Pret cietsirdīgu izmantošanu
"Pateicoties dzīvnieku aizstāvības organizāciju darbam un plašākas sabiedrības iesaistei, katru gadu tiek panākti arvien lielāki uzlabojumi dzīvnieku tiesību aizsardzībā un labturībā. 2016. gads gan Latvijā, gan visā pasaulē ir bijis īpaši nozīmīgs dzīvniekiem," atklāj Dzīvnieku brīvības valdes locekle Līva Siliņa.
Latviju 2016. gada rudenī satricināja dokumentālie materiāli no Latvijas dējējvistu fermām, kurās vistas tur sprostos. Tā bija pirmā reize, kad Latvijas iedzīvotājiem bija iespēja ielūkoties industriālajā lopkopībā un uzzināt, kā tiek ražots viens no ikdienišķajiem pārtikas produktiem – olas. Vistu turēšana sprostos tiek atzīta par vienu no viscietsirdīgākajām lopkopības praksēm, kuru ētisku iemeslu dēļ atsakās atbalstīt arvien vairāk pasaules uzņēmumu. "Citviet pasaulē dzīvnieku aizstāvības organizācijas pret šo nežēlīgo praksi iestājas jau gadiem. 2016. gadā ir izdevies gūt īpaši lielus panākumus – ASV lielākie pārtikas ražotāji un piegādātāji apņēmušies līdz 2022. gadam pārtraukt sprostos dētu olu iepirkšanu. Arī vairākas viesnīcu un lielveikalu ķēdes ASV un Eiropā ir atteikušās no šādām olām, tajā skaitā Tesco un Lidl. 2017. gadā sagaidāms, ka šādu korporatīvo politiku pieņems arī daudzi nozīmīgi Eiropas uzņēmumi," uzskata L. Siliņa.
Bez savvaļas dzīvniekiem
Valsts iestādēm sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām, to skaitā Dzīvnieku brīvību, 2016. gadā tika sagatavoti Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumi, kas paredz pilnīgu aizliegumu cirkā izmantot savvaļas dzīvniekus. Šogad par šiem grozījumiem jābalso Saeimai. Pozitīva lēmuma gadījumā Latvija pievienosies daudzajām pasaules valstīm, kas arī ir aizliegušas šo cietsirdīgo izklaides veidu. Dzīvnieku brīvības pārstāve atklāj, ka šādu grozījumu ierosināšana bija iespējama ne tikai zinātnisku pierādījumu dēļ (par savvaļas dzīvnieku kritiski slikto labturību cirka apstākļos), bet arī sabiedrības plašās iesaistīšanās dēļ, kas ir vērojama jau pāris gadu – daudzskaitlīgi protesti pirms izrādēm, kurās tiek izmantoti dzīvnieki, Latvijas inteliģences pārstāvju publiski paustā nostāja un vairāk nekā 10 000 savāktu parakstu pret dzīvnieku izmantošanu cirkā.
Kažokādu industrija piesārņo
Progress ir panākts vēl vienā īpaši cietsirdīgā un novecojušā dzīvnieku izmantošanas industrijā – zvēraudzēšanā, kas turklāt nodara lielu kaitējumu videi. Iesaistot valsts iestādes un sabiedrību, Dzīvnieku brīvībai izdevās apturēt jaunas zvēraudzētavas būvniecību Papes dabas parkā. Šādā zvēraudzētavā katru gadu tiktu nogalināti tūkstošiem dzīvnieku, un tā arī nodarītu milzīgu kaitējumu šai unikālajai dabas teritorijai un apdraudētu daudzu putnu sugu ligzdošanas vietas. Katru gadu vairākas valstis aizliedz zvēraudzēšanu kopumā. Arī 2016. gads nav bijis izņēmums. Pilnīgu aizliegumu apstiprināja Nīderlande (viena no kažokādu ražošanas lielvalstīm) un Valonijas reģions Beļģijā, Horvātija un Japāna. Vairāki pazīstami modes zīmoli pagājušogad ētisku apsvērumu dēļ atteicās no kažokādu lietošanas, to skaitā O Bag un Armani.
Meklējot līdzsvaru
Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis uzskata, ka 2016. gadā vides aizsardzības jautājumi plaši aplūkoti starptautiskos procesos un bijuši virkne pozitīvu lēmumu. Tā Eiropas Savienības kontekstā, neskatoties uz nopietnām bažām gadu iepriekš, gada nogalē tika nolemts neatvērt diskusijām ES Putnu un Biotopu direktīvu, bet lielāku uzmanību pievērst to ieviešanai un kontrolei. "Lūgumu nemainīt direktīvas un nevājināt dabas aizsardzības prasības bija parakstījuši vairāk nekā 500 000 cilvēku, tajā skaitā Latvijas iedzīvotāji. Baltijas jūras aizsardzībai pēc daudzu gadu diskusijām 2016. gadā pieņemtas trīs ļoti būtiskas normas – par kuģu notekūdeņu savākšanu, par balasta ūdeņu attīrīšanu un emisiju ierobežošanu. Diametrāli pretējas diskusijas par starptautiskiem procesiem publiskā telpā un lēmumu pieņemšanas procesā ir vērojamas Latvijā. Pasaulē tiek norādīts par bioloģiskās daudzveidības strauju samazināšanos, sugu izzušanu, bet 2016. gadā Latvijā joprojām izskan jautājumi, kāpēc dabas vērtības ir jāsaglabā, ja tas jebkādi var kavēt purvu, pļavu un mežu apsaimniekošanas intensitātei. Dabas daudzveidības saglabāšana joprojām netiek pārdomāti integrēta biznesa jomu attīstības plānos, un tā nav izprastā vienotā veselumā ar dabas resursu izmantošanu. Valdības viedoklis ir, ka siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju ierobežojumi nedrīkst kaitēt tautsaimniecības attīstībai," skaidro Jānis Rozītis.
Jāpēta, lai zinām, ko sargāt
Redzot medijos uzsaukumus no privāto interešu aizstāvjiem par dabas resursu vēl intensīvākas izmantošanas nepieciešamību Latvijā, J. Rozītis prognozē, ka 2017. gads būs ļoti "karsts" laiks līdzsvara saglabāšanai starp ekonomiskajām, dabas un sociālajām vajadzībām normatīvos aktos. Nopietns izaicinājums Latvijai 2017. gadā būšot turpināt pozitīvi iesākto dažādās ministrijās vides – SEG emisiju mazināšanas, atkritumu, zaļā iepirkuma u. c. – jomās. "Ar nepacietību gaidām, kad no politikas dokumentiem, pētījumiem un diskusijām virzīsimies ātrāk praksē. Dabas aizsardzības jomā svarīgi beidzot uzsākt biotopu kartēšanu visā Latvijas teritorijā, tā nonākot pie apkopojošas informācijas, cik daudz un kādas dabas vērtības vēl saglabājušās Latvijas mežos, purvos, pļavās, ūdeņos. Tālākajā nākotnē tas, iespējams, arī palīdzētu pilnveidot dabas aizsardzības sistēmu," saka J. Rozītis un piebilst: "Ņemot vērā, ka Latvijas valdība līdz šim ļoti rotaļīgi ir uztvērusi vides jautājumus, liels izaicinājums lēmumpieņemējiem būtu beidzot saprast, ka Latvija nav vientuļa sala. Globālās vides problēmas nākotnē aizvien plašāk skars arī mūsu valsti, un mēs esam līdzatbildīgi pasaulē notiekošajā."
Par tīru gaisu un ceļmalām
Biedrības Zaļā brīvība valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga uzsver, ka 2016. gads kopš industrializācijas laikiem XIX gadsimta vidū ir bijis trešais siltākais gads pēc kārtas. Arvien vairāk politiķu saprot klimata pārmaiņu problemātiku. Beidzot stājusies spēkā Parīzes klimata vienošanās, Ķīnai, ASV un ES nolīgumu ratificējot nepilnu gadu pēc tās pieņemšanas. "Tas ir sava veida rekords, bet, cerams, 2017. gadā tiks uzsāktas arī praktiskās darbības klimata pārmaiņu mazināšanā un ASV jaunā administrācija tās nespēs izjaukt," saka Brizga. Parīzē panāktā vienošanās aicina nodrošināt, lai globālā sasilšana nepārsniegtu divus grādus pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas. Divi grādi ir slieksnis, kuru pārkāpjot, kā uzskata zinātnieki, globālās sasilšanas visnegatīvākās sekas kļūs nenovēršamas.
J. Brizga paredz, ka 2017. gadā Eiropā spriedīs par jauno klimata un enerģētikas politiku (Ziemas paketi), lai sabalansētu vides, drošības un ekonomiskos jautājumus. Bet Latvijā 2017. gadā atsāksies jauna diskusija par atbalstu atjaunojamajiem energoresursiem, un, cerams, šoreiz valsts subsīdijas vairs netiks attiecinātas uz Krievijas gāzi, bet būs paredzētas ilgtspējīgiem atjaunojamajiem resursiem. 2016. gada 30. novembrī Eiropas Komisija iepazīstināja ar pasākumu kopumu, kas paredz līdz 2030. gadam gan vismaz par 40% samazināt CO2 emisijas, gan modernizēt ES ekonomiku, palielināt tās konkurētspēju, izaugsmi un nodarbinātību. Vairāk nekā 4000 lappušu garajā Ziemas paketē noteikta virzība uz energoefektivitāti, atjaunojamo energoresursu attīstību, ekodizainu un rūpēm par patērētājiem. Patērētāju centrālā loma, izvēles un salīdzināšanas iespējas, pašu ražota elektrība, ilgtspējīga nodarbinātība, izaugsme un inovācijas, grūdiens jaunu tehnoloģiju attīstībai – tās ir dažas tēmas, kas raksturo šo pasākumu kopumu.
"Portālā ManaBalss.lv ir savākti nepieciešamie paraksti, tāpēc 2017. gadā Saeimā jāatsākas diskusijai par depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā. Atkritumu šķirošana valstī joprojām ir ļoti vāji attīstīta, un depozītu sistēma varētu dot nepieciešamo grūdienu, kā arī palīdzēt attīrīt mūsu ceļmalas un pludmales no tukšajām pudelēm," saka J. Brizga. "Bet šis tas arī paliek nemainīgs. Mēs joprojām mēģinām atrisināt sociālekonomiskās problēmas, degradējot vidi, nevis pielāgot mūsu ekonomiku dabas videi, kurā mēs dzīvojam."