Lai nerastos priekšstats, ka dārzā tikai cepinu gaļu, pastāstīšu šo to arī par pašu dārzu. Rītos ceļos agri, lai to laistītu un ravētu. Par ražu. Novākti trīs gurķi, kuplo un smaržo tumši zaļais timiāns un reibina matiolas. Un kā zied asteres un dālijas Delma Extra! Dritvaikociņ! Baltā jau noziedēja. Nesanāca iemūžināt, jo kādā nedēļas nogalē biju lietū izmērcējusi fotoaparātu un visu bilžu vietā bija melni pleķi. Arī mans un Antras, dāliju devējas, riteņbrauciens uz ģipša skulptūru veikalu Vienības gatvē bija iemūžināts melnos kvadrātos. Uz veikalu būs jādodas vēlreiz, jo, pirmkārt, tie ģipša zvēri ir unikāli, otrkārt, tur par brīvu dod sēklas. Ar vāju dīgstību, toties sēklas. Vismaz kliņģerītes uz balkona pastiepušās jau pāris centimetru.
Vēl izaudzis paliels kabacis. Esmu samērā nikna uz Alūksnes tirgus speciālistiem, kuri man to pārdeva kā cukīni. Iedomājieties, pērku vafeles, bet man iedod cepumus! Protams, uz pasaulē valdošā bada fona šis ir sīkums. Tomēr kopumā dārza skats ir labs, neatkarīgi no tā, ka sēts un stādīts tika vēlu un pārvākšanās dēļ pārstādīts. Dārzs zied, smaržo un veļas. Vien burkāni mazā pirkstiņa lielumā. Sajūtu formulējuma ziņā jāpiekrīt Baibai no 299 dārziņa: lauku smarža Torņakalnā!
Mantojumā esošie plūmju koki sarūpējuši tik daudz ogu, ka tapusi burka ievārījuma un vairāki karsti pīrāgi uz lapu mīklas bāzes ar saldējumu. Skatoties uz plūmēm secināju, ka tās ir paveca vilku sugas suņa mēles krāsā. Tādas violetsārtas.
Par ballīti. Viesiem tikt līdz dārzam bija pagrūti, jo zem kājām šķīda plūmes. Iedomājieties, dzeltens bruģis! Dzeltens, apaļu akmeņu bruģis! Staigājot, tas paukšķēja kā gliemeži. Dārzā sagaidīja nākamais bruģis - puvuši āboli. Klājiens. Es tos izlēmu sakasīt čupā. Dažus ielieku biomaisā un ieliku kompostā. Pēc divām nedēļām jāskatās vai būs sadalījies.
Par viesiem. Vismaz Zane (ne tā, kura minēta pirmajos mazdārziņa blogos, tā atkal ārzemēs), kura mani nebija satikusi gadu, beidzot izrādīja interesi. Un ne jau par mani! Par dārzu, par konfliktu ar Adru, par visu blogā rakstīto. Ballētāju pulkā bija arī «dāliju» Antra un Ivo, kura hobijs ir fotografēties ar pazīstamiem cilvēkiem un mierīgs viņš ir, šķiet, divas dienas nedēļā. Vēl kolēģe Ieva ar diviem kundziņiem, sauktiem arī par seskiem. Vienu un divus gadus veciem. Viņiem dārzs patika, jo tam garām auļoja svilpjošs vilciens. Savukārt kolēģi Uldi pārņēma nostaļģija. Savulaik viņa vecākiem te esot bijis dārziņš un regulāri braukts šurp no Purvciema. Kad ārpus Rīgas nopirkta vasarnīca, visa dārza dzīve pārcēlusies turp un vecāki, padzirdēdami, ka te tāpat visu stums nost, no dārza atteikušies. «Ei, bet taču var dzīvot!» Uldis teica, nopētījis mājiņu ar gultu un paklāju. Jā, un, ko gan Rīgas rāte darītu, ja es te uzceltu māju? Vai gulētu lāca miegā?
Kad folijā bija satīti kabači un tomāti, ķērāmies pie kartupeļiem ar timiānu. Gan svaigo, gan kaltēto! Ar bazilika eļļas piešprici. Āāā, cik gardi! Kabači bija izsutinājušies caurspīdīgi! Vēl tikai pietrūkst putnu dziesmu, tāpēc gluži kā dziesmā jādungo: mīļi lūdzu visus putnus, lai tie šonakt manā dārzā dzied!
Būtu ballējušies vēl ilgāk, ja Roņa nepaziņotu jaunumu - šodien tikai līdz 21:00! Viņa vairs dārza būdā nenakšņojot, jo esot auksts un pa tumsu pati savā pleķīti ar neko nevarot darīt. Tā kā Ieva viņu apsolās aizvest uz mājām kā kundzi, Roņa kļūst pielaidīga. No septembra arī saīsināts dārza darba laiks - līdz 19:00. Iešūpoju kamenes saldā miegā un dodamies mājup - tas tāpēc, ka esmu pamanījusi zem puķu ziedlapām nakšņojam kamenes.
Kad dodamies mājup, Zane starp ābelēm pamana tumšu ēnu. Cilvēks stāv un skatās. Baisi. «Ko? Suņus palaist?» Roņa ieminas, kad gatavojamies jau pie vārtiem atvadīties. Mēs vienojamies, ka varbūt to tumšo stāvu uzreiz kotletēs pārvērst nevajag, tāpēc Roņa, Ivo un Zane dodas izmeklēt šo lietu. Atgriežas sveiki un veseli, taču neomulīgums nav zudis.
Nu gan viss, laiks doties uz laukiem lasīt kartupeļus. Jau tagad metas nelabi, domājot kā pērn galva reiba no divdiennieka saulē. Un vispār - cik gados sāk patikt dārza darbi? Par to apjautājos Depo un Centrex pārdevējām. Viņu atbildes bija līdzīgas: mājas čubināšana nāk līdz ar bērnu rašanos, dārza - kad bērni paaugušies. Tad jau ar mani viss kārtībā.
P.S. Baiba no 299 dārziņa! Kad būs desu diena?! Kad jātrin iesmi?