Kādus paradumus mainījāt vispirms?
Sliktākais no paradumiem bija nepareiza ēšana, kas bija iesakņojusies jau kopš padomju laikiem. Lai tiktu galā ar holesterīnu uzturā, bija jāsamazina gaļas produktu patēriņš. Nometu kādus desmit kilogramus. Patiesībā biju uzēdies politikas laikā, jo tad mani ēšanas paradumi bija neveselīgi - neveselīgas maizītes, banketi, steiga. Vairāk vai mazāk ar sevi tiku galā. Tagad esmu pieradis pie tādiem ēdieniem, kuri man agrāk riebtos. Piemēram, no rītiem ēdu tikai auzu pārslu putru un vienu bezcukura jogurtiņu. Pamatā ēdu zivis, kuras ļoti garšo. Ja kādreiz gribas gaļu, tad izvēlos kvalitatīvu steiku, bet tas ir reti. Izvairos no saldumiem, cepumiem, ja gribas, tad uzēdu kādu ievārījumu. Kafiju un tēju dzeru bez cukura. Ja iestāsta sev šo programmu, tad arī neko citu īsti negribas. Reizi gadā eju uz pilnu veselības pārbaudi, lai sekotu sev līdzi.
Sākāt arī fiziskos treniņus?
Pāris reižu nedēļā līdz sviedriem intensīvi spēlēju tenisu. Normāli, ja cilvēki tenisu sāk mācīties spēlēt jau no mazotnes, bet es sāku ap četrdesmit. Tas nebija vienkārši, tagad priecājos, ja izdodas asāk uzsist un trāpīt. Varu cīnīties ar saviem biedriem. Vai man būtu visdrūmākās paģiras - manos gados tas gan reti gadās, bet, vienalga, trešdien, piektdien, svētdien teniss ir svēta lieta. Divas reizes nedēļā ir pilnīgi stabili, ja vien neesmu komandējumā vai galīgi slims. Bet jāsaka, ka neslimoju un 99 procentos laika man ir labs garastāvoklis.
Papildus katru sestdienu slēpoju, jo puikas (mazdēlus - red.) vedu uz slēpošanas skolu. Burāju pārsvarā vasarā, bet tur ir cita veida fiziskā slodze. Tevi valsta, muskuļi saraujas, strādā, it kā pretojos tai kustībai. Daudzi mani sporta veidi neprasa lielu fizisko piepūli, toties ir jūra, svaigs gaiss.
Vai telpa iespaido pašsajūtu?
Vienmēr esmu dzīvojis labos interjeros - mana dzīvesbiedre (arhitekte Zaiga Gaile - red.) ir ar ļoti labu gaumi. Arī sevi esmu izaudzinājis ar pietiekami labu gaumi, man šķiet. Darba vietās vienmēr vidi iekārtoju pats. Varbūt galds ir nekārtīgs, tomēr vide ir sakārtota. Darba vidē pavadu lielāko nomoda daļu, tāpēc svarīgi, lai viss ir acij tīkami. Lai ir funkcionalitāte, lai lietas ir ar dizaina vērtību. Labā vidē labāk strādāt un labāk domāt.
Vai no ceļojumos piedzīvotā esat aizguvis kādus veselīgus paradumus ikdienai?
Tie neiesakņojas. Vienu laiku man patika mates tēja. To lieto Argentīnā, Paragvajā, Urugvajā. Nopirku vairākus maisus, domāju, došu draugiem. Taču tā tēja vairāk der dabiskajai videi. Ja paradumus pārceļ, tie tik labi nestrādā.
Antarktīdā iemetos nopeldēties starp aisbergiem - ūdenī bija mīnus divi grādi. Ūdens tur ir ļoti sāļš, tāpēc nesasalst. Tas ir fiksēts foto. Nebija ne iesnu, ne klepus. Latvijā āliņģī nepeldu, uz peldēšanos man ir slinkums.
Varat izdzīvot jebkuros apstākļos?
Izdzīvošana atkarīga no tā, kā sagatavojas ceļam. Es esmu viens no tiem, kas domā uz priekšu - apdrošinos, uzrakstu testamentu. Braucienam apkārt pasaulei gatavojos gadu. Padomājot par jebko, kas var ļauni gadīties, es domāju, ka to novēršu. Piemēram, galda stūris ir ass, bērnam acs ir tā augstumā. Tas nozīmē, ka man tas stūris ir jānoapaļo vai jāuzlīmē gumija. Padomju laikā biju galvenais darba tehniskais inspektors kokapstrādes nozarē. Tas ir cilvēks, kas izmeklē nelaimes gadījumus. Viss aprakstīts noteikumos, bet bieži cilvēki to neievēro, un man bija ar to jācīnās. Domāju kā inženieris - jau pašā sākumā pamanu - tā ir bīstama lieta, bet visu nevar novērst. Tik lielu krīzi nevarēja paredzēt. Bet arī krīzē ir daudz labo pušu. Tā liek mobilizēties, padomāt par jaunām idejām. Man jau četri biznesa plāni padomā. Viens no maniem pamatlikumiem - nauda būs, ja godīgi dari savu darbu. Tā ir normāla atlīdzība par darbu. Uz dzīvi skatos optimistiski. Šajos grūtajos apstākļos plēšu vairāk jokus nekā parasti.
Un mieram uzpīpējat cigāru?
Tas ir stila jautājums. Man nav atkarības, nav nekādas problēmas
nepīpēt pusgadu, kaut gan cigārus pīpēju kopš 1986.gada. Labi
atceros, pirmajā Arsenālā man bija fraka, un tad likās, ka tai ļoti
labi piederas cigārs. Nopirku. Ja satieku kādu čomu, kurš arī pīpē
cigārus, tad vakarā izpīpējam kādus divus, varbūt pat trīs.
Faktiski pīpēju tikai kompānijās, mājās tie stāv kastē, ja kāds
atnāk. Piemēram, Antarktīdā pīpējām daudz, visu mēnesi, tāpēc ka
lielākā daļa džeku bija cigāru pīpētāji. Nepīpēju sliktas
kvalitātes, tā ir rituāla lieta, tāpēc nesaucu to par pīpēšanu.
Citi kaitīgie ieradumi? Esmu slinks. Alkoholu lietoju mēreni. Ļoti
garšo labs vīns un kvalitatīvs konjaks. Man nebūtu problēmu katru
dienu iedzert, domāju, tas ir gēnos, ka neveidojas atkarība.
Kapitāli piedzēries neesmu sen, varbūt jaunībā. Kādreiz, kad biju
jaunāks, pēc kārtīgas strādāšanas jutu, ka jāatlaiž bremzes
ballējoties un iedzerot. Sākumā tas ir eleganti, kad meties iekšā,
bet vēlāk kļūst nepatīkami. Tagad, ja esmu nelaimīgs, pasūtu visus
ratā, guļu un lasu.