Mūsdienās, pateicoties globālajam tirgum, teju visa gada garumā lielās ziedu tirgotāju bāzes piedāvā teju visas ziedu šķirnes un augu gadu varam priecāties gan par rozēm, gan tulpēm, saulespuķēm, peonijām, gladiolām… Taču īstā sezonas elpa ir jūtama tirgos, kur ar savu veikumu ierodas vietējie audzētāji. Kad lilijas un puķzirņu pušķus nemanāmi nomaina asteru un gladiolu piedāvājums, ir skaidrs – vasara rit uz rudens pusi. Mazliet skumji? Tomēr gladiolas ir tik daudzveidīgas krāsu niansēs un ziedu lieluma ziņā, ka, par spīti atvadām no siltajām dienām, tās liek sajūsmināties par dabas un selekcionāru fantāzijas lidojuma iespējām. Baltas, tumši violetas, pat zaļas un brūnas, ar maziem ziedu ķekariņiem un milzīgām, cakainām ziedu taurītēm, kas formas ziņā pat atgādina eksotiskās orhidejas. Ja gladiolas neaudzējat, ir vērts pamēģināt. Ko stādīt? Jāiet uz izstādēm izpētīt! Piemēram, uz ikgadējo gladiolu izstādi aicina arī Latvijas Dabas muzejs!
Izpēti un iegādājies
No 16. līdz 20. augustam Latvijas Dabas muzejā ir apskatāma izstāde Gladiolas 2017. Tajā akcentētas Latvijā selekcionētās šķirnes, kā arī piedāvāts aplūkot plašākās gladiolu kolekcijas no Kurzemes, Zemgales un Pierīgas. Gladiolas ir pateicīgi ziedi, tie labi aug dažāda sastāva augsnēs, piedod mēslošanas kļūdas, spēj izturēt gan pārmērīgu sausumu, gan paaugstinātu mitrumu. Spītējot neierasti vēsajai vasarai, izstādē Dabas muzejā būs iespējams apskatīt vairāk nekā 150 dažādu, pārsvarā agro un vidējo, gladiolu šķirņu, kas sākušas ziedēt tikai pēdējās dienās. Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Gladiolu un īrisu biedrību. Latvijā selekcionētās gladiolu šķirnes piedāvās apskatīt selekcionāri Dace Puriņa, Laimonis Zaķis, Visvaldis Viņķelis un Juris Bāze. Tāpat izstādē ar savām skaistajām un dažādajām kolekcijām leposies gladiolu kolekcionāri Gunta Jēkabsone no Kurzemes, Ērika Ozere no Zemgales, Aija Stūrīte, Raimonds Puriņš un Ancānu ģimene no Pierīgas. Izstādes laikā būs iespējams saņemt konsultācijas no gladiolu audzētājiem un selekcionāriem, kā arī iegādāties dažādas sīpolpuķes, īrisus un dienziedes, kas piemērotas stādīšanai tieši augustā. Gladiolu selekcionāri Laimonis Zaķis un Visvaldis Viņķelis piedāvās ieskatīties savu veidoto šķirņu katalogos.
Ja neizdodas paviesoties Dabas muzejā, varat uzmeklēt kādu gladiolu audzētāju savā novadā, bet virtuāli par skaistajām rudens vēstnesēm uzzināt, izpētot vietni Gladiolapluss.lv, kur ar savu veikumu dalās ziedu audzētājs Modris Paegle.
Pareizi jānovāc
Kaut arī gladiolas izaudzēt ir pa spēkam katram, pirms ķerties klāt, jāzina dažas svarīgas nianses. Kad gladiola nozied, tās sīpoliņu vajadzētu novākt aptuveni pēc trim četrām nedēļām vai arī septembra beigās – oktobrī, ja zied vēlās šķirnes. Kad ziedēšana beigusies, ziedkāts jānogriež. Pāris nedēļu sīpols stāv zemē un briedina spēkus, uzkrāj barības vielas nākamā gada ziedēšanai. Tad sīpolu rok ārā, dažas dienas apžāvē saulītē. Ja gadās izrakt slapjā, lietainā dienā, sīpols jānoskalo, tad jāžāvē intensīvā siltumā vairākas nedēļas. Kad tas sauss, atbrīvo no sīksaknēm un jauno sīpolu, kas izveidojies virs vecā, liek ziemas guļā sausā, labi ventilētā vietā, kur gaisa temperatūra ir ap +4 vai +6 grādiem. Ja sīpoliem tiek klāt sals, tie var neuzdīgt! Līdzās lielajam sīpolam izaug arī sīkie vairsīpoliņi. Tos glabājam un nākamajā gadā stādām gladiolu pavairošanai, ziedēs gan tie tikai aiznākamgad. Sīpolu zvīņas uz ziemas sezonu atstāj, taču jāraugās, lai sīpoli ir kārtīgi nožāvēti un neveidojas pelējums zem zvīņām. Gladiolām nepatīk ziemot līdzās kaimiņiem, kas izdala etilēnu, un tā dara augļi – āboli, bumbieri. Tas jāņem vērā, ja visu ražu ziemā esat nolēmuši glabāt vienā vēsā pieliekamajā vai pagrabā. Gladiolu sīpolus tomēr lieciet nostāk! Daži glabā sīpolus ledusskapja apakšējā nodalījumā, ietītus papīra. Taču, ja jums ledusskapī ir izteikti auksts un mitrs, sīpoli var bojāties. Labāk tos turēt vēsā, bet sausā telpā.
Gladiolas stāda aprīļa otrajā pusē, maija sākumā. Pirms tam pāris nedēļu tiem ļauj aklimatizēties gaišā, siltā telpā, izklājot vienā rindā. Zvīņas tad noņem. Ja sīpoli bojāti vai pelējuma skarti, vainu izgriež un sīpolu divas trīs stundas dezinficē šķidrumā, kas pagatavots, litram ūdens pievienojot sulu no 100 gramiem ķiploku. Pēcāk labi nožāvē un stāda.