Prieka sejas
Vai kalni maz spēja iedomāties, ka latvieši uz viņiem lūkosies mājaslapās un drūmajos novembra vakaros cerēs ieraudzīt tos kļūstam baltus. Es piederu pie tiem, kuri līdz ar mīnusu iestāšanos ik pa laikam vēro slēpošanas trašu mājaslapu web kameras. Ārkārtīgi laba un līdzatbildīga sajūta. Līdz ar kalna baltēšanu ap sirdi kļūst siltāk. Ilgas pēc slēpošanas ir tik uzvilktas, ka pa datora ekrānā redzamo kalnu velku ar pirkstu, zigzagā izejot trajektoriju, pa kuru slēpošu.
Piektdienas pusdienlaikā Žagarkalns sagaida ar izcilu atmosfēru. Braucēju sejas ir apgarotas. Ar vieglu, tikko jaušamu smaidu. Attiecības ar sniegu un dēli katram ir privātas, tiek griezts pēc labākās patikas un ļoti ņipri. Apkārtējie ir mazsvarīgi.
Uz nomu dodos teciņiem. Ziema šogad būšot — spriež nomas darbinieki. Tiek izcilātas paražas un ticējumi par garu ziemu, taču par ticamāko tiek atzīta formula — Latvijā ziema vienu gadu ir, otru nav. Pērn ziemas nebija, tātad šogad jābūt.
Ar Žagarkalnu viss būtu labi, ja vien mazāk drūzmas. Allaž te nomā nācies berzēties — tie, kuri izslēpojušies, spraucas gar tiem, kuri vēl to darīs. Jūklis, maz vietas. Šogad nekas nav mainījies. Arī mantu glabāšanas kastu un ģērbtuvju ir maz, tāpēc labāk visu atstāt mašīnā.
Lauras starošana
Berzēšanos nomā atsver kalns un atmosfēra uz tā. Šodien te gluži kā vecos labos laikos pa vienu kalnu brauc snovbordisti un slēpotāji. Sniegs labs, braucēji centīgi, rinda pie pacēlāja maza, un viss rit veikli. Visiem labi, visiem balti. Ir arī tik vajadzīgā un tīkamā aukstuma smarža! Braukšana būtu bijusi vēl labāka, ja sniegs nebūtu mitrs. Ja sals kaut druscīt vairāk piekniebtu, varētu braukt kā pa cukuru.
Labāka par sniegu tomēr ir sajūta, ka sezona ir sākusies. Azartiskie šņāpieni ar dēli un slēpēm uz kalna atstāj prieka zīmējumus. Jo īpaši lidojoši ir Lauras griezieni. Kalna galā viņa parādās ar bērnu ratiņiem un snovborda dēli padusē. Ratos ir Hanna, kurai šī ir pirmā ziema. Lai Hanna vispār tādu ziemu redzētu, Laura pērn neslēpoja. Bet nu var. Viņa laižas ar dēli, melnajiem, sprogainajiem matiem plīvojot un starojošu smaidu. Kamēr Laura brauc, Hannu auklē tētis Andrejs. Sniegu viņi bauda uz maiņām, jo Hanna slēpot vēl nemāk.
Kad labi paslēpots, jādodas uz kafejnīcu sasildīties. "Tas viss nokusīs!" spriež puiši aiz letes. Kas jauns ēdienkartē? Nekas īpašs, jo to nevajagot īpaši papildināt — braucēji neesot pārāk izvēlīgi. Iecienītākā pārtika te ir frī kartupeļi ar desiņu. Laikam jau veģetārieši te mielojas reti, jo no buljona šogad pazuduši dārzeņi. Toties ir frikadeles. Cenas nedaudz paaugstinātas, taču ne traki. Piemēram, karstvīns maksā Ls 1,50. Kūpošs, ar krustnagliņu un apelsīnu, kā arī kanēļa standziņas smalko aromātu. Aiz loga lēnām snieg, un ir labi, labi, labi.
***
Žagarkalns
Info: 26266266;
www.zagarkalns.lv
Trašu darbalaiks: p. 12—24; o.—c. 10—24; pt. 10—01; s. 09—01; sv. 09— 24. Nomas darbalaiks: p. 12—23; o.—c. 12—23; pt. 10—24; s. 09—24; sv. 09—23.
Pacēlāju cena: darbdienās līdz plkst.17 pieaugušajiem Ls 3,5 par pirmo stundu un Ls 1 par katru nākamo; pēc plkst.17 — Ls 4 par pirmo stundu, Ls 5,50 par divām un lats par katru nākamo. Piektdienās no 15, brīvdienās un svētku dienās par pirmo stundu Ls 5, par divām — Ls 6,5, par trim —
Ls 8, Ls 9 par piecām stundām slēpošanas.
Inventāra komplekts: Ls 4 par pirmo stundu, Ls 5,50 par divām. Bērniem līdz 7 g. v. un pensionāriem ar ķiveri trases un pacēlāju izmantošana par brīvu. Individuālās mācības ar instruktoru
Ls 10/50 min.
Šoziem plānots izveidot Lipton atpūtas parku, kurā būs dažādas un rāmākas ziemas izklaides — pašūpoties, pašļūkt un pabraukt…