Trauku mazgājamā mašīna patērē elektrību, ūdeni un vietu manā ne visai lielajā virtuvē, un es turos kā klints.
Lai izklausītos vēl arhaiskāk, es traukus mazgāju bļodā. Kā mana mamma un vecāmāte. Agrāk mazgāju traukus tekošā ūdenī, bet tad sapratu, ka mūsu labais, dzeramais ūdens vienkārši tiek iztecināts pa caurulēm, un tā nu patiesi ir izšķērdība. Iegādājos glītu dzeltenu plastmasas bļodu, kas veiksmīgi iekļāvusies virtuves interjerā un ir kā mūžīgi nedziestoša saule ziemas pelēkajās debesīs - izlietnē. Atkal varu ietaupīt - ūdeni, elektrību, kas gādā man karsto ūdeni. Lai izklausītos vēl trakāk - traukus mazgāju bez cimdiem, tāpat kā strādājot dārzā, - vienmēr plikām rokām. Roku saudzēšanai var nopirkt kādu krēmu. Vēl varu atklāt - nekad neleju atkritumos vai izlietnē kafijas biezumus. Sakrāju tos trīslitru burkā un, kad tā pilna, dodos uz dārzu pie rozēm. Arī ziemā. Rozēm nez kādēļ patīk kafijas biezumi, bet notekcaurulēm ne.
Ar trauku mazgājamajiem līdzekļiem arī viss ir vienkārši. Lietoju tikai Latvijā ražotu preci - Zilgmi vai Kastani. Kad uzzināju, ka šie produkti trauku mazgājamo līdzekļu testu tabulā ieņem vienu no augstākajām vietām kā videi un cilvēkam draudzīgākie, izvēle tika izdarīta nekavējoties. No ārzemju līdzekļiem labākie ir vācu firmas Frosch produkti ar zaļo vardīti. Arī tie notestēti kā labākie un draudzīgākie videi un nesatur dabai viskaitīgāko vielu - fosfātus.
Nesen stāstīju par Norwex firmas mikrošķiedras brīnumlupatiņām, ko iegādājos pie izplatītājiem. To skaitā ir lupatiņa - tīkliņš (ar caurumiņiem), kas paredzēts tieši traukiem. Ja lieto šo "tīkliņu", mazgājamais līdzeklis vispār nav vajadzīgs. Tikai ūdens. Tādā veidā, uztverot trauku mazgāšanu viegli kā ikdienas nepieciešamību ar tūlītēju pozitīvu rezultātu, šī nodarbe nav nemaz tik peļama.