Iznākusi klausāmgrāmata „Ievads vīna kultūras vēsturē”

„Šķiet, kinorežisors Pīters Grīnevejs esot teicis, ka vēstures kā tādas nemaz nav, ir tikai vēsturnieki. Arī vēsturnieku pamatbauslis skan visai skarbi: notikums, par kuru nav palikuši nekādi dokumenti, tiek uzskatīs par nenotikušu. Vīns ir noticis, un tas ir daudz vecāks par vissenākajiem vēsturiskajiem dokumentiem, tas ir civilizācijas līdzgaitnieks no pašiem tās pirmsākumiem un Eiropā ieradies no Austrumiem. Saliekot kopā dažādu vēsturnieku versijas par vīnogulāju izplatības gaitu pasaulē, vīna kultūras galvenās pieturvietas ir šādas: pats sākums meklējams Kaukāzā vai Mezopotāmijā 6000 gadu pirms mūsu ēras, pēc tam cauri Ēģiptei, Grieķijai, Āfrikas ziemeļu piekrastei, Sicīlijai un Senajai Romai vīnogulājs, kā kultivēts augs, un vīns, kā tā dabisks gala produkts, sasniedza Vidusjūras ziemeļu krastu un atrada savu apsolīto zemi Franciju aptuveni mūsu ēras sākumā.”