīls.
Ikvienai populārākajai Lindgrēnas pasakai šeit ir atvēlēts savs stūrītis, kur aptuveni reizi pusstundā notiek pasakas uzvedums, nereti arī iesaistot tajā apmeklētājus. Jāatzīmē, ka visi uzvedumi te norisinās zviedru valodā, tomēr cilvēkiem, kuri nedaudz pārzina Lindgrēnas daiļradi, saprast notiekošo nav problēmu.
Pie populārākajām bērnu izklaidēm noteikti minamas arī dzīvas cūkas, kuras vārtās dubļu peļķē netālu no Emīla mājas, un šķūnītis, kurā vecāku uzraudzībā ar īstiem nažiem no priežu mizas var veidot dažādas figūriņas. Milzīgu bērnu atsaucību izpelnījās arī tādas "ekstrēmas" izklaides kā lēkāšana pa akmeņiem lielā peļķē (kāds tur laiku pa laikam arī iekrita) un ūdens strūklaku ķeršana starp lieliem akmeņiem. Šo rotaļu rezultāts bija pilnībā slapjas drēbes un neizmērāms bērnu prieks. Cik novēroju, zviedru vecāki vispār ir ļoti brīvi savos uzskatos un nekreņķējas par tādiem sīkumiem kā nošmulētas un slapjas drēbes.
Līdz 10 gadu vecumam
Protams, šeit ir nopērkami arī dažādi suvenīri, kas saistīti ar kādu no Lindgrēnas pasakām, taču pārsteidzošā kārtā bērni daudz labprātāk izvēlas kāpelēšanu pa mājām, staigāšanu ar koka kājām un darbošanos ar nazi šķūnītī. Īstā suvenīru iegāde sākas pie izejas no parka, kur cits pie cita izvietoti vairāki veikaliņi. Te gan vecākiem nākas iespringt, lai nesabojātu attiecības ar savām atvasēm, tajā pašā laikā spējot iekļauties ģimenes budžeta rāmjos.
Mani zviedru draugi ar lepnumu stāstīja, ka nelielajā pilsētiņā savulaik gandrīz katrs personiski pazina slaveno rakstnieci un viņu bērni bija izauguši, klausoties neticamos stāstus pašas autores izpildījumā. Šobrīd Lindgrēnas daiļrade ir stipri komercializējusies, kļūstot par vienu no nozīmīgākajiem Vimmerbī ienākumu avotiem, kaut pašos izklaides parka pirmsākumos dominēja pārliecība, ka Pepijas Garzeķes un Emīla valstībai jābūt pieejamai jebkuram bērnam pilnīgi par brīvu. Sākotnēji tā arī bijis, taču, saskaroties ar lielo cilvēku interesi, radās nepieciešamība parka atrakcijas pilnveidot, un apmeklētājiem tika ieviesta simboliska maksa, kas pakāpeniski aizvien pieauga.
Emocijas pēc viesošanās Astrīdas Lindgrēnas pasaulē virmoja vēl vismaz mēnesi pēc ceļojuma, kura iespaidā tika pārskatīta visa latviešu valodā pieejamā rakstnieces daiļrade un kā ar uguni meklēta filma par Emīla nedarbiem. Vecākiem, kuri plāno saviem bērniem parādīt Astrīdas Lindgrēnas stāstu varoņus, iesaku nenovilcināt laiku, jo draugu pieredze liecina, ka lielākais prieks par šo parku ir bērniem aptuveni līdz desmit gadu vecumam.