Galdnieks, profesionāls terašu un lapeņu būvnieks Daniels Vainovskis norāda, ka tiem, kuri kāro savā dārzā tikt pie šādas būves, vispirms vajadzētu saprast, ko tad tieši gribas, – vai tā būs terase pie mājas, kur atpūsties pēc darba dienas un uzdejot svētkos, vai arī tā būs lapenīte dārza vidū, kur patverties no svelmes un svinēt svētkus draugu lokā. Dizaina risinājumu idejas šāda tipa būvēm ir neierobežotas, un, apcerot sava topošā atpūtas stūrīša veidolu, padomu var lūgt gan arhitektiem, gan smelties iedvesmu no žurnāliem un internetā. "Parasti jau cilvēki lapenes būvē tādēļ, lai tajās varētu pasēdēt kopā ar draugiem un ģimeni, un tieši tāpēc vaļējās galerijas, neraugoties uz to pievilcīgo izskatu, es neieteiktu veidot. Vakarēšana šādā terasē mūsu platuma grādos nekāda jaukā nesanāks, jo tajā pūtīs vējš. Labāk tomēr būtu lapenei veidot vismaz dažas sienas, lai pasargātos no vēja, vai arī vajadzētu vismaz terasē izbūvēt kādas letītes, lai vakarā, viesiem sēžot, būtu, kur rokas atbalstīt," stāsta Vainovskis. Plānojot šīs būves novietojumu, meistars iesaka atcerēties – ja lapenes atvērtā daļa būs ar skatu uz austrumiem, tad tā būs laba vieta agrām brokastīm. Savukārt, ja lapenes atvērtā daļa būs pavērsta uz rietumiem, tad tur varēs mierīgi atpūsties spraigas darba dienas beigās.
Svarīgi ir pamati
Pēc tam, kad vēlmes un ieceres ir noskaidrotas, ir svarīgi terasi vai lapeni uzbūvēt tā, lai tā izskatītos skaisti ne tikai vienu sezonu, bet arī kalpotu ilgi. Vienlīdz nozīmīgi ir arī tas, lai uzbūvētā dārza atpūtas vieta būtu droša un ērta. "Tāpat kā būvējot māju, arī lapenei pamati ir visas būves bāze. Būvēt to uz smiltīm nedrīkst, jo tas var izraisīt konstrukciju peldēšanu un sabrukšanu. Tad, kad veido pamatus, ir jāatceras par lapenes atbalsta laukumu un slodzēm. Rūpīgi jāsarēķina, kādos attālumos kur ko nolikt, lai nav tā, ka uz pamatiem uzliktā dēļu grīda pa vidu lokās. Iespējams, ka, veidojot pamatus, ar četriem betona stabiņiem nepietiks, lai slodze būtu pietiekami izdalīta, un būs vajadzīgi papildu stabiņi," skaidro Vainovskis.
Vienlaikus jāatceras, ka grīdas pamatnes materiāliem (brusām) jābūt impregnētiem jeb apstrādātiem ar koksnes aizsardzības līdzekli. Viņš iesaka augstspiediena impregnāciju, kas pasargā koku no mitruma un novērš trūdēšanu.
"Savukārt nepieciešamos kokmateriālus būves karkasam un grīdai var izvēlēties, kādus vien sirds kāro. Konstrukcijai un jumtam parasti izmanto Latvijas priedi vai egli, savukārt grīdas segumam un pārējiem dekoratīvajiem elementiem – sienām, sētiņām, letēm, puķu kastēm – iesaku izmatot Sibīrijas lapegli, kura ir pietiekami blīva un sveķaina, lai nodrošinātu dabīgu mitruma atgrūšanu un materiāla ilgmūžību vairāku paaudžu garumā. Protams, var izmatot arī cēlkokus – ozolu vai Kanādas sarkano ciedru. Šie materiāli, kā jau liecina koku nosaukums, ir samērā dārgi, taču izceļas ar īpašu izturību un blīvumu un nepadodas pūšanai," stāsta meistars, piebilstot – ja lapeni iecerēts apaudzēt ar vīteņaugiem, šo dārgo materiālu izvēle ir pat vairāk nekā vēlama.
Runājot par terases vai lapenes grīdas segumu, tīri praktisku apsvērumu dēļ Vainovskis neiesaka to veidot no šobrīd tik ļoti populārajiem rievotajiem dēļiem, jo terase, kas veidota no rievota grīdas seguma, mitrā laikā pārtop par slidotavu, turklāt šādu grīdu ir arī grūti kopt – dēļu rieviņās iekļuvušos gružus nedz ar suku, nedz ar putekļusūcēju nevar dabūt laukā.
"Savukārt, sākot būvēt lapenei jumtu, pirmais noteikums, kas jāņem vērā, – tas nevar būt plakans. Jumtam nepieciešams kaut vai minimāls slīpums, pretējā gadījumā sniegs un lietusūdens radīs papildu slodzi un deformēs jumta konstrukciju. Parasti, prātojot par materiālu izvēli jumtam, cilvēki lapenei izvēlas to pašu jumta segumu, ko dzīvojamai mājai, lai neizceltos. Taču, manuprāt, jumtam vislabāk būtu izvēlēties mīkstu, vieglu materiālu, piemēram, bituma dakstiņus," stāsta Vainovskis.