No visiem trim tieši bentliju ražotājiem veicas vislabāk.
Kā tas iespējams? Kā varēja gadīties, ka senu un konservatīvu automobiļu marku, kas nesaražo pat 10 000 automašīnu gadā, nav piemeklējis citu dinozauru liktenis? Uzņēmums pamazītiņām pat pieliek soli. Neviena no Bentley automašīnām kopā ar nodokļiem nav lētāka par 170 000 eiro.
MILJONĀRU ĀDĀ
Tuvojoties rūpnīcai, nekas nenorāda, ka tūliņ skatīsim vietu, kur meistari ar paaudzēs slīpētām iemaņām bijīgi saliek tikai bagātniekiem sasniedzamos auto. Pa pusatvērto sānlogu velk govju kūts smārds. Ceļa rādītāju uz Bentley Motors gandrīz nepamanām, jo zem tā greznojas krietni pamanāmāks uzraksts, kas ved uz atkritumu pārstrādes kombinātu. Hmm.
"Tas vēl nav nekas," nesatricināmā optimismā nosmej Bentley atsūtītais šoferis, "agrāk tur bija rakstīts Kapsēta!" Par savu darbavietu viņš zina visu. Nepilnu stundu garajā braucienā no Mančestras lidostas mēs jau zinām īso uzņēmuma vēstures kursu un komiskus atgadījumus ar slaveniem klientiem. Uz mirkli viņu ādā varam iejusties arī mēs, jo šoferis vada Bentley Arnage limuzīnu. Slepus paklauvēju pa masīvo koka palodzi un piespiedis degunu sānstiklam, ielūru durvīs. Īsts kā vecmāmiņas skapis.
Aiz glītas, nelielas un moderni stiklotas fasādes atrodas vestibils, no kura vispirms nokļūstam muzejā. Tur savāktas relikvijas, sākot ar Bentley Speed Six, kas 30.gados derībās noskrēja Kannu—Kalē ekspreša vilcienu, līdz Speed 8 sacīkšu prototipam, kas 2003.gadā pēc 71 gada pārtraukuma atnesa uzvaru Lemānas 24 h sacīkstēs.
Ikviens antīkais automobilis ir mākslas darbs, taču vecie bentliji ir kaut kas īpašs. Neiedomājami sarežģīti, izsmalcināti, apkarināti ar dīvainām misiņa ierīcēm un tiem laikiem ļoti, ļoti ātri. Bentley nerimstošais pārākums sacīkstēs, sevišķi pagājušā gadsimta 20.gados, daudziem bija kā dadzis acīs. Ekscentriskais itāļu autokonstruktors Etore Bugati reiz esot indīgi izteicies: "Mans draugs Bentlija kungs laikam būvē visātrākās kravas mašīnas, kādas es pazīstu."
Piebāzti ar dažādām ekstraordinārām ierīcēm, kādu netrūka autobūves rītausmā, bentliji patiešām bija smagi un milzīgi. Taču Viljams Ouens Bentlijs bija atradis "diētu" svara zaudēšanai — viņam pirmajam ienāca prātā aizstāt kaltus tērauda virzuļus ar alumīnija, tāpēc viņa mašīnu motori attīstīja lielāku jaudu nekā citi. Paradoksāli, taču šo ideju viņam pameta alumīnijā liets pelnu trauks.
LAIMĪGAIS ČETRACIS
Rūpnīcas korpusi, kuros Bentley ievācās pēc Otrā pasaules kara, izskatās tik necili un vecišķi brūni, ka šķiet — tūliņ ap stūri izčāpos pats vecais Viljams Ouens un dzīvespriecīgi pamās viesiem. Taču gids mūs iestumj cehā, kur uz baltas grīdas spīd četracainas automašīnas dažādās pabeigtības stadijās. Bez tām Bentley atdzimšana un ienākumi nebūtu iespējami.
Volkswagen, par 470 miljoniem mārciņu nopērkot Bentley, apņēmās vismaz vēl tikpat ieguldīt Krū rūpnīcas modernizācijā un jaunu modeļu izstrādē. Neviens neuzņemtos risku izstrādāt radikāli jaunu modeli tik specifiskai markai ar vēl specifiskāku klientūru. Taču vācieši uzdrošinājās, un tā radās Bentley Continental GT, eleganta divdurvju automašīna klasiskajā gran turismo mašīnu manierē. Projektējot šo modeli, viņi uzņēmās lielu risku, jo tehniski tajā nav nekā no vecajiem modeļiem.
Lielākās grūtības sagādāja motora izvēle, taču risinājums tika atrasts. W12 ir vienīgais šāda veida dzinējs pasaulē. Sešlitru motors aprīkots ar diviem turbokompresoriem, attīsta 560 zirgspēku, rūc kā pērkona negaiss un nodrošina Bentley vārdam atbilstošu ātrumu.
PA PLIKU LEDU
Flying Spur ir cenas ziņā vispieejamākais bentlijs un visātrākais četrdurvju modelis firmas vēsturē. Maksimālais ātrums pārsniedz 300 km/h. Briti ilgi lauzīja galvu, kā pamatot, kāpēc jaunie bentliji ir pilnpiedziņas automašīnas, ja mierīgi varētu būt arī pakaļpiedziņas kā vecie. Tā vietā, lai taisnotos, viņi aizveda Flying Spur aiz polārā loka, apāva radžotās riepās un lika somu rallija zvaigznei Juham Kankunenam parādīt, ko tie abi spēj.
Lidojošais soms pie lidojošā pieša stūres uzstādīja jaunu ātruma rekordu braukšanā pa ledu — 331 km/h. Etore Bugati droši vien kapā apgriezās otrādi, jo pirms tam šis plānprātīgais rekords piederēja Bugatti EB110 Supersport. Bet pārējiem bija skaidrs, ka bez pilnpiedziņas bentlijs nemaz nevarētu braukt tik ātri un joprojām būt vadāms un komfortabls.
KRUSTDŪRIENS PAR TRIM TŪKSTOŠIEM
Moderno Bentliju ražošana maz atšķiras no citu auto tapšanas. Rūpnīcā nav skaļi dārdošu un dzirksteles šķiļošu rūpniecisko robotu, jo virsbūves jau gatavas atceļo no Vācijas. Gandrīz uz visām detaļu kastēm uzraksti ir vācu valodā.
Uzmanību piesaista kāda kundzīte, kas uzcītīgā krustdūrienā ievelk diegus jau gatava ādas sēdekļa vīlēs. Tas ir īpašais Bentlija stils. Šis dekoratīvais rokdarbs durvīm, sēdekļiem un viduskonsolei papildus izmaksā trīstūkstoš eiro.
Taču klasiskos Bentley modeļus nekur neredz, un tos diez vai sašuj gatavus Vācijā un tad apcakina Češīrā? Dodamies uz manufaktūras veco daļu.
Tas ir neticami. Ja pie ieejas nebūtu telpas ar datorstendu, kas mēra "pielaides un sēžas", sajūta būtu kā atgriežoties sešdesmitajos. Uz milzu stāpeļa kā preparēšanai sagatavots valis uzvērts pusgatavs limuzīna korpuss. Arī te nav nekādu robotu, bet nav arī nekādas Vācijas.
260 000 tūkstošus vērtas mašīnas rumpi te sakniedē kā kuģi ar 5600 īpaša aukstā metinājuma vietām. Pustūkstotis detaļu lēnā garā ar nemainīgu 3,5 mm atstarpi starp ārējiem paneļiem saliekas pelēkā tērauda korpusā.
Gluži kā datorspēlē, tuvojamies labirinta slēptākajiem un vērtīgākajiem kaktiem. Koka paneļu apstrāde padara smieklīgu jēdzienu "ražošanas efektivitāte". Visu bentliju (arī jauno) koka paneļus izgatavo no 0,6 mm nažfiniera, kas izgriezts no 80 gadu veca riekstkoka saknes. 14 dažādas kārtas zem koka zīmējuma rūpējas, lai virsma būtu ideāli gluda un nenodotu metāla pamatnes vēsumu.
Arnage modeļa palodzes, galdiņus un citas daudzmaz taisnas detaļas izgatavo no viena koka gabala. Pēc rūpīgas apstrādes to noklāj ar piecām lakas kārtām, katru trīs dienas žāvējot un tad slīpējot, pirms uzklāt nākamo. Tikai tā var panākt, ka cēlkoka pagale nesavērpsies un neieplīsīs arī pēc 50 gadiem.
Tā kā katrā bentiljā ir ap sešarpus kvadrātmetru koka apdares un nažfinieris tiek piemeklēts ar simetrisku zīmējumu abām salona pusēm, nav brīnums, ka koka gabaliņu komplekta izgatavošana vienai automašīnai prasa divas nedēļas.
Tas gan vēl ir nieks, salīdzinot ar 24 pelnrušķītēm, kas šuj ādas salonus, kas sastāv no 400 fragmentiem. Katram auto nepieciešamas 15 vēršu ādas (govju ādas neder, jo stiepjas), kurām pirms tam rūpīgi pārbauda iespējamos bojājumus.
Stūresratu koka detaļas izgriež no lieliem dēļiem, bez žēlastības izmetot kilogramiem atgriezumu. Viena stūresrata izgatavošana paņem vismaz 15 stundas. Starp citu, caurumiņus diegam meistars izspiež ar visparocīgāko instrumentu pasaulē — dakšiņu.
VIŅAS MAJESTĀTES DIENESTĀ
Un tad vēl ir pati virsbūve ar 16 krāsošanas stadijām, astoņām lakas kārtām, ūdens pārbaudi ultravioleto staru gaismā, stiklu un lukturu pulēšana ar pulveri, kas domāts teleskopu lēcām.
Kālab tas viss? Bentley Arnage un tā kabrioleta variants Azure eksistē ārpus parasto luksusa automobiļu pasaules. Tas ir kā Spīlberga varoņu klonēts dinozaurs, mašīna no piecdesmitajiem, kas arī brauc kā piecdesmitajos — ne lāgā paātrinās, ne bremzē, bet pabeigta vakar.
Daudzi no pustūkstoša Arnage nonāk personifikācijas paradīzē, kur pasūtītāja vēlmēm un idejām, kā arī galīgajām izmaksām faktiski nav robežu. Iespējams ir viss, arī bērnu sēdeklīši, bruņota virsbūve un auduma salons, ja pret ādu ir alerģija. Vienīgais, ko Bentley reiz atteicies izpildīt, bija visa automobiļa pārklāšana ar zeltu, ieskaitot motoru. Taktiski paskaidrots, ka nebūs iespējams panākt vienādu zelta toni pilnīgi visām detaļām. Par šiem un citiem pasūtījumiem gan labprātāk klusē, toties lepni izrāda Anglijas karalienes parādes automašīnas State Limousine maketu.