Vai lapsu Latvijā ir kļuvis vairāk, ka tās tik drošas? Valsts meža dienesta medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Ozoliņš to īsti neapstiprina - pēdējos 10 gados lapsu skaits Latvijā bijis diezgan stabils - nedaudz virs 30 tūkstošiem (2008.gada uzskaites dati būs tikai aprīlī). "Šur tur saka: "Mums lapsu tagad ir daudz vairāk," tomēr kopskaits ir stabils. Jā, pēdējā laikā tas varētu būt audzis par apmēram 15 procentiem," J.Ozoliņš pieļauj, ka pieaugums varētu būt saistīts ar lapsu orālo vakcinēšanu pret trakumsērgu, ko Latvijā Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) veic jau kopš 2005.gada.
J.Ozoliņš stāsta, ka tajās Eiropas valstīs, kur vakcinēšana
veikta, lapsu skaits pirmajos gados nedaudz palielinājies, taču pēc
tam atkal nedaudz sarucis: "Kādēļ lapsu skaits aug, īsti nav
skaidrs, jo lapsu mirstība ar trakumsērgu nav tik liela kā pēc tam
palielinājums."
Uz Operas jumta un kapos
Par lapsu bezbailību un atrašanos cilvēku apdzīvotu vietu tuvumā
pat pilsētas apstākļos dzirdēts bieži. 2005.gadā lapsa tika atrasta
Rīgā uz Operas jumta. Rīgas kapos lapsas audzina bērnus, tās
manītas arī parkos. Par lapsu drosmi zoologs Vilnis Skuja saka:
vairāk mainījusies ir nevis lapsu, bet gan cilvēku uzvedība. Viņi
sāk pierast pie lapsām sev līdzās. Piemēram, Kolkā pie kādas
daudzdzīvokļu mājas lapsas regulāri izēdot ielas kaķiem sarūpēto
ēdienu.
J.Ozoliņš arī norāda - lapsas arvien biežāk sāk dzīvi pilsētā ne jau mežu izciršanas dēļ. Tas ir evolūcijas process - zvērs pielāgojas apstākļiem, proti, cilvēka radītajai videi. Lapsa ir augsti attīstīts dzīvnieks, tāpēc spēj labi pielāgoties pārmaiņām un izmantot tās savā labā.
Septiņi lati par līķi
PVD ģenerāldirektors Mareks Samohvalovs stāsta: 2005.gadā sāktā
lapsu un jenotsuņu orālā vakcinācija pret trakumsērgu devusi ļoti
labus rezultātus - trakumsērgas gadījumu skaits mazinājies
desmitkārt. 2003.gadā PVD konstatēja 964 trakumsērgas gadījumus
Latvijā (pārsvarā lapsas un jenotsuņi), bet 2008.gadā vairs tikai
110 gadījumu. Vakcīnas ir brūnganas ripas sērkociņkastītes lielumā,
kapsula atrodas zivju miltu un saistvielu iekšpusē, un lapsa
vakcinējas, apēdot ripu. Latvijas teritorijā vakcīnas izkaisa no
lidmašīnām, savukārt apdzīvotās vietās, arī Rīgas parkos, kapsētās
PVD darbinieki tās izliek rokām. Arī šogad ilggadējais projekts,
kuram pusi līdzfinansējuma sniedz ES, turpināsies. "Rezultātus tas
dod aptuveni 5-10 gadu laikā, nepieciešams vienmērīgs pārklājums.
Optimistiski raugoties, divu trīs gadu laikā Latvija varētu pabeigt
projektu," saka PVD vadītājs. Projekta beigas nozīmē, ka
trakumsērga ir izskausta. M.Samohvalovs piebilst - tas ir
likumsakarīgi, ka lapsu skaits varētu kļūt nedaudz lielāks, jo
lapsas taču kļuvušas veselīgākas. Taču PVD pieliek savu roku arī
lapsu skaita ierobežošanā. Proti, lai pārbaudītu projekta
efektivitāti, PVD ņem nomedītās lapsas no medniekiem laboratoriskai
kontrolei. Medniekiem par vienas lapsas līķi PVD maksā septiņus
latus, mednieku atsaucība esot liela, ik gadu viņi atnesot ap 5000
nomedītu lapsu.