Lai riteņbraucēji netraucētu gājējiem, jāmācās dalīties

tik ļoti piekrītu! katru dienu braucu vismaz reizi no ozolniekiem uz jelgavu un atpakaļ, dažreiz pat vairākas. tas, kā gājēji neievēro riteņbraucēju celiņus , ir šausmas. liekas, lielākā daļa nesaprot, ka sarkanā puse nav dekoratīvas nozīmes, bet riteņbraucējiem.

Kas ir stulbi - baigi ziemeljnieciskais Stockman & forum cienmas joprojaam nav atradis par iespeejamu radiit droshas ritenjbrauceeju novietnes. Tas pat attiecas uz paareejo centru. Nav kur DROSHI atstaat ritenjus. Tas pats daudzstaavu dziivojamaas maajaas un ofisos, ne vienmeer varei uzstiept vai iebakstiit riteni liftaa. Tam jaabuut speciaalai telpai. Bet liidz tam augt un aug liidz netiks izdoti speciaali buvnoteikumi, kas taadas paredz un namu apsmainiekotaajiem dots uzdevums ruupeeties par to droshiibu.

Riigaa ietves daudzviet ir pietiekami platas, lai taas vareetu sadaliit ritenjbrauceeju un gaajeeju daljaas. Tas ir tikai labas gribas un kraasoshanas jautaajums. Daudz braucu - zinu. Taapat kriit apgalvojums, ka Riiga nevar kljuut par ritenjbrauceejiem interesantu vietu deelj klimata. Tas ir tikai attieksmes jautaajums - skatiities uz glaazi kaa "pustukshu" vai "puspilnu". No gada 12 meeneshiem preciizi puse ir piemeerota ritenjbraukshanai - no pusapriilja liidz pusoktobrim var mieriigi braukt ar divriteni, ja neesi gluzhi siltumniicas staads vai paakshaugs peec dabas. Jaasaak tramdiit "skandinaaviskais" Ushakovs. Taa buus lieciiba par vinju - atbalstot ritenbrauceeju kultuuru apliecinaa savu skandivismu, neko nedarot - urlismu.

Fotogrāfija parāda būtiskāko veicamo - higiēniski estētisku apsvērumu dēļ visi trotuāri jānokrāso veloceliņu krāsā.

Jaunieši jau nesaprot, jauni, veseli, pucē ko māk. Bet ka vecam cilvēkam var sareibt galva, gaita arī vairs nav tik šerpa, tas prātā neienāk. Esmu arī redzējusi kā nepieskatīti puišeļi ar rotaļu riteņiem izšaujas no pavārtes uz ietves taisni zem riteņiem. Tad ir traumas abiem!

kāda jēga no trinkšķināšanas aiz muguras? Uz manas ielas arī viena tāda trinkšķinātāja, klusītēm piebrauc un uzzvana. Es satrūkusies palecos sānis un vienreiz tieši viņai zem riteņa. Un nemaz ne skuķis, ap četrdesmit.

Palasījusies šos komentārus, sapratu, ka mēs - pensionāri drīz tiksim iespundēti mājās un iziet nedrīkstēsim ne soli. Ceļu jaunatnei!

labakais un vajadzgiakais raksts,m kas jaunaja Diena paradjies!

..lai arī cienu velosipēdistus un man nav iebildumu, ka tie pārvietojas pa ietvi, tomēr, tracina, ka regulāri tie kā bulta pašaujas garām no mugurpuses, un allaž nodomāju, kas būtu, ja tanī mirklī būtu gribējusi paspert pussloli uz vienu vai otru pusi. kaut kāds sviests. turklāt viņi ir nu jau tik visvareni, ka arī pa gājēju pārejām brauc pāri nevis stumj to savu riteni. un tad man kā autovadītājam ir trakoti jābremzē, jo pēkšņi redz ir uzradies karalis uz pārejas

Tad iepuutiet sev savaa mazajaa pauriitii, ka IETVE PIEDER GAAJEEJIEM. Vaards ietve ir ceelies no darbiibas vaarda "iet". (nevis no "ritenjbraukt"). _____________________- Tā tas bija pirms desmit gadiem, kad velosipēdistu bija labi ja 100, tagad viņi ir daudz vairāk un jums, cien.gājēji, jāsāk mācīties savā vai ne savā ietvē dalīties. Pabrauc pati kādreiz ar velosipēdu, redzēsi, cik grūti tas ir tieši tā iemesla dēļ, ka gājēji jūtas kā Dievi uz ietvēm.

Ak jel, tas pats ir Jelgavā. Kur pilsētā ir dažas ietves ar sarkanajiem ķieģelīšiem, bet visi pensionāri un citi gājēji, kas sevi uzskata par ietvju dieviem velkas pa tiem, jo viņiem škiet, ka tas tīri tā - smukumam uzlikts. Bet vistrakāk ir starp Jelgavu un Ozolniekiem, kur visā garumā ir izremontēta ietve un atvēlēta arī vieta velosipēdistiem. Celiņš labs un ātrums līdz ar to arī, bet vienalga atrodas kāds pensionārs, kurš labprātāk iet pa sarkanajiem ķieģelīšiem, lai gan viņa ietves daļa ir brīva. Ak jel, es arī esmu gājēja un ejot nekad nebīstos no velosipēdistiem un nelēkāju viņiem pa priekšu, jo zinu, ka viņi mani apbrauks. Bet NEKAD neeju pa velosipēdistu celiņu. Un neiesaku to darīt arī citiem, jo sarkanie ķieģelīši ir mana valstība. Un es drīkstu uz tiem atrasties un uh, kā reizēm izlamāties. p.s. tipisks piemērs arī pie Jelgavas viesnīcas. Kur ir māmiņam ar ratiņiem un velosipēdistiem iveidota uzbraktuve/nobrrauktuve un trepites gajejiem. NEVIENS gājējs neiet pa tām trepītēm un man nu jāstudzinās viņiem no muguras. Ziniet, cik grūti uzmīt pa tādu uzbrauktuvi, ja trīs blondīnes gora savas spicpapēdīšu dirsas pa priekšu neceļot ne ausu par manu zvaniņu.

patika rakstā ideja, pašiem velosipēdistiem pa nakti ņemt un uzkrāsot veloceliņu. es domāju, ka rīgas dome to pamanītu pēc kāda gada, arī to, kļūdas pēc :) pats braucu kādus gadus 8 ar velo pa pilsētu (pārsvarā gan ar auto) un secinājums ir tāds, ka: - ja gribu nokļūt no A uz B ātri - braucu pa ielu. nav bijušas problēmas ar auto vadītājiem - ja iela pilna braucu pa ietvi, bet lēnām, ja tur ir gājēji, jo pats kā gājējs nevaru ciest pa ietvēm lidojošus velosipēdistus

arī Brīvības ielā vietām var izdarīt līdzīgi - noņemt no ietvēm stāvošās mašīnas un uztaisīt velo celiņu, jo tie IR vajadzīgi centrā, galīgi nepietiek ar kaut kādiem svētdienas braucējceliņiem mikrorajonos. Saprotams, ka, lai celiņus ierīkotu centrā ir nepieciešami līdzekļi, out-of-box domāšāna un inovācija, kuru gan varētu špikot citās pilsētās ar šaurām ielām, tāpat arī veloceliņu izvirzīšana kā prioritāte personīgajā transportā (bij pat domnieks, kas taisījās paplašināt braucamo daļu uz ietvju rēķina, jo redz mašīnām nav kur braukt. diemžēl neatceros vārdu). Taču tas diez vai Rīgā varētu būt populārs lēmums, jo autobraucēji ar savam milzīgajām, dūmus izvadošajām (nerakstīšu, ka smirdīgajām) mašīnām ir vairāk, tātad vairāk vēlētāju. Tomēr es joprojām ceru .. Centrā ierobežota stāvešana, un attīstīta park & ride sistēma kopā ar "lietotājam draudzīgu" sabiedrisko transportu (kas tāds pašlaik nav, neiztirzājot plašāk) Ikdienā pārvietojos ar velo, īpašu konfliktu nav bijis, vienīgi 2reiz Daugavas labajā krastā uzbraukušas mašīnas, kas ļooooti strauji izbrauca no blakusteritorijas, t.i., pagalma. Pārvietojos gan pa ietvi, gan pa braucamo daļu - atkarībā no apstākļiem. Priekšroku dodu braucamajai daļai, ja tā ir pietiekama plata vai tukša. Pa ietvi braucu diezgan lēni, nu varbūt 2x ātrak kā gājēji, metu viņiem drošus līkumus, ja ir kāds grīļojošs, nepārliecinošs tips, tad teju apstājos, vai nolecu no riteņa. Tieši tāpēc, man nepatīk ietves, jo pārvietojos lēnāk nekā spēju, bet riskēt bezjēgā pa braucamo daļu negribas. Rīga ir maza pilsēta. Lielākā daļā iedzīvotāju savus ikdienas maršrutus var veikt ar velo (bet būtu pat fantastiski, ja 20% iedzīvotaju pārvietotos ar velo). Tikai velo celiņu ierīkošana ikdienas lietošanai ir darbs, un neizskatās, ka Rīgas domnieki taisās īpaši strādāt, ja no tā neatlec kādi % :) ā, bet pārējiem vajadzētu saprast, ka jauns velosipēdists uz riteņiem ir viena mašīna uz ielas mazāk. Ja es būtu autovadītājs, es aģitētu visus savus draugus pārsēsties uz velo, jo tad MAN būs vairāk vietas uz ielas. haha. Citu piedzīvotie un šeit aprakstīties konflikti neliecina tikai par velo-gājēju attiecību ugunīm, bet par mūsu sabiedrību kopumā - neiecietīga un nesaprotoša.

Vēl viens apdauzītais " gudrinieks" :DDDD. Nu ko var fantazēt, dzirdējuši, ka kaut kas tāds kaut kur ir apspriests- un jau uzdod par likumu :DDDD Es dzirdēju, ka janvāris ir man parādā 100Ls. Lūdzu atdod!

Nekas tāds CSN nav. www.likumi.lv/doc.php?id=90585