Vēl viena lieta man prātā un mēles galā stāv. Tā ir gaileņu mērce pie draudzenes Ivitas. Viņai dzimšanas diena ir augusta sākumā un tad - lūzti vai plīsti - sēņu mērcei jābūt galdā. Visbiežāk tās gan nav pašas lasītās sēnes, bet tirgū pirktās.
Tikpat slavena reiz bija manas vecāsmammas Zelmas vārdadiena, kad pie viņas brauca draudzenes, sacirtotas ulmaņlaika kundzītes, lai saēstos sēnes. Un brīnums! Lai cik sausa un saulaina vasara arī nebūtu, sēnes mana vecmāmuļa atrada vienmēr. Vismaz vārdadienas mērcei sanāca jau nu gan.
Restorāna Vincents boss Mārtiņš Rītiņš ik rītu vasarā ap sešiem vedot savu suni Pablo pastaigā pa Baltezera mežu. Viņiem vienmēr ir prieks, kad atrod kādu puduru ar gailenēm. Pablo tad ir godam nopelnījis kādu gardu suņa biskvītu, kamēr Mārtiņš lasa savu zeltaino ražu, lai paspētu to savākt pirms ierodas pirmais rīta autobuss. Tas bieži vien ir pārpildīts ar sēņotājiem, kas straumē plūst meža virzienā. Līdzīgs skats kādreiz varēja būt Kalifornijas mežos, domā Mārtiņš, kad bagātību meklētāji tur devās zelta drudža laikā. Mārtiņš atgādina, ka meža sēnes ir brīnišķīga dabas velte un ir daudz augstvērtīgākas to daudzveidībā, garšā un faktūrā nekā tās dažas kultivētās šķirnes. Kad meža sēnes salasītas, tās jāmēģina sagatavot un apēst pēc iespējas ātrāk Skaidrs, ka ir jābūt labām priekšzināšanām par to, kuras sēnes ir ēdamas un kuras ne. Pretējā gadījumā šī nodarbe var beigties letāli!
Visu bieds ir zaļā mušmire. Bet bez tās vēl ir daudz neēdamu, vai, kā smejoties saka, vienreiz ēdamu sēņu. Padoms viens - neesi pārliecināts, groziņā neliec.
Gaileni jau nu gan nevar nepazīt! Tā ir dzeltena (spilgtāka vai bālāka) krāsas sēne ar savdabīgu, velvētu cepuri. Tāpat, kā citas lauku sēnes, gailenes vispirms ir jāattīra no zemes un citām augu paliekām, pirms tās sagatavo ēšanai. Gailenes ir ļoti garšīgas, ja tās vienkārši sacep pannā kopā ar sviestu. Bet ja laiks to atļauj, tad pamēģiniet arī kādu no Mārtiņa Rītiņa mīļākajām gaileņu receptēm, kas ir gaileņu olu krēms.
***
Gileņu custards
2.ēd.k. sviesta
250 g gaileņu
jūras sāls un svaigi malti melnie pipari
1 šalotes sīpols (smalki sagriezts)
1 ķiploka daiva (smalki saspiesta)
½ tējk. smalki sakapātu timiāna lapu. Pirms cepšanas gailenes sagriež šķēlītēs. Izkausē sviestu uzkarsētā pannā, pievieno gailenes, sāli un piparus pēc garšas. Viegli cep gailenes tik ilgi, kamēr sula izgaro. Gailenēm pievieno šalotu, ķiploku, un timiānu un turpina viegli sautēt vēl 5 minūtes. Tad gailenes uzliek uz šķīvja, lai atdziest.
Custard (olu sacepums):1 ola un 1 olas dzeltenums 200 g salda krējuma sāls un melnie pipari ("tuč, tuč…")1 "kniebiens" rīvēta muskatriekstasviests, ar ko iesmērēt trauku
Uzsilda cepeškrāsni līdz +170oC. Saputo olas ar saldo krējumu, pieliek sāli, piparus un muskatriekstu. Pievieno gaileņu masu un labi samaisa. Iesmērē četrus karstumizturīgus trauciņus ar sviestu, un sadala agrāk sagatavoto masu visos trauciņos. Ieliek trauciņus cepamtraukā un pielej ūdeni līdz pustrauciņam. Tad liek trauku cepeškrāsnī, cep +170oC 45 minūtes vai arī tik ilgi, kamēr sacepums paliek stingrs un virspusē brūnganīgs.Izņem no krāsns, izceļ trauciņus no ūdens peldes un ļauj nedaudz atdzist līdz istabas temperatūrai. Tad apvelk ar nazīti apkārt sacepumam, paņem trauciņu, apgriež otrādi un uzmanīgi izkrata sacepumu uz rokas, un pārliek uz silta šķīvja ar brūno pusi uz augšu.