Sākot pētīt mājokļa siltuma zudumu, vēl pirms Rīgā sākas regulārais dabasgāzes un siltuma tarifu kāpums, A.Pļaviņš gar dzīvokļa durvīm un logiem pārvietojies ar degošu sveci. "Termogramma toreiz bija svešvārds," nosmej nu jau prasmīgais siltinātājs, kura piemērs tomēr iedvesmojis vairākus citus kaimiņus līdzīgai rīcībai un pašu rosinājis - pēc padomu došanas tuvākajiem līdzcilvēkiem - sākt privātu energoefektivitātes konsultāciju biznesu kaimiņvalstīs.
Izpētījis savu dzīvokli līdz pēdējai vīlītei, A.Pļaviņš
mobilizējis padomju inženiera zināšanas un praktiskā latvieša
pieredzi, laika gaitā to papildinot gan latviski, gan krieviski un
vāciski publicētajā presē un arī internetā. Viņš izveidojis
noteiktu plānu, pirmos siltinot tos elementus, kur siltuma zudums
šķitis lielāks, jo skaitliski ar "sveces metodi" to noteikt
nevarēja. Pirmos aplīmē un blīvē logus un durvis. Pirms trim gadiem
gan A.Pļaviņš tos nomainījis pret jaunākiem, kā arī ierīkojis
dubultas ieejas un lodžijas durvis. Lodžijas iestiklotas, ārējos
logus ieliekot ar gaisa kameru.
Ar grīdu uzmanīgi
Nākamais solis bijis sarežģītāks - ar siltumizolācijas lentēm un blīvgumijām nolīmētas sienu, griestu un grīdas sadures vietas un līstes. Šis darbs pašam pēc tam licies lieks, jo nav bijis sevišķi efektīvs. Pēc neilga laika A.Pļaviņš pakāpeniski aplicis ārējās sienas ar izolācijas vates un reģipša kārtu. Griesti siltināti ar putuplasta plāksnēm, grīdas - ar bieziem dabiska materiāla paklājiem. Padomjlaika daudzdzīvokļu namā ar grīdas siltināšanu tiem, kas nemīt pirmajā stāvā, nevajag aizrauties, saka praktiķis: "Paneļi labi laiž cauri siltumu no apakšējā dzīvokļa, un tas kāpj uz augšu."
Tiklīdz atļāva pašvaldības noteikumi mājā ierīkots kopējais
siltummezgls, visiem radiatoriem Pļaviņu dzīvoklī pielikti
individuālie regulatori un patēriņa skaitītāji. To izmantošanu visa
ģimene apguvusi ar lielu aizrautību, izpētot pat siltuma rēķinu
samazināšanos. Eksperti uzskata šo metodi par teju ietekmīgāko, lai
radītu iedzīvotājos izpratni par energoresursu pedantiskas
uzskaites nozīmi. SIA Ekodoma energoauditors Agris Kamenders gan
liek pie sirds, ka pirmajā periodā pēc uzstādīšanas gan mājas
kopējais siltummezgls, gan uzskaites ierīces un regulatori
dzīvokļos jāpieregulē, uzstādot optimālāko patēriņa režīmu,
atkarībā no āra gaisa temperatūras.
Pat viens no svara
Siltumenerģijas patēriņš apkurei atkarīgs no daudziem faktoriem - ēkas konstrukcijas, novietojuma, lieluma, noēnojuma, Dienai skaidro Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras (BEMVA) energoefektivitātes nodaļas vadītāja Inguna Ozoliņa. Ne mazāk svarīga ir iemītnieku uzvedība, proti - vai tie kārtīgi aizver ārdurvis, pagrabu vai bēniņu ieejas durvis, vai mēdz smēķēt kāpņu telpās, kas pēc tam jāvēdina, vai aizver koptelpu logus u.tml.
No svara var būt pat viens slikti izolēts logs. Kāda energoauditora pieredze rāda, ka kļūdaini ievietots logs otrā stāva kāpņu daļā var lieki aprīt teju piektdaļu 150 kvadrātmetru privātmājas siltuma.
Dramaturģe Lelde Stumbre, kurai zaļā domāšana un resursu taupīšana vairākus gadus ir dzīvesveids, blogā portālā diena.lv vairākkārt aprakstījusi savu pieredzi, norādot, ka logi parasti ir galvenie siltuma zaudēšanas vaininieki. "Ja vecie logi nomainīti pret pakešu logiem, telpa uzreiz kļūst par pāris grādiem siltāka. Ja dzīvojam ar vecajiem logiem, ir vērts tos siltināt," uzsver L.Stumbre. Viņas ieteiktā darba gaita ir šāda: logus nomazgā, ar celtniecības putām aiztaisa caurumus un spraugas, rūpīgi aizlīmē ar pašlīmējošo papīru vai vērtnēs iespiež mīkstās blīvēšanas lentes. Taupītāja iesaka dzeltenīgās, nevis baltās papīra lentes, kas vieglāk uzlīmējamas un noņemamas. Var izmantot abus izolācijas materiālus. Pēc ārējās aizlīmēšanas starp iekšējo un ārējo logu ieliek mīkstas drānas rulli, vienu vērtni atstājot brīvu vēdināšanai. L.Stumbre novērojusi - aizlīmējot logus, efekts ir pat dzirdams, jo samazinās ielas troksnis.
Bīstamās leduspuķes
Lai zaudētu mazāk siltuma, saglabājot telpās svaigu gaisu un novēršot pelējuma veidošanos ēkas konstrukcijās, I.Ozoliņa iesaka ziemā istabas vēdināt ātri un strauji, atverot logus pilnībā: "Pusvirus atvērti logi veicina ilgstošu vai nepietiekamu telpas siltā gaisa apmaiņu ar āra gaisu. Tas ir izdevīgi pavasarī un vasarā, ziemā vislabāk radīt caurvējus, ātri un efektīvi izvēdinot telpas."
Speciāliste skaidro, ka par būtisku siltuma zudumu caur logiem liecina stiklu atdzišana - tad aukstā laikā uz tiem veidojas leduspuķes vai kondensāts. Mainot logus, viņa iesaka izpētīt to furnitūru jeb vēršanas mehānismus un dekoratīvos elementus - eņģes, rokturus, stiprinājumus: "Jo mazāk logam ir dažādu atvēršanas mehānismu, jo augstāka ir tā blīvju noturība un siltuma aizsardzība." Turklāt logu furnitūra regulāri jāpārbauda un jāmaina, ja tā nolietojusies.
No blīvējuma metodēm par efektīvāko un ekonomiski izdevīgāko I.Ozoliņa uzskata elastīgu blīvju materiāla iefrēzēšanu loga rāmī iekšējā, tā sauktajā ziemas vērtņu blokā. Viņa gan brīdina neaizmirst, ka caur logu notiek dabiskā ventilācija, lai ēkās, kur istabās ir plītis, krāsnis vai kamīni, pēc blīvju ielikšanas paliek pietiekami daudz gaisa, lai tie varētu normāli kurēties.
Siltuma zudumu veciem logiem var samazināt, iekšējam logam
iestrādājot biezākus stiklus vai stiklus ar termopārklājumu, stāsta
BEMVA eksperte. Siltuma zudums šādi restaurētiem logiem samazinās
līdz pat 70%. Šīs metodes izmaksas ir par 30% zemākas nekā jaunu
logu iegāde un montāža.
Radiatoriem jāpalīdz
Šādas individuālas pakāpeniskas siltināšanas izmaksas sevišķi neietekmēs ģimenes budžetu, īpaši tagad, kad būvmateriālu cenas krīt, piekrīt Dienas aptaujātie siltinātāji. Visvairāk patlaban maksā tieši dažādu speciālu enerģijas taupīšanas ierīču iegāde un uzstādīšana. Tomēr ir vērts siltināšanā kooperēties ar kaimiņiem, pat ja visu nama iemītnieku piekrišanu kopīgiem izdevumiem nav cerību panākt. Pat cenu krituma laikā joprojām ir spēkā atlaides lielāku preču partiju pircējiem.
Dažus padomus speciālisti veltī siltumierīču lietošanai. Ja telpās ir radiatori, tiem var "palīdzēt", proti - neļaut pārklāties ar putekļiem, nogriezt īsākus biezos aizkarus, kas aiztur siltumu, pastiprināt tā plūsmu ar celtniecības veikalos nopērkamās siltumu atstarojošās folijas loksnēm, saka L.Stumbre. I.Ozoliņa ieteic celtniecības foliju aplikt ap plastikas vai koksnes plātni, tas siltuma atstarošanu pastiprinās. L.Stumbre mājīguma radīšanai iesaka istabās izmantot gaišas, siltas krāsas, dabīgo koku un paklājus, ko vasarā var noņemt.
Speciālisti norāda, ka neapdzīvotās telpās, īpaši privātmājās, jāuztur 12-16 grādu siltums, lai neveidotos pelējums, neaizsaltu radiatori un neatdzistu blakusistabas.
***
Siltummezgls jāregulē
Lasītāji jautā: pēc regulējama siltummezgla uzstādīšanas mums dzīvoklī ir tik karsti, ka pat ziemā dienu un nakti turam vaļā logus. Tāpēc arī siltuma rēķini nav samazinājušies tā, kā bija solīts. Ko darīt?
Vizma un Juris Rīgā
Atbild Agris Kamenders, SIA Ekodoma energoauditors:
siltummezgls ir ne tikai jāuzstāda, bet arī jāregulē, pielāgojot mājas patēriņam dažkārt pat visu pirmo darbības gadu. To redzam energoauditos - pēc renovācijas dzīvokļos temperatūra paaugstinās, bet siltummezgls netiek pielāgots, un plānotā ekonomija no 50% samazinās līdz pat 15%. Regulēšana jāprasa no nama apsaimniekotāja, kam jābūt pieredzējušam speciālistam. Modernie siltummezgli jau aprīkoti ar āra gaisa temperatūras sensoriem, kas pēc pieregulēšanas paši samazinās vai palielinās siltuma daudzumu telpās atkarībā no laika apstākļiem.
***
Sienas
Siltina ar ekovati, akmens vati, plāksnēm
Ietaupa līdz 70% siltuma
Griesti
Apdarina ar dekoratīvajām siltumizolācijas plāksnēm
Ietaupa līdz 70% siltuma
Grīda
Ieliek siltumizolācijas kārtu
Uzklāj paklāju
Durvis
Ierīko dubultdurvis
Noblīvē ar blīvgumijām
Ietaupa līdz 70% siltuma
Logi
Aplīmē ar blīvgumijām vai izolējošo lentiMainot labāk izvēlēties
siltuma noturīgāku modeli
Ietaupa līdz 70% siltuma
Lodžijas
Iestiklo, noblīvē vērtnes
Ietaupa līdz 13% siltuma
Radiatori
Jāaprīko ar siltuma regulatoriem, skaitītājiem
Nedrīkst aizsegt ar mēbelēm vai aizkariem
Var ievietot siltuma atstarotājus sienas pusē
Temperatūra naktī jāsamazina
Ietaupa līdz 35% siltuma
Ventilācija
Speciālajām atverēm jābūt aizveramām
Logi vēdinot jātur plaši atvērti - neilgi
Ziemā neatstāt logus nedaudz atvērtus ilgstoši
Ietaupa līdz 13% siltuma
Avoti: BEMVA, energoauditori