Ko paredz projekts?
Japāņu dārzs ir savdabīgs mākslas veids, kur dabas daudzveidība tiek radīta miniatūrā, balstoties uz šīs tautas filosofiskās pasaules uztveres. Šie dārzi veidoti vienkāršā veidā ar dabiskiem materiāliem - akmeņiem, smiltīm, sūnām. Japānas dārzu neatņemama daļa ir klusums, tāpēc tos sauc arī par meditāciju dārziem.
Meteora parku pārveidos par japāņu dārzu ar dīķi centrā, mākslīgi veidotu pussalu un Japānas dārzam raksturīgu stādījumu sistēmu. Pie dīķa taps terase ainavas vērošanai un atpūtai ar galvenajiem skatu virzieniem uz ūdenstilpi un parku.
Ceļu plānojums nodrošinās ērtu kustību visā parka teritorijā gan gājējiem, gan apkalpojošajai dārza tehnikai. Trīs metrus platajiem ceļiem izmantos betona bruģakmens segumu, divreiz šaurākajiem gājēju celiņiem - kalta granīta bruģakmeni.
Parkā būs jauns apgaismojuma risinājums. Dīķa pussalas sausā ūdenskrituma izgaismošanai izmantos prožektoru.
Jaunos stādījumus veidos, respektējot esošos un norobežojot parka malas. Japānas dārza raksturu panāks, veidojot stādījumus ap dīķi no dažādiem zemsedzes augiem ar izteiksmīgām krūmu un koku grupām. Dīķa krastos būs ūdensaugu grupas, ūdensrožu stādījumi. Ap dīķi grupēsies Japānas dārzam raksturīgie elementi - akmens tornis, sausais ūdenskritums, specifiski izkārtoti dažāda lieluma dekoratīvie akmeņi.
Lapegles vārti un ūdens
Parka ieejas akcentēšanai izveidos japāņu dārziem raksturīgos ieejas vārtus no lapegles ar plakanu betona dakstiņu jumtu. Parkā būs vairākas velosipēdu novietnes.
Japāņu dārzs ir jāvērtē kā vienota harmoniska telpa, kas tiek radīta ar katra elementa raksturu un savstarpējo novietojumu. Dažādās formas, faktūras un nokrāsas elementi veido koncentrētu pasaules modeli. Viens no šiem elementiem ir akmens, kas ir ļoti būtiska japāņu dārza sastāvdaļa. Tie dārzā nekad nav neorganiski gabali bez izmantojuma. Senā japāņu ticība sintoisms aicina skatīties uz akmeņiem kā dievu mājokļiem.
Ūdens dārzā palīdz kompensēt akmeņu nekustīgumu un smagumu ar skaņu, kustību, atspulgiem un veldzi. Arī sausais strauts var lieliski attēlot dabisku ūdens tecējumu. Dīķa malai ir jābūt lēzenai, lai radītu mierpilnu ainu.
Atvērts visiem
Patlaban Vides departaments izsludinājis konkursu dārza ierīkošanai, un tā kopējā summa sasniedz vienu miljonu latu. Vienošanās par dārza iekārtošanu panākta 2004.gadā Japānas pilsētas Kobes dienās Rīgā, vēstī BNS.
Departamenta speciāliste Vija Priede atzīst, ka darbs būs vērienīgs un pašvaldības saspringtā budžeta dēļ tā pabeigšanu prognozēt vēl esot pāragri. Dārzu plānots iežogot, tomēr tas būšot brīvi pieejams visiem apmeklētājiem.
Dārza ierīkošanu sākšot jau šogad, iztīrot dīķi un nostiprinot
tā krastus. Tieši dīķis ar ūdensrozēm un jaunu mākslīgo pussalu
būs dārza centrs, ko papildinās japāņu dārzam raksturīgās akmeņu
kopas, terase, akmens soli, augu stādījumi. Te ierīkos arī bērnu
rotaļlaukumu un sabiedrisko tualeti. Suņu saimnieki savu mīluļu
zīmes varēs ievietot īpašās urnās.
Piemērots Rīgai
Japāņu arhitektu sagatavotās Meteora parka rekonstrukcijas projekta skices un vizualizācijas pagaidām nav pieejamas publicēšanai, turklāt Latvijā tikai daži dārzu ierīkotāji dziļāk pētījuši japāņu dārza veidošanu. Dienas aptaujātie ainavu speciālisti domā, ka Rīgā japāņu dārzs visnotaļ iederētos, tomēr atturējās vērtēt konkrēto ieceri.
Gan Japānas, gan Ķīnas stila dārzu veidošana vairākus gadus ir populāra Eiropā, tomēr Latvijā šī tendence vēl nav plaši izplatīta, atzīst dārzu ierīkotāja Ilze Rukšāne. Viņa teic, ka veidot japāņu dārzu nav vienkārši, jo tas nenozīmē "tikai salikt smukus akmeņus smilšu laukumos", šis dārzs top pēc gadsimtos izkoptiem kanoniem, atrodot īsto vietu katram akmenim, stādam vai citam elementam. Japānas dārza galvenā īpašība ir cilvēka saskaņa ar dabu, apkārtējo vidi. Modernajiem japāņu dārziem raksturīgs minimālisms, kas balstīts uz vēsturiskajām tradīcijām.