Energoauditori ar vairāku gadu pieredzi, kas līdz šim strādājuši
ar pašu iniciatīvu, Dienai stāsta, ka interese par ēku
siltumnoturības un enerģijas patēriņa noteikšanu pāris pēdējos
gados augusi vairākkārt. Mājas pārbauda gan to jaunie īpašnieki,
gan potenciālie pircēji. Bijuši gadījumi, kad cilvēki pēc
energoaudita saņemšanas atteikušies no noskatītā īpašuma, jo tā
zemā būvniecības kvalitāte draud ar lielām uzturēšanas izmaksām un
pat rekonstrukciju pēc dažiem gadiem aukstuma un mitruma bojāto
konstrukciju dēļ.
Tikai sertificēti
Pēc jauno noteikumu par energoauditu, tā metodiku un energoauditoru
sertificēšanu stāšanās spēkā visiem potenciālajiem energoauditoriem
būs jāsaņem sertifikāti, ko izsniegs pilnvarota institūcija. Dienai
Ekonomikas ministrijas (EM) sabiedrisko attiecību pārstāve Evita
Urpena skaidro, ka šādai funkcijai Metroloģijas un akreditācijas
aģentūrā var pieteikties jebkura kompetenta sertifikācijas
institūcija, viena no pirmajām kandidātēm varētu būt Latvijas
Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības
Būvniecības speciālistu sertifikācijas centrs (LSGŪTIS BSSI). EM no
savas puses centīšoties veicināt procesus, lai jaunā sistēma sāktu
darboties ātrāk.
I.Ozoliņa auditoru sertificēšanu un mācīšanu atzīst par lielāko kavēkli: "Noteikumi ir labvēlīgi tehnisko profesiju pirmā un otrā līmeņa ieguvējiem, kam pietiek pierādīt, ka pēc jaunās metodikas veikti trīs energoauditi, un saņemt sertifikātu. Tādu cilvēku pietiek. Cita lieta - mums zvana cilvēki, kuri pārkvalificējušies, piemēram, no pavāra par būvnieku un strādājuši 10 gadus. Tiem būs jāiet pilns mācību kurss - bakalaura līmenis tehniskajā specialitātē un kursi, lai iegūtu teorētiskās zināšanas aprēķinu veikšanai." Vismaz pusgads būtu vajadzīgs sertificētu energoauditoru mācību programmu atvēršanai tehniskajās augstskolās, kas jau tiek plānots.
"Ļoti ceru, ka energoauditoru sertifikācijas sistēma sakārtos un aizsargās iedzīvotājus no viltvāržiem," Dienai uzsver SIA Ekodoma speciālists Agris Kamenders, viens no nedaudzajiem pieredzējušajiem jomas pārstāvjiem. BEMVA mājaslapā būs pieejama gan sertificēto auditoru, gan energosertifikātu datubāze, kurā katrs varēs pārbaudīt speciālista kvalifikāciju.
Katram citādi
Energoaudita aprēķina procedūra balstīta ISO standartā, kas ir pozitīvi, vērtē A.Kamenders, gan piebilstot, ka metodikai trūkst norāžu par datu ieguvi un uzticību, kā arī Latvijai piemērotu atsauces vērtību. "Vienāds energosertifikāts un energoefektivitātes klases paredzētas dažāda tipa ēkām, kas nesniedz pareizu priekšstatu, piemēram, nav korekti salīdzināt daudzdzīvokļu mājas un slimnīcas enerģijas patēriņu."
Audita cenas var būt robežās no 250 līdz pat 1500 latiem atkarībā no auditējamā objekta un mērķiem, liecina Dienas savāktie dati. Daudzdzīvokļu ēkām pašreizējā vidējā cena ir 400-600 latu. Tipveida ēkas var apskatīt pat vienas dienas laikā, dziļākai izpētei monitorings var vilkties vairākus mēnešus. Auditori ir vienisprātis, ka precīzākiem rezultātiem māja jāapskata periodā, kad darbojas apkure, ventilācija un kondicionēšanas sistēmas, un jāveic mērījumi inženierkomunikācijās.
Jaunbūvēm pagaidu sertifikātus, kas būs derīgi divus gadus, izsniegs projektētāji. Pēc nodošanas ekspluatācijā māju novērtēs sertificēts energoauditors, kura sagatavotais energosertifikāts būs spēkā 10 gadus.
Sapurināt siltināšanai
Cita pieredzējuša energoauditu uzņēmuma SIA Cetera eksperts Jānis Jenerts uzsver - ne jau pats sertifikāts ir obligātā energoaudita mērķis, bet gan vajadzība "sapurināt iedzīvotājus vienoties par ēkas sakārtošanu un resursu taupīšanu". Tāpēc energosertifikātā paredzēta vieta arī auditora ieteikumiem, kā samazināt mājas enerģijas patēriņu. Viņaprāt, Energoefektivitātes likums ir "diezgan bezzobains", to papildinošie noteikumi - nepietiekami izstrādāti, lai sasniegtu šo mērķi.
"Pašlaik tirgus situācija ir diezgan mežonīga - pasūtītājs nevar būt drošs par to, ko iegūs, jo sfēra nav regulēta un reglamentēta. Tirgū ir spēlētāji, kas darbojas gandrīz pēc tipogrāfijas principa - drukā atskaites, nomainot virsrakstus," atzīst J.Jenerts. No namīpašnieku puses izpratnes līmenis paaugstinās, viņi izvēlas energoauditorus lietpratējus, tomēr energoauditoru izglītošanai būtu jāvelta vairāk uzmanības, uzskata speciālists.
"Cilvēkiem energosertifikāts jāuztver nevis kā papildu slogs, bet kā iespēja zināt vairāk par savu māju," uzsver I.Ozoliņa. BEMVA mājaslapā ievietos visu vajadzīgo informāciju par energoauditiem un sertifikātiem, kā arī skaidrojumus par cilvēku biežāk uzdotajiem jautājumiem. Amatpersona atzīst, ka līdz šim ēku siltināšanu vairāk atbalstījušas pašvaldības, bet solītais valsts finansējums pagaidām nav saņemts. "Jācer, ka plānotie 16 miljoni latu no struktūrfondiem māju siltināšanai tiks atvēlēti, tur gan vajadzēs arī līdzfinansējumu," stāsta I.Ozoliņa. Eiropas Savienībā jau tiek gatavoti papildinājumi energoefektivitātes direktīvai, kur tās paaugstināšanas prasība attieksies uz visām ēkām. Jau tagad Latvijas likumā paredzēts energosertifikātus izsniegt un izlikt redzamā vietā visās valsts un pašvaldību ēkās, kuru platība ir lielāka par 1000 kvadrātmetriem.
***
Energosertifikāts - mājas enerģijas patēriņa rādītājs
Energopases vajadzēs
Visām jaunceltajām mājām
Agrāk celtajām mājām, ko pārdod vai izīrē
Energopase nav obligāta
Dzīvoklim
Mājas daļai
Energosertifikāts rāda
Ēkas konstrukciju siltumnoturību
Enerģijas patēriņu apkurei,
dzesēšanai,
karstā ūdens sagatavošanai,
apgaismojumam,
ventilācijai
Oglekļa (CO2) emisiju daudzumu
Energosertifikātus izsniedz
Ēkai
Apkures katlam
Gaisa kondicionēšanas sistēmai
Avoti: EM, BEMVA, energoauditori
Vairāk par energosertifikātiem un energoauditoriem Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūras mājaslapā www.ma.gov.lv