Kad attiecībās esam neapmierināti, runājam par sekundārām lietām

.. Kas tam visam varētu būt par iemeslu? Es jau domāju, ka uzradusies cita, bet viņš saka, ka neesot...”Situāciju portālam komentē psihoterapeite Jolanta Cihanoviča.Psihoterapeite atklāj, ka dažkārt šāda vīrieša reakcija tiešām ir sastopama tad, kad viņš ir saticis kādu citu, un ar pārmetumiem un dzīvesbiedres vainošanu cenšas tikt galā pats ar savu neērtības izjūtu pret partneri. „Reizēm vīrietis šādi dodas uzbrukumā, lai sevi pasargātu no vainas sajūtas, it kā iestāstot, ka „ar mani viss ir kārtībā, es to daru tikai tāpēc, ka viņa nav pietiekami laba”.Tomēr dažkārt šādu reakciju no partnera puses varam piedzīvot arī tādēļ, ka viņš šajās attiecībās negūst ko sev būtisku! Tas, ko patiešām šajā situācijā būtu vēlams darīt, ir kopā ar partneri doties pie terapeita, lai šo situāciju atrisinātu.Ir svarīgi saprast, kas vispār šo pāri tur kopā! Protams, tā ir pagātne, pieredze un pieradums, bet vai ir vēl kaut kas, domājot arī par nākotni? Kas šajās attiecībās uztur to dzirkstelīti, kuru nemitīgi ir jāveicina? Iespējams, to kādu laiku vairs nav veicinājuši neviens no partneriem,” pieļauj Jolanta Cihanoviča.Terapeite stāsta, ka brīdī, kad mūs attiecībās kaut kas neapmierina, bieži mēdzam runāt par sekundārām jeb otršķirīgām lietām, nevis par galveno problēmu. Un galvenā problēma šajā gadījumā var būt jebkas – sākot ar vīrieša paša erekcijas problēmām, un beidzot ar novecošanās pazīmēm, kuras saskata otrā, un sāk pārdzīvot par savu vecumu.„Iemeslu šādai partnera reakcijai var būt daudz, bet skaidrs ir tas, ka šobrīd attiecībās iestājusies krīze, kuru daudz labāk risināt nevis ignorēt! Ļoti bieži krīzes laikā mēdzam apgalvot, ka vainīgs ir otrs: „tad, ja viņai viss būtu kārtībā un viņa darītu tā, kā es gribu, mums būtu brīnišķīga dzīve”, tomēr ne par to ir stāsts! Svarīgākais ir tas, ka savām partnerattiecībām vienkārši ir jāpievērš uzmanība un jāpaskatās, kas mūs ar partneri satur kopā, kas man otrā cilvēkā ir mīļš un svarīgs, un kas ir tas, ko viņā novērtēju.Mēs, protams, gribam, lai mūs pieņem tādas, kādas esam, bet jāatceras, ka cilvēks nemitīgi mainās! Turklāt maināmies ne tikai mēs pašas, bet arī cilvēks, kurš ir līdzās, un dažkārt tas, kas mums bijis vajadzīgs attiecību sākumā, tagad nemaz vairs nav nepieciešams,” stāsta Jolanta Cihanoviča.Psihoterapeite uzsver, ka vajadzīga izrunāšanās nevis otra vainošana, jo tuvības izjūtu mūsos rada tas, ka jūtamies saprastas, pieņemtas un atbalstītas. „Tad, ja abi partneri šīs attiecības vēlas veicināt, patiešām būtu jauki doties pie kāda laba terapeita, kurš var palīdzēt saprast, kur ir problēma, to izrunāt un atrisināt. Tā iespējams veicināt savu tuvību un varbūt attiecībās sasniegt tādu līmeni, kāds vēl nekad iepriekš nav bijis,” tā Jolanta Cihanoviča.